Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Knifi kartupeļu audzēšanā

Druva
14:04
28.04.2014
192
Kastes Vagas4

Pavisam drīz sāksies kartupeļu stādīšanas laiks, un vēl var pagūt tos izdiedzēt. Kādas šķirnes kartupeļus izvēlēties, kā par tiem rūpēties, lai iegūtu labāku ražu, stāsta Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule. Jāsāk ar diedzēšanu

Mēdz teikt, ka ne vienmēr raža atkarīga no laikapstākļiem. Ja zina kartupeļu audzēšanas noslēpumus, tad tie nevarot neizaugt. Vien jāatceras, ka sēklas kartupeļus labāk iegādāties pie sēklaudzētājiem, jo, piemēram, ar no lielveikala vai tirgus atnestajiem bumbuļiem zemē var ievazāt slimības un kaitēkļus, ko pat nepazīstam.

Pirms stādīšanas kartupeļus iesaka diedzēt, nevis no pagraba uzreiz likt vagās. Kādu laiku gaismā paturēti, kartupeļi būs labi stādīšanai, jo gaismas ietekmē bumbuļos rodas glikoalkoloīdi, kas ir indīgi cilvēkam, taču labvēlīgi pašiem bumbuļiem. “Glikoalkaloīdi kartupeli aizsargās pret dažādu slimību izraisītājiem augsnē. Turklāt no diedzētiem bumbuļiem sagaidāma agrāka raža. Un vēl – tā kā ātrāk veidojas raža, augam izdodas izvairīties arī no lakstu puves bojājumiem,” zina stāstīt I.Skrabule. Viņa atzīmē, ka diedzēšanu vislabāk veikt gaismā, ne obligāti tiešos saules staros, var arī vienkārši gaišā telpā. Temperatūrai telpā jābūt plus grādos, lai kartupeļi neapsalst. Vislabāk, ja temperatūra ir līdz desmit grādiem virs nulles.

Sēklai paredzētos kartupeļus var diedzēt trīs līdz sešas nedēļas vai pat divus mēnešus pirms stādīšanas. Ja diedzē ilgāku laiku, veidosies lielāki bumbuļi, bet, ja diedzēšanai tika atvēlēts īsāks laiks, veidosies vairāk bumbuļu, taču tie nebūs tik lieli, kā ilgāk diedzētiem sēklas kartupeļiem. Ja nav iespējas kartupeļus diedzēt gaišās, vēsās telpās, tad var darīt šādi: stādāmos bumbuļus uz pāris dienām var ievietot siltumnīcā, kur temperatūra ir diezgan augsta, lai tos iedzīvinātu.

Daudzi jautā, cik bieži jāatjauno sēkla? Sēklaudzētāji atzīst, ka katru nākamo gadu kartupeļu laukā arvien biežāk parādās slimības, īpaši bumbuļos uzkrājas vīrusu slimības. Ja augu lapas čokurojas, ja augi ir slikti padevušies, tas liecina, ka ir jāgādā jauna sēkla. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai nemainās bumbuļu garša un forma, ja mainās, tas nozīmē, ka šķirne izvirst. Tāpēc ieteicams ik pēc diviem, trim gadiem gādāt veselu stādāmo materiālu, pērkot sertificētu kartupeļu sēklu. Iegādājoties pārbaudītu kartupeļu sēklas materiālu, audzētājs var būt drošs, ka neievazās savā zemē karantīnas kaitēkļus un slimības. Kartupeļi bioloģiskās saimniekošanas prasībām

Arvien vairāk cilvēku pievēršas veselīgam dzīvesveidam, uzturā lietojot ar bioloģiskām metodēm ražotu pārtiku. Arī mazdārziņos var izaudzēt bioloģiskus kartupeļus, neizmantojot minerālmēslus un pesticīdus.

Kā zināms, lai kartupeļu raža padotos, daudz kas ir atkarīgs no augsnes veida, barības vielu pieejamības tajā, mitruma un arī no pareizas agrotehnikas. I.Skrabule atgādina, ka kartupeļus mēslo tā, lai barības vielu netrūkst un nav par daudz. “Bioloģiskajai saimniekošanai piemērots ir organiskais mēslojums – ja ir iespēja, var izmantot kūtsmēslus vai kompostu. Ja runājam par kūtsmēsliem, tad tiem gan zemē jābūt iestrādātiem jau iepriekšējā rudenī. Ja tos iestrādā tieši pirms stādīšanas, pastāv risks, ka jaunās ražas bumbuļi var būt kraupaini,” norāda I.Skrabule.

Viņa arī min, ka viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem kartupeļu šķirnes izvēlē bioloģiskajam laukam ir tas, lai šķirne būtu izturīga pret lakstu puvi, ieteicamas šķirnes, kas strauji veido bumbuļus, tās var būt ne tikai agrās, bet arī vidēji agras un vidēji vēlas šķirnes. “Mazdārziņos iesaku stādīt agras vai vidēji agras šķirnes, jo šādos dārziņos parasti ir lakstu puves attīstībai atbilstoši apstākļi. Bet agrās šķirnes parasti paspēj izveidot ražu līdz infekcijas sākumam,” klāsta I.Skrabule un piebilst, ka Priekuļos daudzas šķirnes ir pārbaudītas audzēšanas piemērotībai bioloģiskajai lauksaimniecībai, piemēram, 'Brasla', 'Agrie Dzeltenie', kā arī jaunās šķirnes 'Monta' un 'Prelma'. Tāpat bioloģiskajos laukos var audzēt tādas šķirnes kā 'Vineta' un 'Agria'. Ja grib agru ražu Sēklaudzētāji atzīst, ka pieprasīti ir agro šķirņu kartupeļi. Arī mazdārziņos. Starp populārākajām agro kartupeļu šķirnēm tiek minētas tādas kā 'Agrie Dzeltenie', 'Monta', 'Madara', 'Vineta', 'Borodjanskij Rozovij', 'Solist'.

Vairākus gadus pēc kārtas vienā un tajā pašā laukā kartupeļus audzēt nevajadzētu. “Kartupeļus vēlams stādīt katru gadu citā vietā, jo tas mazina slimības ierosinātāju un kaitēkļu (Kolorado vaboļu) pārmantojamības iespēju. Labāk no tiem izvairīties, jo ar kaitēkļiem ir grūti cīnīties,” papildina kartupeļu selekcionāre. Tupeņus ieteicams arī nestādīt tur, kur iepriekšējā gadā auguši tomāti vai saldie pipari, jo tiem kā nakteņu dzimtas augiem ir kopīgi kaitēkļi un slimības. Šķirnes katrai gaumei

Atkarībā no prasībām kartupeļu cienītāji izvēlas arī šķirnes. Piemēram, mājas apstākļos gatavotiem frī kartupeļiem derēs 'Asterix', 'Lambada', 'Monta', jo frī kartupeļiem der tikai tupeņi ar zemu reducējošo cukura daudzumu, tas pasargā tos no pārliekas sabrūnēšanas cepšanas laikā, arī pašai kartupeļa struktūrai jābūt izteikti stingrai.

Par miltainākajām kartupeļu šķirnēm tiek atzīta 'Imanta', 'Brasla' un 'Lenora', kā arī 'Agrie Dzeltenie'. Tās būs īpaši piemērotas tiem, kas vēlas pagatavot tumīgu kartupeļu biezeni. Savukārt, ja domājam par veselību, tad der ēdienkartē ieviest arī zilos kartupeļus. Viena no šādām šķirnēm ir zili violetie 'BlueCongo'. Kā uzsver I.Skrabule, kartupeļi ar zilu mīkstumu ir īpaši vērtīgi, jo eksotiskā izskata tupeņi satur antociānus, krāsvielas, kādas sastopamas arī mellenēs. Antociāni darbojas kā antioksidanti, aizkavējot šūnu novecošanos. Selekcionāri šāda veida šķirnēm ar krāsainu mīkstumu pievērš arvien lielāku uzmanību. “Strādājam pie savas, vietējiem audzēšanas apstākļiem piemērotas šķirnes radīšanas, jo 'BlueCongo' nav mūsu apstākļiem piemērota, tai vajadzīga garāka vasara,” norāda I.Skrabule un piebilst, ka zilie kartupeļi vairāk iecienīti restorānos, interesantās krāsas dēļ, tos var piedāvāt bērnu ēdienkartēs, tādā veidā piesaistot bērnu uzmanību un rosinot interesi par pagatavoto ēdienu. Garšas ziņā tie īpaši neatšķiras no parastajiem dzeltenajiem. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi