Beigušies lielie sēšanas un stādīšanas darbi, un zemniekiem jāsteidz piebarot augus, ierobežot nezāles, jāsargā augļu un sakņu dārzi, kā arī sējumi un stādījumi no kaitēkļiem. To izplatība ir aktuāla kā mazdārziņu īpašniekiem, tā lielsaimniekiem. Atšķirība varētu būt vien tajā, cik dabai draudzīgus kaitēkļu apkarošanas līdzekļus mēs izvēlamies.
Topā – Kolorādo vaboles, lapu tinējs un laputis
Pērn daudzi mēģināja cīnīties ar maijvabolēm, kas arī šogad jau daudzviet pamanītas. Tāpat kartupeļu laukos gadu no gada problēmas rada Kolorādo vaboles.
Kā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Inga Bēme, siltie laikapstākļi ir veicinājuši tādu kaitēkļu savairošanos kā laputis, kas novērojamas gan augļu dārzos, gan vasarāju sējumos. Tās sastopamas uz krāšņumaugiem, ābelēm, bumbierēm, ķiršiem un plūmēm. Saulainos apstākļos sagaidāma vēl aktīvāka laputu savairošanās.
Tāpat daudz esot dažādu lapu tinēju (gan augļu dārzos, gan dekoratīvajām kultūrām). “Rapša sējumu īpašniekiem būtu vēlams apsekot savus laukus. Tur varētu būt savairojies krustziešu spīdulis. Tāpat aktivizējas kāpostu cekulkode. Tā gan vairāk zināma kā kāpostu kaitēklis, taču pēdējos gados tas apdraud arī rapšu laukus,” novērojumos dalās I.Bēme un piebilst, ka tas varētu būt saistīts ar atsevišķu kodināšanas līdzekļu lietošanas aizliegumu rapšu sēklām. Sējumos, kuros nav izmantotas kodinātās sēklas, augi esot manāmi vārgāki un kaitēkļu tajos ir vairāk. Ne mazāk kaitēkļu ir rapšu laukos, kur savairojušās krustziežu nezāles. Turklāt lielāks risks novērot kaitēkļu savairošanos ir laukos, kur tiek piekopta bezaršanas tehnoloģija. “Ja ar aci ir redzams, ka rapšu laukā savairojušies kaitēkļi, tad, visticamāk, bez ķīmijas līdzekļu lietošanas neiztikt,” skaidro I.Bēme.
Ne vienmēr vajag ķīmiju
Taujāta, ar kādiem līdzekļiem cīnīties pret kaitēkļiem, Inga nenosauc konkrētus ražotājus, bet iesaka ieskatīties Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā, kas pieejams arī VAAD mājas lapā – http://www.vaad.gov.lv. Tur var iepazīties ar attiecīgajai kultūrai atļautajiem kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļiem.
I.Bēme min arī citus veidus, kā ierobežot kaitēkļu izplatīšanos. Viens no variantiem ir augu sekas ievērošana. Tā paredz to, ka mēs nesējam, nestādām gadiem pēc kārtas vienā tajā pašā vietā vienu kultūraugu. Ievērojot augu seku, ko pēc kā labāk stādīt, var samazināt kaitēkļu un slimību daudzumu un biežumu. Tāpat būtiski neaizmirst par agrotehniku, jo biežāk augsne tiks rušināta un laikus izravēta, jo mazākas iespējas būs iemitināties kaitēkļiem.
I.Bēme atgādina, ka samtenes, ķiploki, kliņģerītes ir augi, kas nepatīk daudziem kaitēkļiem, un, stādot tos pa vidu, piemēram, kāpostiem, tiks atbaidīti kaitēkļi.
Tāpat viņa min, ka, piemēram, ar kaitēkļiem augļu dārzos var cīnīties bez liekiem izdevumiem. “Kukaiņu ķeramo var izgatavot pats, tikai vajadzīgs gofrētais papīrs – gofrakartons. Ap ābeles stumbru apliek kartonu, kurā, meklējot ziemošanas vietas, jūlijā, augustā, salien ābolu tinēja un ābeļziedu smecernieka kāpuri. Kad iestājas vēss laiks, septembra beigās, tās kartona “jostas” vajag noņemt un sadedzināt,” risinājumu piedāvā VAAD pārstāve un piebilst, ka veiksmīgs risinājums augļu dārzos būs arī dzeltenie līmes vairogi, kas palīdzēs apzināt situāciju, piemēram, ķiršu dārzos. Izliekot šādus vairogus iespējami vairāk vietās, var samazināt kaitēkļu izplatību.
Gan plūmju augļu, gan ābolu tinēju kāpuri var būtiski kaitēt ražai, jo caur bojājumu vietām vieglāk iekļūst slimību ierosinātāji un augļi sapūst, it īpaši plūmes. Viņa min, ka nopērkamas arī kukaiņu jostas, ko apliek ap augļu koka stumbru, lai pieķertos kaitēkļi, sevišķi tie, kas pārziemo augsnē pie saknēm, bet pēc tam lēnām rāpjas pa stumbru augšā, lien no mizu spraugām. Ķeramjostu izliek apmēram 20 centimetru augstumā no augsnes virskārtas. To var izlikt jau jūnija beigās.
Savukārt cīņai ar Kolorādo vabolēm viņa redz tikai divus variantus – mehānisku kukaiņu nolasīšanu vai ķīmisku līdzekļu smidzināšanu. “Manuprāt, mazdārziņos ar Kolorādo vabolēm ir visai grūti cīnīties. Ja es nolasu vaboles, bet kaimiņdārzā nekas netiek darīts, tad zināms, ka pēc kāda laika tās atkal manā dārzā būs klāt. Tas pats attiecas uz latvāņiem. Varam cīnīties, kā gribam, bet, ja par to neaizdomājas arī citi, tad rezultāta nebūs,” saka I.Bēme. Padomi
Cīņa ar nelūgtajiem dārza iemītniekiem – kaitēkļiem – ne vienmēr nepieciešami ķīmiskie līdzekļi. Pašu spēkiem iespējams radīt veselībai un videi saudzīgus, ekoloģiski tīrus augu aizsardzības līdzekļus. * No augiem gatavotos kaitēkļu apkarošanas līdzekļus var lietot jebkurā periodā – arī ziedēšanas vai ražas novākšanas laikā. Pieredzējuši dārzkopji iesaka viena un tā paša kaitēkļa apkarošanai paredzētos novārījumus ik pa laikam mainīt. * Gatavojot kaitēkļu indi, uz desmit dārza kvadrātmetriem jārēķina pāris litri šķidruma. * Ar laputīm, dārza blaktīm, tīklērcēm un citiem kaitēkļiem cīnīties var ar pieneņu palīdzību. 300 gramus smalcinātu pieneņu sakņu vai 400 gramus tikko plūktu lapu aplej ar 10 litriem karsta ūdens un divas stundas mērcē. Pieneņu uzlējumu nokāš un ar iegūto šķīdumu apsmidzina kaitēkļu apsēstos kultūraugus. * Cīņā ar laputīm var līdzēt arī kartupeļu laksti. Aptuveni pusotru kilogramu svaigi grieztu lakstu aplej ar desmit litriem ūdens, mērcē četras stundas. Šo uzlējumu var izmantot arī kāpostu kaitēkļu apkarošanai. * Kodīgie sīpoli labi palīdz laputu, dažādu tīklērču, siltumnīcu baltblusiņu un citu dārza kaitēkļu apkarošanā. Sīpolu izvilkumam būs nepieciešami 200 grami smalcinātu sīpolu, ko 12 stundas mērcē desmit litros ūdens. * Pelnu novārījums der cīņai ar zāģlapsenēm, spradžiem, burkānu mušām un citiem kaitēkļiem. 300 gramus izsijātu koka pelnu katlā aplej ar verdošu ūdeni un vāra aptuveni pusstundu. Virumam ļauj nostāvēties, biezumus nokāš un pielej vēl klāt ūdeni – līdz 10 litriem. * Ja zemeņu dobes apsēduši ziedu smecernieki, ar tiem var cīnīties, izmantojot skuju uzlējumu. Dažas saujas skuju aplej ar desmit litriem ūdens un uz diennakti nostādina. Ar uzlējumu apsmidzina zemeņu cerus. Ilze Fedotova
Komentāri