Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Sakoptās sētas nemiers

Druva
13:14
01.06.2012
17
Mg 5813

“Skrīveļi” ir viena no sakoptākajām sētām Stalbes pagastā. Gadu gaitā izkoptā apkārtne redzama jau pa gabalu. Garāmbraucot tā vien gribas nodomāt – cik skaista vieta, tur gan jauka dzīvošana. “Pateikšu godīgi – dumjš neesmu, bet nevaru neatbildēt, ko daru. Dzīvoju uz zālēm,” saka pusmājas īpašnieces Valentīnas vīrs Ilgonis Kūlītis. Pavisam nesen bijis kārtējais konflikts ar kaimiņu – mājas otras puses īpašnieku Aivaru Dzalbu. “Viņš pļāva manu āboliņu. Nostājos traktorītim priekšā, lūdzu, lai tā nedara. Viņš man iesita. Nezinu, kur man rokā gadījās vīle, kā viņam vaigā ieskrāpēju. Tad ieraudzīju, ka viņš nāk virsū ar izkapti un sev rokā vīli,” stāsta Ilgonis. Kā viss noticis, tagad šķetina policija. Bet tas “Skrīveļos” nebūt nav ārkārtas gadījums. Kaimiņu nesaskaņas ir ikdiena. To apstiprina abas puses. Bet strīda iemesls ir gaužām prozaisks – nesaprātīgā zemes reforma un nesakārtotās īpašuma attiecības. Savulaik mamma meitai Valentīnai uzdāvināja pusi mājas, otra palika pašai. Mamma atļāva Valentīnai visu zemi izpirkt par sertifikātiem, jo pašai nevajadzēja. Vēlāk pusmāju mantoja abas meitas. Valentīna no savas daļas atteicās, un par to māsas ģimene izremontēja māju – uzlika jumtu, izbūvēja ūdens un kanalizācijas sistēmu. Visa zeme ap “Skrīveļiem”, ieskaitot iebraucamo ceļu un pagalmu, pieder Valentīnai. “Jūs pie mums ienācāt pa svešu zemi. Man te nepieder ne centimetrs,” skaidro Aivars Dzalbs un piebilst, ka tādas, lūk, ir sekas pagasta zemes komisijas nepareizai rīcībai. “Kā varēja atstāt pusmāju bez centimetra zemes. Mums nav pat servitūta,” stāsta Aivars. Viņa un mātes māsas ģimenei pieder saimniecības ēku domājamās daļas. Līdz šim tā arī nekas nav sadalīts, lai gan ikdienā it kā saprotams, kuru, piemēram, šķūņa pusi izmanto viena ģimene, kuru otra. Aivara Dzalba ģimene “Skrīveļos” saimnieko jau 13 gadu. “Sākumā dzīvojām normāli. Katrs jau lietas redz tikai no savas puses. Man ir tiesības dzīvot sakārtotā vidē, ja otrs īpašnieks to nedara, daru pati. Kamēr te dzīvoju, man pie mājas nātres neaugs. Mums taču ir tiesības rūpēties par savu īpašumu, kopt vidi, kurā dzīvojam. Te jau pēc kaimiņu ieskatiem nedrīkst neko darīt, pat ierīkot puķu dobi,” pastāsta Aivara dzīvesbiedre Iveta Ādamsone. Viņai ir daiļdārznieces izglītība, un tieši Iveta kādreiz nolaisto apkārtni pārvērtusi par sakoptu sētu. “Es esot dumjš, ka beru šķembas pagalmā, nožūs taču, tad dubļu nebūs. Šķūnim jumts tek, jāmaina – man vajag, tad arī lai mainu. Bet izmantojam taču abi, katram ir puse domājamās daļās,” saka Aivars un par āboliņa nopļaušanu paskaidro, ka kopis kanalizācijas sistēmu. Savukārt Valentīna Kūlīte ar kaimiņu sakoptības izpratni nav apmierināta. “Kādreiz man bija govs, vistas. Nedrīkstēju nolikt spaini pie kūts vai vistām trauku. Visam bija jābūt noslēptam, lai skaisti. Kamēr nebijām mājās, viņi bērzu pagalmā nozāģēja. Vajadzēja vien nozāģēt dažus zarus, un koks varēja augt. Par to policijā ir iesniegums. Puķes man nopļāva, reiz arī dobi izjauca. Lai pasargātu, bija jāstāv ar koku un jāsargā. Cik var pļaut? Ar katru reizi tik pa metram vairāk pļavā. Mums tā platībmaksājumu zeme, vienreiz nopļauj, pietiek. Nav taču zāle divreiz nedēļā jāpļauj. Ja es gribu, varu visu zemi līdz logiem uzart,” stāsta Valentīna un uzsver: “Kā viņi nesaprot – tā zeme ir mana. Es varu viņam ļaut, kur viņi drīkst iet. Lai iet pa celiņu līdz šķūnītim, mājai. Nevajag līst, kur ir mūsu.” Tā gadu gaitā krājās sīkumi – te kaimiņš, pļaujot zāli, apskādējis ābelīti, te viņa suns ar savu svaru nospiedis vistas, te uzcēlis tiltiņu uz viņa zemes… Vārds pa vārdam, un naids kā piepūsts ļaunuma balons aug aizvien lielāks un ceļas debesīs. Asu vārdu pārmaiņa “Skrīveļos” ir ikdiena. To nenoliedz neviens. Un uzsver, ka ne jau viņi vainīgie, bet kaimiņi. “Es taču neskatos, kas pie viņiem brauc, bet viņi kā suņi aprej tos, kuri atbrauc pie mums,” saka Ilgonis Kūlītis, bet Valentīna papildina: “Ja uz mani lūr, skatos pretī. Jā, šad tad bijuši arī skarbāki vārdi.” Bet Iveta stāsta, ka visus gadus no kaimiņienes vien draudus un lamas dzirdējusi. “Labi, vari lamāties, saukāties – pie tā esam pieraduši, bet, kad sāk skriet virsū, tas nav normāli. Te dzīvo arī ome un bērns, bet blakus ir neparedzams kaimiņš,” saka Iveta. Valentīna un Ilgonis par kaimiņu nekrietnumu stāsta daudz. Valentīnai, izejot no istabas, regulāri līdzi esot gāzes baloniņš. “Pat tualetē sēžot vaktē, ko mēs darām,” saka Valentīna, bet Ilgonis pastāsta, kā kaimiņš, lūk, riebīgi skatījies uz tīkliņu viņa rokās. Bijušas arī fiziskas saķeršanās. Valentīnai pēc kādas skarbākas saķeršanās ar kaimiņiem bijis smadzeņu satricinājums, un to apliecinot daktera izziņa. “Kā mums dzīvot? Es prom iet netaisos,” saka Ilgonis. Pārgaujas novada domes juriste Inese Zaļā arī zina par zemes konfliktu “Skrīveļos”. “Pašvaldība te neko nevar līdzēt. Viņiem jāgriežas tiesā. Zemes dalīšana nav bijusi loģiska,” uzsver juriste. Valsts policijas iecirkņa inspektors Didzis Baumanis strīdniekus – kaimiņus labi pazīst. “Suns ar kaķi labāk sadzīvo nekā viņi. Konflikts ir sens, tas pats neatrisināsies, arī policija te nevar līdzēt. Tikai tiesa,” saka policists. Aivars Dzalbs nolēmis vērsties tiesā. Tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti. “Ēkas jāuzmēra, vajadzīga inventarizācija. Kaimiņi mērniekus dzina prom, teica – ja mēs ko darīsim, to ēku vienkārši nojauks. Pēc viena strīda, kad Ilgonis draudēja, ka izlauzīs man rokas un es pa pagalmu vairs nestaigāšu, izcēlās ugunsgrēks vienīgajā ēkā, kurā saimniekoju tikai es. Kā gribu sakārtot īpašumtiesības, tā esmu sliktais, kurš viņiem vēlas visu atņemt,” domās dalās Aivars. Līdz tiesai jānodzīvo kaimiņiem turpat līdzās. Mājā ik dienu ieejot pa vienām durvīm. Arī Didzis Baumanis atzīst, ka situācija veidojas draudīga, un ne jau policists piesēdēs klāt. “Mēs gribam mierīgi dzīvot un saimniekot savā mājā,” saka gan Valentīna un Ilgonis Kūlīši, gan Aivars Dzalbs un Iveta Ādamsone. Tikai miera nav. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi