Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Senatnes elpa Grieķijā

Druva
11:02
04.10.2013
27
Grie Ijas Bilde

“Tādus grieķu salātus, kā ēdu Grieķijā, nekur Latvijā neesmu baudījusi. Tie garšo pavisam citādi, kaut sastāvdaļas tās pašas. Tieši tāpat ir ar Grieķijas kultūru, kaut daudz esi par to lasījis, dzīvē iespaidi pavisam citādi un aizraujošāki,” par to ir pārliecināta Rūta Barone no Priekuļu novada Jaunraunas, kura augustā kopā ar māsu Aneti baudīja saulainās Grieķijas kultūru. Rūta bija gatava pastāstīt par ceļojumu un dalīties iespaidos par vēstures elpas pielieto zemi.

Pavisam cita kultūra Rūta ar māsu daudz neplānoja ceļojumu, jo zināja, ka Grieķijā viņas sagaidīs draudzene, kas jau izplānojusi apskates maršrutu grieķiskā stilā. Draudzene Grieķijā dzīvo divus gadus un darbojas kā brīvprātīgā, tāpēc grieķu kultūru iepazinusi gana labi, lai parādītu arī draudzenēm. Kā stāsta Rūta, jau izkāpjot

no lidmašīnas, varēja just, ka Grieķijā ir pavisam cita kultūra. “Pirmais iespaids bija, ka šī ir ļoti austrumnieciska zeme, kas pilnīgi atšķiras no citām Eiropas pilsētām. Pamanīju, ka grieķi dzīvo ļoti vienkārši, nepievērš uzmanību dzīves sīkumiem. Piemēram, ja mēs uztraucamies, ka pagalmā nedaudz paaugusi zāle, tad viņi par to nemaz neuztraucas. Pamanīju, ka grieķu mājās telpās ir liela kārtība, bet tas, kas ir aiz durvīm, tas viņus nemaz neuztrauc,” stāsta Rūta.

Grieķijā gandrīz visām ielām ir marmora segums. Arī tās, kas atrodas tālāk no centra, ir marmorā. Rūta saka, ka tas rada senatnīgu un nedaudz karalisku sajūtu, jo Latvijā staigāts tik vien kā pa bruģi vai flīzēm.

Grieķijā dzīve notiek naktīs. Rūta stāsta, ka dienā ielās redzami gandrīz tikai tūristi, jo grieķi pamostas vakarpusē, kad dienas tveice beigusies un kļuvis nedaudz vēsāks. Veikali šajā valstī ir vaļā līdz pat diviem un trijiem naktī. Cilvēki naktīs nelielās ielu kafejnīcās malko kafiju, spēlē galda spēles vai vienkārši pasēž. Ja iet dejot un ballēties, tad gan tas notiek līdzīgi kā Latvijā, kad klubi ir vaļā līdz pat septiņiem no rīta. Tā kā meitenēm ceļojuma laikā bija gide, kura pārzināja tradicionālākās atpūtas vietas, Rūtai ar māsu arī izdevās pabūt tur, kur valda īsta grieķu kultūra, kur nav pārpildīts ar tūristiem un ir iespēja sajust īstās dzīves garšu. “Vislabāk grieķu vidi varēja just tavernās, nelielos restorānos, kuros pasniedz grieķu ēdienu. Bijām vairākos. Interesanti, ka tavernās, kas tuvāk centram, nebija nekā ekskluzīva, tās bija parastas un pielāgotas tūristu interesēm, nevis grieķu stilam. Tāpēc vairāk devāmies uz tavernām, kur bija tikai grieķi, jo tur atmosfēra bija pavisam citāda. Tavernās spēlēja muzikanti, grieķi mierīgi pavadīja brīvo laiku, malkoja vīnu un atpūtās,” par iespaidiem stāsta Rūta. Esot tavernās, meitenes arī izbaudījušas grieķu ēšanas kultūru. Grieķijā katrā maltītē tiek ēsts ļoti daudz un ēdienreize ir ilga. Grieķi daudz ēd baltmaizi, kas tiek cepta ikkatrā tavernā. Baltmaizi grieķi mēdz ēst, vienkārši pamērcējot olīveļļā. Grieķu virtuvē nav zupu, priekšroku dod salātiem, sacepumiem, ēdieniem, kas gatavoti olīvu lapās, sieram, dārzeņiem un augļiem. Rūta arī atzina, ka bija kāda lieta, kas grieķu kultūrā nepavisam nav gājusi pie sirds. Grieķijā visās sabiedriskajās vietās ir atļauts smēķēt, gan restorānos, gan klubos. Visur ir piepīpēts un rada diskomfortu tiem, kas nesmēķē.

Kultūras mantojums Grieķijā Rūta ar māsu pavadīja astoņas dienas, no kurām četras iepazina Atēnas un pēc tam de-vās uz nelielo Grieķijai piederošo salu Krētu. Atēnās ievērojamākais un spilgtākais apskates objekts bijusi Akropole, ko māsas gribējušas redzēt jau kopš pamatskolas, kad mācīts par Grieķijas vēsturi. “Pirms braukšanas uz Atēnām domāju, ka redzēšu akmeņu atlūzas no senām celtnēm, taču, aizbraucot un redzot Akropoli dzīvē, sajūtas bija neaprakstāmas. Tā aura templī ir neaprakstāma. Tu sēdi augšā un nemani, kā paiet divas, trīs stundas, jo skatoties tu nespēj aptvert, kā cilvēki pirms gadu tūkstošiem kaut ko tādu dabūja gatavu. Redzot šādas vietas savām acīm, ar prātu nav iespējams saprast, kā kas tik iespaidīgs radīts,” piedzīvotajā dalās Rūta. Meitenes apmeklējušas arī Akropoles muzeju, kas, pēc Rūtas teiktā, ir iespaidīgākais muzejs, kādā viņa jebkad ir bijusi. “Varēja redzēt, ka muzeja attīstībā ir ieguldīts ļoti daudz. Šeit ir izstādīts viss, kas jebkad ir atrasts Akropolē. Tas bija iespaidīgi, muzeju noteikti var apmeklēt vairāk nekā vienu reizi,” tā Rūta. Rūta sajūsmināta arī par Nacionālo dārzu (Royal Garden of Athens), kas atrodas pilsētas centrā, kur iespējams bez maksas redzēt dažādus zvērus, gan būros, gan savvaļā. Šo vietu īpaši esot iecienījuši bērni, jo šeit gluži kā zooloģiskajā dārzā var iepazīties ar dažādiem dzīvniekiem.

Pēc Atēnām ceļotājas ar kuģi devās uz Krētu. Šeit pirmais apskates objekts bijis pilsēta Herakliona, kurā atrodas Knosas pils. “Knosas pils bija zīmīga vieta, atceros, kā par to tika stāstīts vēstures stundās. Leģenda par Mīnotauru un labirintiem joprojām palikusi spilgtā atmiņā, tāpēc bija īpaši interesanti redzēt dzīvē šo leģendām apvīto vietu. Var jau būt, ka tās ir tikai manas iedomas, bet man likās, ka arī šeit, tāpat kā Atēnas templī, bija jūtama īpaša, senatnīga aura,” teic Rūta. Pēc vēsturiskās pilsētas Heraklionas apskates tālāk ceļojums vedis uz kādu nelielu pilsētiņu Haniu (Chania), kur meitenes pēdējās ceļojuma dienās vēlējušās baudīt dabu un atpūsties pludmalē. Šī pilsēta piesaistījusi ar sevišķi skaistu vecpilsētu un veco ostu. “Pilsēta likās ļoti romantiska, apkārt skalojas ūdens, dažviet šī pilsēta atgādina tādu kā mazu Venēciju,” salīdzina jauniete. Rūta arī uzsver, ka pilsētiņas apkārtnē bijušas ideālākās pludmales, kādas jebkad redzētas – ar baltām smiltiņām un dzidri zilu ūdeni. Protams, iespaidīgi bijis redzēt arī Grieķijas dabas bagātības un skaistos skatus. “Man Grieķija ļoti asociējas ar olīvām, kas šeit bija tik tiešām ir visur. Tāpat arī redzējām vīnogu laukus, ielu malās mandarīnu, apelsīnu, agavju un laima koki. Daba šeit ir tiešām unikāla,” pārliecināta Rūta. Viņa atzīst, par spīti tam, ka Grieķija jau ir lielā mērā iepazīta, Rūta būtu gatava tur atgriezties vēlreiz, kaut tikai tāpēc, lai atkal dzīvē redzētu Atēnas templi, Knosas pili un baudītu grieķu kultūru. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi