Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Lētais alkohols – Latvijas veiksmes stāsts?

Jānis Gabrāns
08:44
17.07.2019
14

Tieši šāda bija viena no atziņām, kas izskanēja sociālajos tīklos, kad Latvijas valdība un Saeima sāka runāt par atbildes soļiem Igaunijas lēmumam samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Kā zināms, Igaunijā no 1.jūlija par 25 procentiem samazināts akcīzes nodoklis daļai alkohola – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Tieši tam segmentam, ko igauņi visvairāk pirkuši Latvijas pierobežas alkohola veikalos. Kaimiņi šādu lēmumu pieņēma ar mērķi dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, lai mazinātu alkohola daudzumu, kuru Igaunijas iedzīvotāji ieved no Latvijas.

Tajā brīdī latvieši apvainojās uz kaimiņiem, kuri gatavi atņemt sviestu mūsu maizei, un mierīgu sirdi nolēma samazināt stiprajiem dzērieniem akcīzes nodokli par 15 procentiem. Saeima pirmdien šo lēmumu pieņēma galīgajā lasījumā, samazinātais akcīzes nodoklis stāsies spēkā no 1.augusta, un par to nobalsoja 51 koalīcijas deputāts, pret – 31 .

Par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars atzīmēja, ka šis pasākums plānots kā īstermiņa risinājums, reaģējot uz Igaunijas lēmumu: “Šo soli speram tikai tāpēc, lai, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, stabilizētu un aizsargātu mūsu ekonomiku, valsts budžetu, komersantus.” Skumji, ja mūsu valsti stabilizē un aizsargā lētais alkohols!

Grozījumi noteic, ka samazinātā likme piemērojama līdz nākamā gada 29.februārim, bet atzīšos, ka nav pārliecības, ka tā pēc tam paaugstināsies, jo atkal būs tie, kuri aizliks kādu spēcīgāku vārdu par izdevīgo alkohola tirdzniecību pierobežā.

Var jau būt, ka viss pareizi, jo par budžeta papildināšanu jādomā. Taču , manuprāt, diezgan skarbi skan teksts Saeimas mājaslapā, ka “akcīzes nodokļa likuma grozījumi rosināti, jo izmaiņas kaimiņvalsts alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā”.

Pēc likumprojekta virzītāju domām , ka igauņu lēmums negatīvi ietekmēs alkoholisko dzērienu apriti mūsu valstī, ir problēma. Laikam tas, ka lētāks alkohols būs ne tikai pierobežā, bet visā valstī, nav problēma. Izrādās – cīnāmies nevis par alkohola patēriņa samazināšanu, bet tieši otrādi – par palielināšanu.

Lai arī īstermiņā šāds solis var nozīmēt ieņēmumu paaugstināšanos un atbalstu alkohola tirgotājiem, ilgtermiņā tas radīs zaudējumus gan cilvēku veselībai, gan budžetam. Par to pārliecināti speciālisti, mediķi, arī veselības ministre Ilze Viņķele, kuras partijas biedri gan vienbalsīgi atbalstīja lēmumu.

Interesanti , kā šis Saeimas lēmums sader ar Veselības ministrijas publiskajai apspriešanai nodoto Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022. gadam? Cita starpā, plānā iekļauts rīcības virziens, kas paredz alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanu un stingrāku kontroli, piemēram, aizliedzot šo dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās. Laikam jau līdz Saeimai plāns vēl nebija nonācis, bet varbūt viņi domā, ka nodokļa samazināšana ir vienlīdzīga alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanai.

Plānā arī norādīts, ka ļoti būtiski ir paplašināt ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas reģionos cilvēkiem ar alkohola atkarību. Tā teikt, pelnīsim no lētā alkohola, lai ārstētu alkohola atkarīgos.

Kad izskanēja informācija par igauņu vēlmi alkoholam samazināt akcīzes nodokli, Valkas mērs Vents Armands Krauklis norādīja, ka runa nav tikai par to, ka igauņi iepērk Latvijā stipros dzērienus, bet par tūristiem, kuri Latvijā ierodas speciāli un atstāj ievērojamas naudas summas: “Viņi Latvijā ēda, nakšņoja, uzpildīja ar degvielu savas automašīnas.”

Iespējams, kļūdos, bet gribētos teikt, ka tie, kuri brauc pēc alkohola, nav klasiskie tūristi. Manuprāt, lielum lielā daļa iebrauc tos pārsimts metrus Latvijā, piepilda bagāžnieku ar lēto šmigu un dodas atpakaļ. Un, ja runājam par ēšanu, dažas reizes , braucot cauri Valkai, tā arī neesmu atradis tur kādu labu vietiņu, kur paēst.

Uz Saeimas lēmumu asi reaģēja sociālo tīklu lietotāji, norādot, ka šis bijis balsojums par tautas nodzirdīšanu. Kāds jautāja, vai Saeimas balsojums ir par ģimenes vērtībām: “Saskaitiet, cik ģimeņu izjūk alkohola atkarības dēļ? Kad spēcīgs lobijs strādā, visas vērtības tiek piemirstas.”

Iveta Kažoka: “Šīs Saeimas skumjākā dilemma: pazemināt alkohola cenas, lai (varbūt) iegūtu līdzekļus citiem mērķiem. Latvijas sabiedrībā nav daudz lielāku problēmu, kā tās, kuras izraisa alkohols.”
Frederiks Ozols: “Ārstēties taču nav vīrišķīgi. Kur nu vēl no tik vīrišķīgas nodarbes kā dzeršana. Bet problēma ir milzīga.”

Kāds norādījis, ka Latvija ir viena no top OECD valstīm alkohola patēriņa ziņā. Ik gadu mirst ap 100 iedzīvotāju, jo saindējas ar alkoholu, neskaitot tos daudzos nāves gadījumus, kuros alkohols “piepalīdzējis”.

Aigars Prūsis raksta: “Valstij, kas nemitīgi taisnojas par sliktiem ceļiem, mazām pensijām un problēmām veselības nozarē, bet var “lepoties” ar lētu alkoholu, akcīzes nodokļa samazināšana būs labs atgādinājums vietai, kur pelnīti esam – cenšamies apsteigt Albāniju un Bulgāriju, nevis sasniegt Vāciju.”

Varbūt daudz pareizāk būtu samazināt akcīzes nodokli degvielai, lai igauņi un lietuvieši brauc uz Latviju pēc lētās degvielas, nevis lētā degvīna? No tā tiešām būtu ieguvums visiem, arī mūsu pašu bāleliņi savu braucamos varētu “dzirdīt” biežāk, un tā valstij varbūt ienāktu pat vairāk naudas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
21

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi