Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Premjers skaidro reformu nepieciešamību

Andra Gaņģe
11:17
01.10.2019
7

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no valdības galvenajām prioritātēm, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, uzvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Nevienam nav vajadzīga reforma reformas pēc, manuprāt, pārmaiņas pašas par sevi nav vērtība. Bet skatāmies uz valdības izaicinājumiem, kas ir veselības aprūpē, izglītībā. Viens no to cēloņiem – mēs neefektīvi izmantojam nodokļu maksātāju naudu. Piemēram, izglītības budžets ir nedaudz lielāks par deviņiem procentiem no visiem valsts izdevumiem, proporcionāli viens no lielākajiem ieguldījumiem izglītībā Eiropas Savienības valstīs. Bet tas nav efektīvi izmantots, skolotājiem ir nepietiekami augstas algas. Bieži skan jautājums, kā Igaunijā skolotājiem var būt lielākas algas nekā Latvijā, ja mēs izglītībai tērējam vairāk? Bet Igaunijā ir gandrīz uz pusi mazāk skolotāju uz bērnu skaitu. Igaunija jau reformējusi pašvaldības un skolu tīklu, īpaši samazinot vidusskolu skaitu,” skaidroja K.Kariņš. Atbilstoši bērnu skaitam Latvijā pietiktu ar simts vidusskolām, bet ir apmēram trīs simti. “Protams, nevienam nepatīk to dzirdēt, jo katrs jau domā par savu skolu, bet, ja gribam izglītības satura reformu, lai katram bērnam, kurš izvēlas vidusskolā iegūt pirmsakadēmisko izglītību, būtu lielākas iespējas specializēties ķīmijā, matemātikā vai citā priekšmetā, nepieciešams pietiekami liels skolēnu skaits, kas attaisnotu zem viena jumta uzturēt pietiekamu skaitu specializētu pedagogu. Lai skolas, kas ir gana spēcīgas, varētu būt vēl spēcīgākas,” valdības politiku izglītībā un novadu reformas nepieciešamību, lai to īstenotu, skaidroja premjers. Taču līdztekus jārisina jautājumi par satiksmi un ceļu stāvokli, lai bērni nokļūtu uz vidusskolu. Ministru prezidents arī uzsvēra, ka pamatskolu tīklojumam ir citi mērķi, svarīgi, lai bērnam mācības būtu tuvāk mājām.

Lai veiktu reformas, atbildība pārklājas, tā dalās starp dažādām ministrijām un arī pašvaldībām. “Viens no lielajiem jautājumiem ir skaidrāk definēt, kas ir valsts, kas pašvaldību budžeta atbildība,” runājot par skolu tīklojumu, atzina K.Kariņš. “Pašvaldības uztur skolas, bet skolotājiem algu maksā valsts. Tātad grūti šo jautājumu risināt, ja man nav jāmaksā par skolotājiem, tad man vienalga, cik būs skolotāju, labāk vairāk. Lielākām pašvaldībām ir vienkāršāk racionāli sakārtot skolu tīklu, bet mazākām šīs iespējas ir ierobežotas, jo, saprotams, katra taču vēlas savu skolu saglabāt. Cilvēciski un emocionāli to saprotu, bet mans uzdevums ir skatīties valsti kopumā, jo nevēlos, lai pēc desmit gadiem, uzturot un attīstot to, kas ir pašlaik, būtu aizvien jāpalielina nodokļi. Tas ir ceļš uz nekurieni.” Un premjerministrs atgādināja, ka infrastruktūra, kuru nevaram atļauties uzturēt, ir arī veselības aprūpē, turklāt tā nenodrošina vienādi kvalitatīva pakalpojuma pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Reģionos jākoncentrē resursi, nodrošinot kvalificētu mediķu pakalpojumus un atbilstošu aparatūru, lai ikviens valsts iedzīvotājs neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, pieejamā attālumā varētu saņemt augti kvalificētu palīdzību.

Jautāts, cik izmaksās novadu reforma, Ministru prezidents atzina: “Lielākās administratīvi teritoriālās reformas izmaksas, kas nav ierēķinātas ne 2020., ne 2021. budžetā, ir satiksme, kā iedzīvotāji tiks un tiek uz centru un kā vispār var pārvietoties.” K.Kariņš piebilda, ka pēdējos gados lielas summas ieguldītas, lai sakārtotu maģistrāles, varbūt ne simtprocentīgi, bet izdarīts samērā daudz. Taču reģionālajos ceļos, kas savieno pašvaldības, daudzviet ir kritiska situācija.

Kāds izskatās nākamā gada budžets, kas raisījis diezgan ilgas diskusijas valdības koalīcijā? “Par nākamā gada budžetu valdība ir politiski vienojusies, lielajos virzienos politiski esam vienojušies arī par 2021. un 2022.gada budžetu,” žurnālistiem teica Krišjānis Kariņš, skaidrojot, ka notiek nākamā gada budžeta precizēšana, konkretizējot katram mērķim atvēlēto līdzekļu izlietojumu.

K.Kariņš arī vērtēja, ka, iespējams, šī ir pirmā reize, kad nodokļu likumdošana netiek skatīta kontekstā ar valsts budžeta vajadzībām: “Parasti procedūra ir tāda – ministrijām ir vajadzību saraksts, naudas ir tik, cik ir, nekad jau nepietiek, tad vienu, otru vai trešo nodoklīti uz augšu, un tad ir, ko pārdalīt. Bet tas nozīmē, ka iedzīvotāji par visu to maksā. Es uzstāju, un visi piekrita, ka mainām šo praksi. Ko darīsim pēc budžeta procesa? Skatīsim visu nodokļu sistēmu kopumā un vērtēsim, kādus uzlabojumus šajā jomā varētu veikt no 2021.gada.”

K.Kariņš iezīmē arī laika līnijas – ir mērķis līdz nākamajam pavasarim valdībā vienoties par nepieciešamajiem grozījumiem nodokļu likumdošana, tad tos iesniegt Saeimā, lai parlaments līdz pavasara sesijas beigām, Jāņiem, var paveikt savu darbu un jau gada vidū sabiedrībai būtu zināms, kādi grozījumi nodokļos būs 2021.gadā. “Mērķis nav paaugstināt nodokļus, bet padarīt sistēmu saprotamāku un taisnīgāku,” teica premjerministrs un skaidroja, ka jāvērtē, vai varētu samazināt nodokļu režīmu skaitu, patlaban to ir daudz. Viņš uzsvēra, ka likumdošanu nepieciešams padarīt vienkāršāku, nodokļu piemērojamību saprotamāku un nodrošināt, lai visi strādājošie vienlīdzīgi proporcionāli iemaksātu nodokļu sistēmā, arī sociālo nodokli, kas skar veselības nozari un pensijas, jo “visiem nepieciešama veselības aprūpe neatkarīgi no nodokļiem, un visi cer, sasniedzot pensijas vecumu, saņemt cienīgu pensiju”. Tomēr viena pārmaiņa nodokļu sistēmā būs jau nākamgad – valdība nolēmusi līdz 300 eiro palielināt neapliekamo minimumu. “Tā samazināsim nodokļu slogu viszemāk atalgotajiem, nedomāju, ka tas jāatliek, ja redzam iespēju to darīt jau no nākamā gada,” sacīja K.Kariņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
38

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
31

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi