Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Senatnes elpa Grieķijā

Druva
11:02
04.10.2013
14
Grie Ijas Bilde

“Tādus grieķu salātus, kā ēdu Grieķijā, nekur Latvijā neesmu baudījusi. Tie garšo pavisam citādi, kaut sastāvdaļas tās pašas. Tieši tāpat ir ar Grieķijas kultūru, kaut daudz esi par to lasījis, dzīvē iespaidi pavisam citādi un aizraujošāki,” par to ir pārliecināta Rūta Barone no Priekuļu novada Jaunraunas, kura augustā kopā ar māsu Aneti baudīja saulainās Grieķijas kultūru. Rūta bija gatava pastāstīt par ceļojumu un dalīties iespaidos par vēstures elpas pielieto zemi.

Pavisam cita kultūra Rūta ar māsu daudz neplānoja ceļojumu, jo zināja, ka Grieķijā viņas sagaidīs draudzene, kas jau izplānojusi apskates maršrutu grieķiskā stilā. Draudzene Grieķijā dzīvo divus gadus un darbojas kā brīvprātīgā, tāpēc grieķu kultūru iepazinusi gana labi, lai parādītu arī draudzenēm. Kā stāsta Rūta, jau izkāpjot

no lidmašīnas, varēja just, ka Grieķijā ir pavisam cita kultūra. “Pirmais iespaids bija, ka šī ir ļoti austrumnieciska zeme, kas pilnīgi atšķiras no citām Eiropas pilsētām. Pamanīju, ka grieķi dzīvo ļoti vienkārši, nepievērš uzmanību dzīves sīkumiem. Piemēram, ja mēs uztraucamies, ka pagalmā nedaudz paaugusi zāle, tad viņi par to nemaz neuztraucas. Pamanīju, ka grieķu mājās telpās ir liela kārtība, bet tas, kas ir aiz durvīm, tas viņus nemaz neuztrauc,” stāsta Rūta.

Grieķijā gandrīz visām ielām ir marmora segums. Arī tās, kas atrodas tālāk no centra, ir marmorā. Rūta saka, ka tas rada senatnīgu un nedaudz karalisku sajūtu, jo Latvijā staigāts tik vien kā pa bruģi vai flīzēm.

Grieķijā dzīve notiek naktīs. Rūta stāsta, ka dienā ielās redzami gandrīz tikai tūristi, jo grieķi pamostas vakarpusē, kad dienas tveice beigusies un kļuvis nedaudz vēsāks. Veikali šajā valstī ir vaļā līdz pat diviem un trijiem naktī. Cilvēki naktīs nelielās ielu kafejnīcās malko kafiju, spēlē galda spēles vai vienkārši pasēž. Ja iet dejot un ballēties, tad gan tas notiek līdzīgi kā Latvijā, kad klubi ir vaļā līdz pat septiņiem no rīta. Tā kā meitenēm ceļojuma laikā bija gide, kura pārzināja tradicionālākās atpūtas vietas, Rūtai ar māsu arī izdevās pabūt tur, kur valda īsta grieķu kultūra, kur nav pārpildīts ar tūristiem un ir iespēja sajust īstās dzīves garšu. “Vislabāk grieķu vidi varēja just tavernās, nelielos restorānos, kuros pasniedz grieķu ēdienu. Bijām vairākos. Interesanti, ka tavernās, kas tuvāk centram, nebija nekā ekskluzīva, tās bija parastas un pielāgotas tūristu interesēm, nevis grieķu stilam. Tāpēc vairāk devāmies uz tavernām, kur bija tikai grieķi, jo tur atmosfēra bija pavisam citāda. Tavernās spēlēja muzikanti, grieķi mierīgi pavadīja brīvo laiku, malkoja vīnu un atpūtās,” par iespaidiem stāsta Rūta. Esot tavernās, meitenes arī izbaudījušas grieķu ēšanas kultūru. Grieķijā katrā maltītē tiek ēsts ļoti daudz un ēdienreize ir ilga. Grieķi daudz ēd baltmaizi, kas tiek cepta ikkatrā tavernā. Baltmaizi grieķi mēdz ēst, vienkārši pamērcējot olīveļļā. Grieķu virtuvē nav zupu, priekšroku dod salātiem, sacepumiem, ēdieniem, kas gatavoti olīvu lapās, sieram, dārzeņiem un augļiem. Rūta arī atzina, ka bija kāda lieta, kas grieķu kultūrā nepavisam nav gājusi pie sirds. Grieķijā visās sabiedriskajās vietās ir atļauts smēķēt, gan restorānos, gan klubos. Visur ir piepīpēts un rada diskomfortu tiem, kas nesmēķē.

Kultūras mantojums Grieķijā Rūta ar māsu pavadīja astoņas dienas, no kurām četras iepazina Atēnas un pēc tam de-vās uz nelielo Grieķijai piederošo salu Krētu. Atēnās ievērojamākais un spilgtākais apskates objekts bijusi Akropole, ko māsas gribējušas redzēt jau kopš pamatskolas, kad mācīts par Grieķijas vēsturi. “Pirms braukšanas uz Atēnām domāju, ka redzēšu akmeņu atlūzas no senām celtnēm, taču, aizbraucot un redzot Akropoli dzīvē, sajūtas bija neaprakstāmas. Tā aura templī ir neaprakstāma. Tu sēdi augšā un nemani, kā paiet divas, trīs stundas, jo skatoties tu nespēj aptvert, kā cilvēki pirms gadu tūkstošiem kaut ko tādu dabūja gatavu. Redzot šādas vietas savām acīm, ar prātu nav iespējams saprast, kā kas tik iespaidīgs radīts,” piedzīvotajā dalās Rūta. Meitenes apmeklējušas arī Akropoles muzeju, kas, pēc Rūtas teiktā, ir iespaidīgākais muzejs, kādā viņa jebkad ir bijusi. “Varēja redzēt, ka muzeja attīstībā ir ieguldīts ļoti daudz. Šeit ir izstādīts viss, kas jebkad ir atrasts Akropolē. Tas bija iespaidīgi, muzeju noteikti var apmeklēt vairāk nekā vienu reizi,” tā Rūta. Rūta sajūsmināta arī par Nacionālo dārzu (Royal Garden of Athens), kas atrodas pilsētas centrā, kur iespējams bez maksas redzēt dažādus zvērus, gan būros, gan savvaļā. Šo vietu īpaši esot iecienījuši bērni, jo šeit gluži kā zooloģiskajā dārzā var iepazīties ar dažādiem dzīvniekiem.

Pēc Atēnām ceļotājas ar kuģi devās uz Krētu. Šeit pirmais apskates objekts bijis pilsēta Herakliona, kurā atrodas Knosas pils. “Knosas pils bija zīmīga vieta, atceros, kā par to tika stāstīts vēstures stundās. Leģenda par Mīnotauru un labirintiem joprojām palikusi spilgtā atmiņā, tāpēc bija īpaši interesanti redzēt dzīvē šo leģendām apvīto vietu. Var jau būt, ka tās ir tikai manas iedomas, bet man likās, ka arī šeit, tāpat kā Atēnas templī, bija jūtama īpaša, senatnīga aura,” teic Rūta. Pēc vēsturiskās pilsētas Heraklionas apskates tālāk ceļojums vedis uz kādu nelielu pilsētiņu Haniu (Chania), kur meitenes pēdējās ceļojuma dienās vēlējušās baudīt dabu un atpūsties pludmalē. Šī pilsēta piesaistījusi ar sevišķi skaistu vecpilsētu un veco ostu. “Pilsēta likās ļoti romantiska, apkārt skalojas ūdens, dažviet šī pilsēta atgādina tādu kā mazu Venēciju,” salīdzina jauniete. Rūta arī uzsver, ka pilsētiņas apkārtnē bijušas ideālākās pludmales, kādas jebkad redzētas – ar baltām smiltiņām un dzidri zilu ūdeni. Protams, iespaidīgi bijis redzēt arī Grieķijas dabas bagātības un skaistos skatus. “Man Grieķija ļoti asociējas ar olīvām, kas šeit bija tik tiešām ir visur. Tāpat arī redzējām vīnogu laukus, ielu malās mandarīnu, apelsīnu, agavju un laima koki. Daba šeit ir tiešām unikāla,” pārliecināta Rūta. Viņa atzīst, par spīti tam, ka Grieķija jau ir lielā mērā iepazīta, Rūta būtu gatava tur atgriezties vēlreiz, kaut tikai tāpēc, lai atkal dzīvē redzētu Atēnas templi, Knosas pili un baudītu grieķu kultūru. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi