Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Kā iemūžināt laiku

Mairita Kaņepe
10:00
16.02.2017

Šoziem  pārsteidza kāds mūsu pusē nonācis itāļu fotogrāfs. Viņš ceļojot pa pasauli, lai nākamajām paaudzēm fotogrāfijās  saglabātu laika zūdošās liecības. Neglābjami zūdošās.

Pāvilosta, Kuldīga, Līgatne, Cēsis, Priekuļi,  Rauna, Piebalga un Ainaži – tāds bijis foto mākslinieka  maršruts, pārstaigājot Latviju. Par to tagad var pārliecināties melnbalto fotogrāfiju izstādē Cēsu Jaunajā pilī.

Uz izstādes atklāšanu sanākušie  cēsnieki, foto meistari, vērtēja, ka itālis ir augstas klases profesionālis. Pilsētu un lauku ainavas, cilvēku tuvplāni – it viss ir uzmanības vērts, jo mākslinieciski augstvērtīgs. Pārsteidz, kā itāļu fotogrāfs vērojis un izcēlis ikdienišķo lauku ainavās un iemūžinājis arī  aizgājušās godības vēl jūtamo klātbūtni senās pilsētās. Foto sērija vēsta par ieliņām un pagalmiem, kurus mēs paši diez vai  slavētu. Lepoties ar šķībiem šķūnīšiem pilsētā vai gadsimtiem  senām mūra mājām, kas laukos palikušas bez jumtiem un logiem, pie mums nav pieņemts.

“Vai itālis ceļojis pa Latviju, lai ieraudzītu un izceltu neglīto?” sabēdājās dažs latvju patriots. Fotoizstādes “Cilvēks un daba” autoram Lukam Berti atklāšanā Cēsīs bija cits sakāmais. Viņš jūsmo par Latviju, par iespēju to apceļot, lai,  viņa vārdiem sakot, “noķertu aiz astes” laiku, kas neglābjami  zūd. To, kas vēl redzams, ir vērts iemūžināt.

Pats Luka ir  no senās Florences, kur, kā viņš teic,  katrs pilsētas kvadrātmetrs ir tālas vēstures liecinieks. Tie, kas iegriežas Florencē, nav spējuši palikt vienaldzīgi pret auru, ko mūsdienās veido gadsimtiem senie mūri,  bruģis. Labi ieskatoties vietējo ļaužu sejās, arī viņu vaibstos, var lasīt  par pārmantotajām pantu līnijām.  Atliek tikai salīdzināt ar  senām gravīrām, zīmējumiem.

Luka ir tāds kā 21. gadsimta  “gravīru” veidotājs. “Vakar staigāju pa Cēsu vecpilsētu, tā man atgādināja Florenci. Mazliet jutos, it kā būtu mājās,” bija pārsteidzoši izdzirdēt. Skaidri taču bija redzams, ka tumšmatainais, kalsnais dienvidnieks pastaigā pa pilsētu bija arī drebinājies, cīnoties ar Baltijas aukstumu. Biezs svīteris un ap kaklu daudzkārt aptīta šalle liecināja, kā Ziemeļzeme viņu “sveicinājusi”. “Cēsu  vecpilsētā tāpat kā Florencē katra ieliņa, katrs senais nams ir tālas vēstures liecinieks,” uzsver itālis, stāstot par asociācijām, kas atsaukušas atmiņā sajūtas no dzimtās pilsētas.

Tā arī ir – pilsēta kā vēstures albums, sākot no 13. gadsimta lappusēm. Tās cītīgi šķīris un pamatīgi iedziļinājies vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. Viņam tapusi grāmata par  Cēsu ģerboņa veidošanos. Seno pilsētu ģerboņi savā ziņā ir laikmetu  fotogrāfijas.  Tāpēc ar interesi atvēršu vēsturnieka Tāļa Pumpuriņa veikto pētījumu par Cēsu ģerboņa  veidošanos un  izmantošanu, kuru nupat klajā laidis Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi