Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Krimas piekraste rudenīgās krāsās

Druva
09:13
12.11.2013
19
Ari Ukraina Rudens 25

Jaunpiebaldzēni šoruden pabija Ukrainā. Viņu vidū arī Gatis Brencis un Egils Johansons. Par spīti nepastāvīgajiem, rudenīgajiem laikapstākļiem viņi atbraukuši mājās ar raibiem piedzīvojumu stāstiem. Jaunpiebaldzēni stāsta, ka pirmajā ekskursijas dienā iepazinuši Ļvovu, pilsētu, kuru nereti dēvē par Ukrainas Parīzi. Viņi atsauc atmiņā daudzveidīgo arhitektūru, rudenīgo lapu ietērpu parkā. Gatis Ukrainā bijis pirmoreiz, bet Egils teic, ka pirms daudziem gadiem tur viesojies, taču prātā palikusi vien Operas ēka.

“Man patīk ceļot, daudz braucu ar motociklu. Gribēju tādā veidā iepazīt arī Ukrainu, taču braucienu ar autobusu arī ne mirkli nenožēloju,” papildina G.Brencis, kurš saka, ka uz Ukrainu ir vērts aizbraukt vien tādēļ, lai pabūtu vidē, kāda pirms gadiem piecpadsmit bija Latvijā. Tur arī daudzām precēm cenas esot zemākas, tāpēc uz mājām tiek atvesti ne tikai suvenīri.

Ukraiņi bijuši ļoti viesmīlīgi. Viesnīcā netālu no Ļvovas, kurā pārlaiduši pirmo nakti Ukrainā, bijis īpašs pārsteigums. Īpašnieks, bārā kopā ar viesiem malkojot vīnu, noskaidrojis, ka ciemiņi ir latvieši, stāstījis, ka viņš karadienestu aizvadījis Latvijā un ar latviešiem viņam saistās vislabākās atmiņas. Tā vārdu pa vārdam, un vakarā tika sarīkota arī diskotēka ar lielu jautrību.

Piedzīvojumi Aluštā Kad ekskursanti no Ļvovas devušies dienvidu virzienā, gar ceļa malām kilometriem bijuši nobrūnējuši, vēl nenovākti kukurūzas un saulespuķu lauki. Kā saka Egils, tur ir bezgalīgi lauki. Viņš spriež, ka saulespuķu plantācijas paredzētas sēklām un eļļai, bet kukurūza miltiem.

No Aluštas latviešiem prātā palikusi iespēja kopā ar vietējiem zvejniekiem doties zvejā un ļoti sātīgās brokastis. Galdā tiek likta biezputra, sacepums, gaļas mērce, olas, desa, siers, vistas gaļa, zivs, dažādu veidu salāti, tēja, kafija. Līdzīgs ēdiens sagaida arī vakariņās. Ukraiņu maize latvietim gan pārāk sausa, arī kafija tāda pliekana, bet viss pārējais bijis labi baudāms.

Kūrortpilsētā Aluštā, kas atrodas pie Melnās jūras, tūrisma sezona jau bija gandrīz beigusies, atrakciju parks izrādījās gana kluss, garlaikojas suvenīru un vīna tirgotāji, arī kafejnīcu lielākā daļa slēgta. Šķiet, latvieši tur bijuši vieni no pēdējiem atpūtniekiem. Obligāta ceļojuma sastāvdaļa ir jūras, liedaga vērošana. Skats esot fantastisks – zilā jūra un ar tumšiem akmentiņiem klāta pludmale. Dažs gan vēl mēģinājis sauļoties un iebrist ūdenī.

Mazpilsētas burvība Tālāk ceļojums turpinājies mazpilsētiņā jeb ciemā Lučistoje. Pilsētiņa tukša, divas govis mierīgi atgūlušās ielas malā, laiski gremo un ignorē garām braucošos auto. Interesants jaunpiebaldzēniem šķitis pārgājiens pa Spoku (Priviģeņij) ieleju Demerdži kalna pakājē. Tur esot diezgan trūcīga augu valsts, varot redzēt pa kādam dzeloņainam krūmam, kokam. Pārsteigumu izraisa tas, ka no kokiem zemē sakrituši valrieksti un mandeles. Protams, tās lasītas kā suvenīri.

Kā Egilam, tā Gatim paliks atmiņā Demerdži kalna dīvainie veidojumi, kas atgādina putnus un citus radījumus. Redzēta vieta, kur notikusi kinofilmas „Kaukāza gūstekne” uzņemšana. Pa akmeņainu taku, kas reizēm ir lēzena, brīžiem stāvāka, viņi pietuvojušies vertikālajiem klints bluķiem. Tur redzams lielais akmens, uz kura var dejot tvistu, tur arī – lielā koka stakle un ala, kur Ņinu (aktrisi Natāliju Varleju) – sportsmenku, komsomolku un prosto krasavicu (sportisti, komjaunieti un vienkārši skaistuli) – vieni tvarstīja, citi glāba.

Vēsturiskas vietas Lietainā rudens dienā tūristu autobuss turpinājis ceļu gar augsto Melnās jūras krastu. Skatam pavērusies Gurzufa, Ņikitinas botāniskais dārzs, Masandra, Jalta, Livādijas pils, Alupka, arī Forosa, kur 1991.gada augustā puča laikā vasarnīcā tika turēts Gorbačovs. Balaklava. Klāt arī Sevastopole. Latvieši par galveno apskates objektu izvēlējušies panorāmu „Sevastopoles aizstāvēšana”, kas vēstī par pilsētas aizstāvju varonību, atvairot ienaidnieka galveno triecienu 1855. gadā Krimas kara laikā. ”Priekšplānā – lielgabali, lodes, ierakumi, sagrautas blindāžas, zemes uzbērumi un smilšu maisi – varen dabiski, kas fonā pāriet lielformāta gleznā, kuras autors ir Francis Rubo,”stāsta Egils. Atmiņā palikšot vērienīgā kaujas kompozīcija, arī autora nelielā formāta gleznas, kurās virtuoziem otas triepieniem attēloti matroži un citi tā laika personāži.

Viņi iegriežas arī Bahčisarajā, kas ir grezna Krimas hanu bijusī rezidence. Kā raksturo ceļotāji, tā ir austrumnieciskas arhitektūras celtne ar torņiem, kas kā noasināti zīmuļi slejas debesīs. Turklāt noskaņu vēl pastiprinājis atskaņotais mullas dziedājums. Tā savaldzināti, latvieši iegriezušies pie melnīgsnējām skaistulēm iemalkot sarkanvīnu.

Ceļā uz Jaltu autobuss apstājies pie Livādijas pils, kur 1945.gada februārī tikusies slavenā trijotne – Čērčils, Rūzvelts un Staļins. Ievērību izpelnījās arī Masandras pils. Daži ierunājušies par slavenās Masandras vīna rūpnīcas apmeklējumu un vīna degustāciju. No tā viņi atrunāti, jo tas prieks esot par dārgu. Izrādās taisnība, tie, kas tur savulaik pabijuši, šķīrušies no 160 grivnām. Vīna degustāciju autobusa šoferis kompensējis, aizvizinot ekskursantus līdz Masandras firmas veikalam, kur ekvivalents minētajai grivnu summai ir trīs pudeles konjaka.

Ekskursija tuvojusies noslēgumam. Uzzinājis, ka ekskursanti tirgū pirkuši lauru lapu saišķīšus, šoferis uz atvadām apsolījis piegādāt lauru lapas kā pateicību par kopā forši pavadītu dienu. Savu vārdu viņš turējis, nākamajā dienā pulksten astoņos no rīta visi aicināti pie auto, kas atvedis lauru lapas. “Bijām pārsteigti par izmēriem. Nevis lauru koku zariņi, bet lauru meijas, līdzīgas tām bērzu meijām, ar kādām istabas pušķojam Jāņos. Bija bažas, vai ar šo bagātību tiksim viesnīcā. Uz administratores izbrīnīto skatienu atbildēju, ka mums būs lieli svētki un jārotā telpas,” stāsta viens no ceļotājiem.

Galvaspilsētas šarms No dienvidiem atkal ceļš vedis uz Kijevu. Pa automaģistrāli pāri Perekopam, kauju vietai, kur krituši arī daudzi latviešu strēlnieki, ekskursanti brauca uz Ukrainas galvaspilsētu, kur apmeklēja tūristu iecienīto Kreščatika laukumu, kur līdzās zeltā mirdz baznīcu kupoli. Netrūka arī maksas fotosesijas ar baložiem un ukrainietēm. Piedāvājums sekojis piedāvājumam.

Kā saka jaunpiebaldzēni, šarmu Kijevai piešķir arī Dņepra. Paši drosmīgākie upes otru krastu sasniedz pa gaisu, nolaižoties ar trīsi, bet gājēji to šķērso pa tiltu.

Latvieši pamanās nonākt arī mediju redzeslokā, esot galvaspilsētā tieši tajā brīdī, kad notiek vietējās TV akcija ielās „Žizņ kak čudo” (“Dzīve kā brīnums”). ”Intervēja arī mani. Domāju, ko lai saka? Atbildu- jāpriecājas par dzīvi, par katru dienu, kuru dzīvo, par to, ka esam laimīgi, par to, ka esam,” tā E.Johansons.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi