Nedēļa Latvijā
Universitātei jauns rektors. Valsts lielākās augstskolas – Latvijas Universitātes (LU) – rektors nākamos četrus gadus būs fiziķis Mārcis Auziņš. Pagājušajā nedēļā notikušajās rektora vēlēšanās viņš pārspēja otru konkurentu – filozofi Maiju Kūli.
Par M.Auziņu balsoja 213 LU Satversmes sapulces pārstāvji, bet par M.Kūli 47. Tādējādi M.Auziņš pēc kārtas ir trešais fiziķis, kas vada šo augstskolu. Viņš kopš 1998. gada ir LU Senāta priekšsēdētājs, un kopš 2002. gada – LU fizikas un matemātikas fakultātes dekāns.
Lielas reformas Universitātei M.Auziņš nesola. ”Mums nebūs revolūcijas, mums būs evolūcija,” tūdaļ pēc ievēlēšanas sacīja jaunais rektors. Akcents, kam viņš sola veltīt uzmanību – lielāks uzsvars uz pētniecību mācību procesā. Viens no pirmajiem veicamajiem darbiem – zinātņu nozaru attīstības stratēģijas izstrāde. M.Auziņa pirms vēlēšanām izstrādātā vadības programma paredz attīstību pētniecības universitātes virzienā, un šis ir viens no programmas īstenošanas pirmajiem posmiem.
Jaunievēlētais rektors pārliecināts, ka piecu gadu laikā Universitāte var kļūt par galveno universitāti Baltijas valstīs, savukārt desmit gadu laikā ierindoties simts pasaules nozīmīgāko universitāšu sarakstā.
Arī M.Kūle savā vadības programmā bija piedāvājusi LU veidot par pētniecības universitāti. Bez tam viņa pauda uzskatu, ka studiju kvalitātes uzlabošanai nepieciešams ne tikai palielināt studiju prasības, bet arī risināt valsts budžeta finansēto studiju vietu jautājumus. Viņa arī bija piedāvājusi veidot līdzsvaru starp dažādiem zinātņu virzieniem un nodrošināt vienlīdzīgas pozīcijas gan sociālajām, gan humanitārajām, gan dabas zinātnēm.
Iepriekšējos divus termiņus LU rektors ir bijis Ivars Lācis, kura darbību abi kandidāti publiskajos izteikumos vērtējuši atzinīgi. M.Auziņš laikrakstam ”Diena” pauda atzinību par I. Lāča saimnieciskās darbības stiprajām pusēm, piemēram, LU īpašumu piederības jautājumu sakārtošanu. Savukārt M.Kūle norādīja, ka I.Lāča laikā notikusi daudzu fakultāšu attīstība. Piemēram, 2000. gadā no nulles tika izveidota sociālo zinātņu fakultāte.
I.Lācis, vērtējot pēcgājēja veicamos darbus, sacīja, ka ”LU ir gana sarežģīts mehānisms, un ikviena kustība ir jāveic pēc nopietnas izvērtēšanas.” Šajā ziņā viņš M. Auziņu uzskata par ”ideālu rektoru”.
Cūkmens pamodies. </b.Dabas saudzēšanas kampaņas ”Nemēslo mežā!” galvenais varonis Cūkmens ir atsācis jauno – jau trešo – sezonu.
Vides aizsardzības sezona sākas ar siltāka laika iestāšanos, kad pie dabas atpūsties dodas aizvien vairāk cilvēku. Tāpēc Cūkmena uzdevums ir stāstīt par dabas piesārņošanas sliktumu, kā arī aicināt uz talkām un citiem apkārtnes sakopšanas darbiem veidot saudzīgu attieksmi pret dabu, norāda ”Latvijas valsts mežu” komunikācijas nodaļa.
Cūkmens kampaņas laikā stāsta, ka mežu piesārņošana nav cilvēku cienīga rīcība un ka tā darot, ļaundari pārvērtīsies cūkās. Šogad viņš īpašu uzmanību veltīs plastmasas izstrādājumiem, jo, piemēram, plastmasas maisiņi mežos esot sastopami lielā daudzumā.
Pagājušajā sestdienā Latvijas Dabas muzejā Muzeju nakts laikā atraktīvais personāžs atrādījās cilvēkiem un demonstrēja eksperimentus ar plastmasu. Eksperimentu mērķis ir parādīt, ka plastmasu var izmantot dažādi un ka tā var būt kaitīga dabai. Piemēram, no plastmasas pudelēm var izveidot plostu, savukārt, lai uzadītu džemperi, nepieciešamas esot 27 pudeles. Tomēr sliktais ir tas, ka plastmasas sadalīšanās process ilgst vairākus simtus gadu, tāpēc nevietā nomests plastmasas izstrādājums tur arī paliks. Cūkmens pasākuma laikā tika uzsēdināts uz plosta, kas veidots no 150 plastmasas pudelēm, un palaists Operas kanālā. Noslīcināt viņu tomēr neizdevās, tāpēc personāža gaitas turpināsies.
Drīzumā Cūkmens dodas plašā talku un informēšanas turnejā pa Latvijas piejūras skolām no Nīcas līdz Ainažiem. Turnejai dots nosaukums ”Piekrastes blieziens”.
Cūkmena līdzšinējās atrakcijas ir bijušas veiksmīgas, jo ”Latvijas valsts mežu” rīkotajā aptaujā noskaidrots, ka viņu pazīst vairāk nekā 60 procenti Latvijas iedzīvotāju. Nedēļa pasaulē
Aug saspīlējums ES un Krievijas starpā. Pagājušās nedēļas beigās Samarā notikušā Krievijas un Eiropas Savienības līderu tikšanās parādīja pušu vidū valdošās nesaskaņas, taču attiecību uzlabošanas pavērsienu nebija.
Tikšanās laikā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Rietumu partneri pārmeta opozīcijas pārstāvju aizturēšanu, neļaujot viņiem pasākuma laikā paust savas iebildes pret V. Putina režīmu. Tāpat ES izrādīja atbalstu Baltijas valstīm, ko Krievija ir kritizējusi par cilvēktiesību pārkāpumiem. Īpašu kritiku pēdējā laikā ir izpelnījusies Igaunija -tās valdības lēmums pārvietot padomju karavīriem veltītu pieminekli izraisīja ne tikai Maskavas vārdisku nosodījumu, bet bija iemesls uzbrukumu vilnim Igaunijas valdības datorsistēmām un vardarbīgām protesta akcijām.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barozu, kurš kopā ar ES prezidējošās valsts Vācijas kancleri Angelu Merkeli Samarā pārstāvēja ES valstis, norādīja, ka šajā konfliktā ES nostāsies dalībvalstu, nevis Krievijas pusē. ”Mums ir izdevība pavēstīt Krievijas partneriem, ka vienas dalībvalsts problēmas ir visas Eiropas kopienas problēmas,” preses konferences laikā sacīja teica Ž.M.Barozu.
Vēl viens problēmjautājums ir Polijas pārtikas produktu importa aizliegums Krievijā. Poļu produktus Krievijā ievest aizliegts kopš 2005. gada. Maskava šādu soli skaidro ar to, ka Polija neievēro drošības standartus, turpretim Varšava uzskata, ka aizliegums ir politiski motivēts. Tāpēc, būdama ES dalībvalsts, Polija bloķē mēģinājumus sākt sarunas starp ES un Krieviju par sadarbības līguma noslēgšanu.
Savukārt V.Putins vēlreiz apsūdzēja Latviju un Lietuvu ” nepieļaujamos krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumos”. ”Krievu valodā runājošo tiesību pārkāpšana abās valstīs ir nepieņemama un nav Eiropas cienīga,” preses konferencē teica Krievijas prezidents.
Par spīti tam, ka nekāda vienošanās par problēmjautājumiem panākta netika, pasākuma dalībnieki beigās vienojās, ka diskusijas ir bijušas atklātas un ka dialogs, par spīti nesaskaņām, jāturpina. Sanāksmes dalībnieki noslēgumā sacīja, ka viņu diskusijas ir bijušas ”atklātas” un ka viņi vienojušies turpināt konstruktīvu dialogu. Tomēr Samaras sanāksmes laikā netika noslēgtas nekādas vienošanās un netika arī pieņemti nekādi lēmumi.
Komentāri