Pirmdiena, 23. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Dziļāk Piebalgā

Sarmīte Feldmane
09:58
23.03.2016
199

Jaunpiebaldzēns Gints Skutāns sevi sauc par vēsturnieku – brīvmākslinieku, jo nākas būt arī par novadpētnieku, valodnieku, etnogrāfu, stāstnieku un tūrisma gidu. Pašlaik uzsākta Jaunpiebalgas mutvārdu mantojuma apzināšana, pamatā notiek vietvārdu vākšana, aprakstīšana un piesaiste kartei.

IMG_2779– Aizvien pieaug interese par vietējiem notikumiem, vietas vēsturi.

– Priecē, ka vēsturnieki, muzejnieki un novadpētnieki sākuši organizēties kolektīvajā darbā. Ar novadpētniecību sāku aizrauties no 1987.gada, kad Gaujas krastos starp Valmieru un Cēsīm sāku pierakstīt mutvārdu mantojumu – nostāstus un vietvārdus.

– Esat izpētījis, ka Piebalgā dzīvoja deviņas tautiņas.

– Visa teritorija jāsadala Lielajā Piebalgā un Īstajā Piebalgā. Pirmā radās ap 2000.gadu novada svētku nodrošināšanai, kad izveidojās deviņu pagastu apvienība. Taču no šīs Lielās Piebalgas Skujene, Taurene, Dzērbene un Drusti nav atzīstamas par tādu, jo vēsturiskā Piebalga bija tikai divas draudzes -Jaunpiebalga un Vecpiebalga. Tās kā desa stiepās no Leimaņmuižas Ogres krastā līdz Saliņkrogam Rankas pagastā, ietverot arī Veļķu un Zosēnu pagastu teritorijas.

Bet arī īstajā Piebalgā visi piebaldzēni nebija vienādi – agrāk te varēja nodalīt deviņas atšķirīgas grupas, kuras runāja septiņās valodās – pagastu vai pat muižu izloksnēs. Tad nu sanāk tās deviņas tautiņas jeb valstis – vecpiebaldzēni, jaunpiebaldzēni, rancēnieši, kaivēnieši, nēķinieši, gatartieši, grotūžnieki, mēdzulieši un … mandžūrieši! Pēc ticības visi piebaldzēni bija luterāņi, kas apmeklēja brāļu draudzes saiešanas. Jaunākajos laikos parādījās arī baptisti, pareizticīgie un katoļi. Līdz ar to Piebalga ir tāds kā Latvijas Kaukāzs, kur katrā apvidū sadzīvē un valodā bija savas īpatnības. Līdz ar to piebaldzēna piederību agrāk varēja noteikt arī pēc izloksnes, apģērba un izturēšanās. Pirms 200 gadiem atšķirības bija vēl izteiktākas, varēja noteikt piesaisti pie pagasta vai muižas pēc tautas tērpa, piemēram, pēc tā, kā sien pastalas, kādā rakstā vai krāsā zeķes. Vecpiebaldzēni ir atšķirīgi no jaunpiebaldzēniem galvenokārt pēc nodarbošanās modeļa un mentalitātes. Viņus ietekmējušas materiālās vērtības, lielākajās zemnieku sētās raksturīga mājražošana un tirdzniecība, vairāk braukāja apkārt pa Baltiju ar savām precēm. Jaunpiebalgā toties vairāk bija sīkzemnieku un amatnieku, kas tirdzniecības nolūkos reti devās ārpus dzimtā novada.

Rancēnieši pēc izcelsmes ir visīstākie Gulbenes augšzemnieki, te sākas malēniskā izloksne, mentalitāte un tautastērps. Taču piebaldzēnu ietekmi tie dabūjuši, būdami pievienoti Jaunpiebalgas draudzei piecus gadsimtus kopš Livonijas laikiem. Gatarta bija tāda kā pārejas zona no Piebalgas uz īstajiem vidusvidzemniekiem Raunā un Smiltenē. Taču arī te bija sava īpatnēja izloksne, izplatītas bija brāļu draudzes un baptistu saiešanas. Māļu un Kaives ļaudis pēc izcelsmes ir skujenieši, vienīgi šeit 19.gadsimtā tautā nostiprinās pareizticība. Īstie piebaldzēni to nepieņēma, jo garīgumu nodrošināja spēcīgās brāļu draudžu tradīcijas. Mēdzūlas pagasta ziemeļu daļa un Veļķu pagasta grotūžnieki runāja tīrā vidusdialekta izloksnē. Ar to krasi atšķiras no Madonas augšzemniekiem un pieskaitāmi radniecīgajam Piebalgas tautiņu grupējumam.

Lielajos Tirzas mežos Aišas krastā 19.gadsimta beigās izveidojās savdabīga līdumnieku kolonija no pārdesmit viensētām, kuru vēl tagad sauc par Mandžūriju. Tajās apmetās gan jaunpiebaldzēni, gan liezērieši, no pēdējiem šeit pārmantojās Madonas augšzemnieku izloksnes īpatnības. Kāpēc Mandžūrijai tik savdabīgs nosaukums? Stāsts ir tāds: kāda sieviņa atnākusi ciemos pie radiem, un ieraudzījusi meža vidū velēnu būdiņu, bet visapkārt vieni vienīgi izlauzti celmi. Viņa iesaukusies: “Jūs jau te dzīvojat kā Mandžūrijā, nu tādā, kāda vēl aiz Sibīrijas un Ķīnas atrodas!” No tā laika šo apvidu tā arī sauc – Manžūrija, vietējā izloksnē izmetot burtu “d”. Tagad Manžūrija ir gandrīz pamesta, palikušas apdzīvotas dažas mājas. Palicis viens vienīgs vecais manžūrietis, no kura vēl varam uzzināt kaut ko par šīs mežu republikas pagātni, fiksēt izloksnes īpatnības.

– Bet piebaldzēni savu savdabīgo tomēr spējuši saglabāt.

– No senlaiku godības palikusi vārga atblāzma- vecā koka apbūve izzūd, ar zirdziņiem nebraukā un sienu vairs nekrauj žeperos. Arī izlokšņu īpatnības faktiski ir izzudušas līdz pat Gulbenes un Liezeres robežai. Taču Vecpiebalga un Jaunpiebalga vēl arvien saglabā administratīvu nošķirtību un pašapziņu, bet tautas pašmasa turas virs kritiskās robežas. Ja salīdzina ar to, kas palicis pāri no nomaļākiem pagastiem, tad situācija ir krietni plusos. Laika gaitā īstie piebaldzēni maz aizklīduši pasaulē. Viņu nav ne Brazīlijā, ne Sibīrijā. Piebalgas fenomenu var izskaidrot ar krievu grāfa Šeremetjeva laikiem. Pēc vācu likumdošanas māju mantoja vecākais dēls, bet pēc krievu – zeme tika sadalīta visiem dēliem vienlīdzīgi. Pārējā Latvijā radās cilvēki, kuri bija spiesti doties pasaulē, bet piebaldzēniem bija savi zemes gabaliņi. Viņi dzīvoja saspiesti, nebija daudz lielsaimnieku, toties attīstījās amatniecība.

– Vietvārdi – tā ir ne tikai konkrētas vietas, bet visas tautas vērtība.

– Jā, bet mēs strauji zaudējam savas vērtības. Sākumā Jaunpiebalgā meklēju nosaukumus mazajām Gaujas pietekām, un faktiski visām tos esmu atradis – gan cilvēku atmiņās, gan arī pierakstos un senās kartēs. Kā tas sākās? Jaunpiebalgas centrā pie garā kroga tek maza upīte, kurai nosaukumu vietējie nezināja. Sāku meklēt, pēc desmit gadiem biju atradis četrus – Krogupīte, Šakumupīte, Ieriķupīte un Buožupe. Pastāv informācijas nezūdamības likums, tāpēc mani meklējumi turpinās.

Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas 1695.gada Rīgas – Alūksnes lielceļa karte, kur Jaunpiebalgas tuvumā ierakstīti senie upīšu nosaukumi – Vilka Dārzs, Vērupe un Abras upīte. Atklājās kļūda uzrakstā uz šosejas, jo Vilka dārza upītei mūsdienās tiek piedēvēts pavisam cits, kolhoza laikos uzradies nosaukums – Kalnupe. Lai arī pie lielceļa ir uzstādīta zīme ar šādu uzrakstu, vietējie iedzīvotāji pareizo nosaukumu atceras tādu, kāds bija zviedru laikos- pirms četriem gadsimtiem. Arī mazās Vērupītes vietā stāv uzraksts Abrupe – jaunāku laiku neprecizitāte, kamēr īstā Abrupe, Pedeces un Virdes upītes atstātas bez jebkādas uzmanības.

Gaujas krastos atklājās arī tikai Piebalgas novadam raksturīgu vietvārdu klāsts – nosaukumi Gaujmalā tika doti dažādiem ūdens un reljefa veidojumiem. Jāatzīmē ļoti daudzveidīgi veidojumi – līkumi, līči, krasti, duoķi (dīķi), atgaujas (vecupes), atvari, atgrāvji, duobuļi, spundes, strūgas. Dobulis ir zemāka ieplaka reljefā, bet doķis – tāda pati, tikai ar ūdeni piepildīta. Tikai Jaunpiebalgai raksturīgs tik bagātīgs Gaujas līkumu nosaukumu fenomens, dažviet pat 20 vietvārdi pēc kārtas gar upmalas pļavām – Šinku, Tumbiņa, Krusta, Niedras, Ducena, Pikura, Ruka un Kunga līkumi. Ar līkumu saprata ar Gaujas tecējumu ieskautos pļavu strejgabalus, nevis līčus.

Tiklīdz cilvēks sāk dzīvot kādā vietā, viņš pārmanto iepriekšējos vai rada jaunus vietvārdus. Piemēram, Gaujmalā nodega alus kiosks Jautrais ods, un no tā vietā tikai Oda kalniņš. Runāju ar piebaldzēnieti no Skanuļu puses, kas agrāk bija savrups un izsenis apdzīvots apvidus blakus Mandžūrijai. Pēkšņi teicēja nosauc ciemu par ģerevīnu. Vēlāk sapratu – no krievu vārda “ģerevņa”. Savukārt Gaujmalā lielus ciemus sauca īpatnējā vārdā – palata, kas varētu būt nācis no igauņu valodas. Tādi vārdiņi ir miljona vērti, jo no tādiem krikumiem veidojas lielā valodu zinātne.

– Vasarā esat gids Piebalgā?

– Piestrādāju par tūristu vadātāju – uzvelku tautastērpu un pašapgūtā piebaldzēnu manierē vēstu par bijušo Čangalienas godību. Nav ilgi jāgaida, līdz kādam tūristam nāk atklāsme – viņš taču kā no “Mērnieku laikiem” izkāpis. Nākas atjokot, ka, protama lieta, mans sencis tak ir bijis Ķencis!

Nu, tāds kā Zosēnu puses prototips, kas dzīvoja pirms 150 gadiem. Skatoties profilā, deguns arī ir atbilstošs romāna varoņa standartam. Dažkārt solos ieturēt stingrāku diētu, lai sveces liesma tiešām degunam cauri spīdētu – atbilstoši oriģinālajam tēlam.

– Kur paliks savāktie vietvārdi?

– Noteikti padalīšos ar visiem interesentiem, publicēšu rakstos un nodošu Rīgas krātuvēm, gan jau materiāls vēl noderēs. Esmu Jaunpiebalgā savācis ap 300 vietvārdu, atzīmējis kartē to atrašanās vietas, labākajiem aprakstus publicēju arī internetā. Ir jau arī daudz kā cita – nostāstu, apvidus vārdu, izteicienu, valodas paraugu. Nav taustāma labuma no šī procesa, ir tikai nenoskārsta vajadzība to darīt. Laikam ir nepieciešams kaut kā fiksēt šo izbijušo , kāda pastāvēja katra piebaldzēna iekoptajā dzīvesvietā. Vietvārdam nav praktiskas vērtības, tas drīzāk ir sirds siltuma pievienotā vērtība vidzemnieka pasaules skatījumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
345

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
73

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
56

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
26
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi

Pārdod

15:17
22.12.2024
8

Nepieciešams tīrs un mīksts ūdens mājās vai uzņēmumam? Balstoties pēc ūdens analīzēm, piedāvājam ūdens filtrus gan privātajiem klientiem, gan juridiskajām personām. Veicam arī esošo sistēmu apkalpošanu, remontus un apkopes. Tālrunis +37128020512 Epasts filtru.darbnica@inbox.lv

Pārdod

23:57
24.11.2024
33

Mēs tīram dīzeļfiltrus visiem automobiļu, kravas transporta, traktoru, harvestera, kombaina un iekrāvēju modeļiem. Neatkarīgi no jūsu transportlīdzekļa veida, piedāvājam profesionālu un efektīvu tīrīšanu. Šī dīzeļfiltru tīrīšanas tehnoloģija ar augstu tvaika temperatūru neietver ķīmisku līdzekļu izmantošanu procesa atvieglošanai, kas nozīmē, ka process ir pilnībā ekoloģisks. Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu vai zvaniet.

Pārdod

23:57
24.11.2024
35

Piedāvājam kvalitatīvas rekuperācijas un ventilācijas sistēmas Jūsu mājām un birojam. Nodrošinām svaigu gaisu un energoefektivitāti, samazinot siltuma zudumus un uzlabojot iekštelpu mikroklimatu. Piedāvājam pilnu servisu – sākot no konsultācijas līdz uzstādīšanai. Uzlabojiet gaisa kvalitāti un ietaupiet enerģiju ar mūsu uzticamajiem risinājumiem. Sazinieties ar mums, lai izvēlētos piemērotāko sistēmu Jūsu vajadzībām! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu […]

Pārdod

23:56
24.11.2024
30

Piedāvājam dažādus apkures risinājumus Jūsu mājām un/vai biznesam. Mūsu klāstā atradīsiet grīdas apsildes sistēmas, infrasarkanos paneļus, gāzes sildītājus un citus energoefektīvus risinājumus, kas nodrošinās komfortu un ietaupīs Jūsu izdevumus. Nodrošinām profesionālu konsultāciju un uzstādīšanu, lai Jūs varētu izvēlēties piemērotāko variantu savām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien un uzziniet, kā varam uzlabot Jūsu apkures sistēmu! […]