labklājības ministre
Pensijas vecuma ļaudis šobrīd pārdzīvo ļoti saspringtu laiku – sekas straujajam preču un pakalpojumu cenu kāpumam. Tāpēc šajos apstākļos pensionāru dzīves stāvokļa uzlabošana ir atkarīga no tā, cik pārdomāti realizējam jau iesākto sociālās apdrošināšanas politiku.
Šobrīd Latvija ir referenduma gaidās par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, ko iniciējusi sabiedrība „Citai politikai”. Ja referendumā tiks nobalsots par šiem populistiskajiem Pensiju likuma grozījumiem, tad 2009. gadā Labklājības ministrija nevarēs īstenot vairākus būtiskus pasākumus pensionāru un citu sociāli mazaizsargāto sabiedrības grupu aizsardzībā un materiālā stāvokļa uzlabošanā.
Vēlos uzsvērt, ka Labklājības ministrija 2008. gadā ir veikusi virkni pasākumu, lai uzlabotu pensionāru dzīvi. Šajā gadā ir paaugstināta pensijas robeža, kas nosaka iespēju 2008. gadā straujāk indeksēt pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latus. Līdz ar to 400 tūkstoši no visiem vecuma pensionāriem aprīlī pensijas palielinājās par vidēji 11 latiem. Savukārt šā gada oktobra indeksācijā plānots šīs pensijas paaugstināt vēl par 21,41 latu. No 1. jūnija ir atcelts apdrošināšanas stāža ierobežojums piemaksas pie vecuma pensijas piešķiršanai par apdrošināšanas stāža gadiem līdz 1996. gadam, kā arī paaugstināts pensijas apmērs no 135 līdz 225 latiem, līdz kuram tiek piešķirta piemaksa. Ar šiem grozījumiem piemaksa jūnijā tika piešķirta vēl vairāk nekā 77 tūkstošiem vecuma pensionāru ar vidējo piemaksu 14,40 latu. No 2008. gada 1. jūnija paaugstināts arī pašas piemaksas apmērs pie vecuma pensijas – par stāžu līdz 1996. gadam tā palielināta līdz 40 santīmiem par katru stāža gadu. Līdz ar to tiem pensionāriem, kuri jau saņēma piemaksu no 1.jūnija, tā paaugstinājās vēl vidēji par septiņiem latiem. Protams, var tikai piekrist pensionāriem, ka tas nav daudz pie šodienas cenām. Taču jau veiktie un nākamajā gadā veicamie pasākumi jūtami uzlabos pensionāru situāciju.
Vairāki situācijas uzlabojumi sagaida pensionārus arī 2009. gadā. Tiks paaugstināta piemaksa pie vecuma pensijas līdz 70 santīmiem par vienu darba gadu līdz 1996. gadam – tātad papildus 30 santīmi, un tā tiks piešķirta visiem vecuma pensionāriem neatkarīgi no pensijas apmēra. Tiks piešķirta piemaksa arī pie invaliditātes pensijas par darbu līdz 1996. gadam. Piemaksu pie invaliditātes pensijas saņems vairāk nekā 62 tūkstoši cilvēku. Piemaksas vidējais apmērs plānots ap 12 latiem. Tiks indeksētas visas pensijas neatkarīgi no pensijas apmēra, tātad arī tās pensijas, kas ir lielākas par 225 latiem. 2009. gadā papildus tiks indeksēts 15,5 tūkstoši pensiju .
Izdarīts ir daudz, bet tas nenozīmē, ka mēs apstāsimies pie sasniegtā. Labklājības ministrija arī turpmāk īstenos visas savas ieceres pilnā apmērā.
Vērtējot ierosinātos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, man kā labklājības ministrei jāpaskaidro, ka šie priekšlikumi, par kuriem sabiedrībai būs jālemj referendumā, veido nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām un tādējādi sašķeļ sabiedrību. Paaugstinot pensijas, kā to piedāvā referenduma ierosinātāji, būs apdraudēta plānotā sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšana, ko tik ļoti gaida invalīdi no bērnības, apgādnieku zaudējušie bērni.
Strauja un nepārdomāta minimālo pensiju paaugstināšana referenduma pozitīva rezultāta gadījumā var ietekmēt arī ģimenes, kas saņem, piemēram, vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz vienam gadam, bezdarbniekus, jaunās māmiņas, jo no sociālā budžeta tiek finansētas visas pensijas, arī minimālās vecuma pensijas, un pabalsti, kuru apmērs tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām.
Labklājības ministrija, izvērtējot finansiālās iespējas, ir centusies palīdzēt visām mazaizsargātajām sociālajām grupām, taču, atbilstoši Aigara Štokenberga piedāvātajiem grozījumiem likumā ”Par valsts pensijām”, tiks būtiski izcelta viena sociālā grupa. Turklāt šie grozījumi sašķels arī pašus pensionārus. Tā kā likumprojekta norma būs spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, tik augsti minimālie vecuma pensiju apmēri būs jāgarantē tikai tiem pensionāriem, kuri pensionējušies līdz minētajam datumam. Tas vienlaikus var radīt Satversmes tiesas precedentus par nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem pensionāriem, kuri pensionēsies pēc 2010. gada 1. janvāra.
Labklājības ministrijas redzeslokā ir vairākas sociālā riska grupas – gan pensionāri, gan invalīdi, gan bezdarbnieki. Rūpējoties par pensionāriem, mums ir arī jādomā, lai netiktu diskriminētas pārējās sociālā riska grupas. Jādomā par to, ka, neapdomīgi iztērējot sociālā budžeta līdzekļus šodienas vajadzībām, nākotnē grūtības var piedzīvot ne tikai esošie un topošie pensionāri, bet arī invalīdi un ģimenes ar maziem bērniem.
Vēlos arī uzsvērt, ka valdības šogad jau pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” jau būtībā ir atrisinājuši vairākus sasāpējušos jautājumus, līdz ar to sabiedrības „Citai politikai” piedāvātie grozījumi, par ko notiks referendums, būtībā ir zaudējuši savu aktualitāti. Aicinu ikvienu ļoti rūpīgi izvērtēt pamatojumu dalībai šajā referendumā, izsverot visus par un pret, jo pavisam viegli ir iznīcināt esošo pensiju sistēmu, kuru būs ļoti grūti atjaunot, ja referendumā tiks nobalsots par grozījumiem Pensiju likumā. Sagatavoja Ilze Kalniņa
Komentāri