Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

Sarmīte Feldmane
00:00
08.09.2025
240
1
Vseta

Vecpiebalgas pagasta “Ogrēnu” pagalmā. Saimniece Ligita Jurkāne (no kreisās) komisijai – Dainai Slaidiņai, Agnesei Caunītei - Bērziņai, Vinetai Radziņai stāsta, kā kopj puķes. Viņas stāstītajā noklausās mazdēls un meita Zanda Akmene, un arī Artūrs Vāvere. FOTO: no albuma

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija –   ainavu dizainere Vineta Radziņa, konkursa idejas uzturētāja Daina Slaidiņa, Kaives pagasta kultūras darbiniece Agnese Caunīte-Bērziņa un apvienības pārvaldes saimniecības nodaļas
vadītājs Artūrs Vāvere – pabija konkursam pieteiktajās sētās, iestāžu pagalmos, apskatīja ziedošos balkonus.

Šogad konkursā Vecpie­balgas, Inešu un Taurenes pagastos astoņas privātmājas bija pieteikuši paši vai kaimiņi, bet divas lauku saimniecības Vecpiebalgas un Taurenes pagastos. “Kaives un Dzērbenes māju saimnieki noteikti sasparosies nākamgad. Šogad ļoti aktīvi konkursā iesaistījās taurenieši,” stāsta Daina Slaidiņa un uzsver, ka katra viesošanās kādā mājā bijis skaists notikums, dzirdēti daudzi interesanti stāsti, kuros mīlestība uz skaisto, uz vietu, kur dzīvo, par sapņiem, kas te piepildīti. “Pie­mēram, Inešu pagasta “Kalna Grinēnos” katrā pagalma stūrītī puķes, arī eksotiski augi. Saim­niekiem ir svarīgi, lai viņu mājvieta ir sakopta. Neviens nesūdzējās par laikapstākļiem, viņi dara un pieņem to, ko nevar mainīt,” stāsta D.Slaidiņa un piebilst, ka gandrīz katrā mājā ziedēja hortenzijas un flokši. Saimnieki dalījušies pieredzē, ka stādījuši daudzas ilggadīgās puķes, tās ir visizturīgākās.

Patīkama bija vērtēšanas komisijas viesošanās lauku saimniecībās “Ogrēni” Vecpiebalgas pagastā un “Runtēs” Taurenes pagastā, kur lauku saimniekošana un sakopta vide ir vienlīdz svarīgas.

D.Slaidiņa atgādina, ka pērn konkursā piedalījās Alauksta krasta kopiena “Visa veida Smetes un Vītoli”. Cits citam palīdzot, piecas aktīvas mājsaimniecības kopj un rūpējas par Alauk­sta krastu, kopā svin svētkus. Šovasar trīs mājas konkursam pieteica kopiena “Vilku ciems” no Taurenes pagasta Bānūžu ezera piekrastes. Arī viņiem savas tradīcijas un kopīgas rūpes par sakoptību pie ezera.

“Ja iepriekšējos gados konkursam bija pieteikti balkoni tikai no Vecpiebalgas, šovasar arī no Taurenes. Gaujas ielā 4 visi balkoni bija ziedos, brīnišķīgs kopskats,” pastāsta D.Slaidiņa.

Konkursam iedzīvotāji pieteikuši arī bērnudārzu “Mazputniņš” un apvienības pārvaldes ēku Vec­piebalgā, kā arī kafejnīcu “Laura” Vecpiebalgā.

“Tās bija divas iespaidiem un emocijām bagātas dienas. Iepa­zinām novadniekus, ne viens vien ikdienā laukos nedzīvo, bet rūpīgi kopj savu īpašumu. Kārtējoreiz pārliecinājāmies – ja vienam saim­niekam svarīgi, lai viņa pagalms, mājas apkārtne skaisti sakopta, tad arī kaimiņš neatpaliks, darīs tāpat un mēģinās vēl labāk,” pārdomās dalās D.Slaidiņa un uzsver, ka ir svarīgi stāstīt pieredzes stāstus, kaut fotogrāfijās rādīt, cik sakoptas, skaistas ir mūsu pagasta lauku viensētas, kāda ir lauksaimnieku darba kultūra, arī to, ka nebūt nevajag plašu pagalmu, bet var kopt nelielu balkonu, pavadīt laiku starp ziediem un reizē priecēt ik garāmgājēju.

Gada nogalē visi konkursa dalībnieki satiksies Dzērbenes pilī – gan lai iepazītos, gan dalītos pieredzē, gan kopā pavadītu mirkļus vasaras atmiņās. Tāpat kā pagājušā konkursa dalībnieki, arī viņi nākamvasar brauks kopīgā ekskursijā.

“Šovasar bijām ekskursijā Kalsnavā. Mūs pa plašo bagātību izvadāja, kā viņa tagad pati sevi sauc, brīvdārzniece Aija Kaškure. Viņa arī deva neskaitāmus padomus par augiem, ko un kur stādīt. Mājās neviens nebrauca bez kāda agrāk kārota vai arborētumā ieraudzīta auga,” pastāsta D.Slai­diņa. Pērnā gada konkursa dalībnieki pabija arī Krustpilī, vīnogu audzētavā un apskatīja privātu senlietu kolekciju.

Komentāri

  • Adel saka:

    .k.skalbe..Cok miila mana maaja visapkart klusums zied..es dzirdu savu sirdi kas klusi kruutis dzied es dzirdu savas domas kas gaismas soliem iet..cik miila mana maaja kur balta puke zied….lai tas zied musu pagalmos un vairo skaistumu un prieku gan pasiem gan citiem…..musu latvija bus tik sakopta un skaista cik muusu maajas pagalmi..jo taa sakas ar tiem..paldies tiem cilvekiem kuri izdailo savus pagalmus…piedalas konkursos.bet tas viss prasa darbu..laiku.izdomu..un lielu miilestibu ..daildarzs ziedes tik ilgi kamer bus kas par to ruupeejas.arii citas paaudzes kas najs pec mums…..lai tavi berni atgriezoties teeva majas priecatos to sencu stadito ²puki kas joprojam balta zied..kadas nav un nebuus nekur citur.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

    00:00
    06.12.2025
    9

    Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

    Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

    00:00
    05.12.2025
    108

    Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

    Kad vainojams tas, kurš nav klāt

    00:00
    04.12.2025
    351
    1

    Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

    Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

    12:06
    03.12.2025
    42

    Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

    Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

    00:00
    03.12.2025
    89

    Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

    Viena dzīve atklāj valsts stāstu

    00:00
    02.12.2025
    62

    Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    29
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi