Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Vai gaidāma “Saskaņas” kursa maiņa

Sallija Benfelde
16:57
05.11.2019
3

Manuprāt, nekur pārāk tālu no Maskavas “Saskaņa” gan nav bijusi, par spīti tam, ka kādu laiku centās izskatīties pēc sociāldemokrātiem un lieliem Latvijas mīļotājiem.

Protams, tā nekad nav definēta kā krievu partija, bet, vairākums biedru nebija un nav latvieši. Lai dabūtu savā pusē latviešu vēlētājus un ar cerību beidzot tikt pie varas Latvijā, “Saskaņa” pirms diviem gadiem, 2017. gada rudenī, paziņoja, ka līgums starp partiju “Saskaņa” un Putina partiju “Vienoti Krievijai”, kas tika parakstīts 2009. gada 21. oktobrī, vairs nav spēkā. Toreiz Rīgas mērs un “Saskaņas” valdes loceklis Nils Ušakovs skaidroja, ka partija 2015. gadā pievienojusies Ei­ropas Sociālistiskajai partijai, kas ar trešo valstu partijām attiecības veido centralizēti. Tāpēc “Saska­ņa” nosūtījusi partijai “Vienotā Krievija” vēstuli, kurā informējusi, ka līgums ir zaudējis aktualitāti, izbeigts līdz ar vēstules nosūtīšanas dienu, un tas, kā sacīja Ušakovs, noticis jau septembrī.

Tiesa gan, ne visi partijas biedri bija apmierināti ar šo lēmumu. Piemēram, toreiz no “Saskaņas” Eiroparlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins bija neapmierināts, ka jautājums, vai pārtraukt līgumu starp “Saskaņu” un “Vienoto Krie­viju”, netika plaši apspriests partijas iekšienē. Savukārt Saei­mas deputāts Ivars Zariņš apgalvoja, ka līguma laušana varot radīt ļoti nopietnas sekas Latvijas drošībai, jo “Saskaņas” un Putina partijas līgums drošības kontekstā latviešiem esot otrs svarīgākais līgums pēc līguma ar NATO.

Ar vārdu sakot, par spīti tam, ka “Saskaņa” centās neizskatīties kā lieli Putina fani un Nils Ušakovs, jauns, simpātisks un ar Eiropas izglītību, šim mērķim labi noderēja, daļa partijas biedru negribēja teikt ardievas Kremlim.

Tagad pēc kongresa, kurā par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Urbanovičs, izskatās, ka partija nolēmusi vairs “nespēlēt teijāteri” un būt tāda, kāda patiesībā bijusi vienmēr. Šķiet, pirmā pazīme bija tā, ka kongresā vairs necentās runāt latviski un vismaz puse no sacītā izskanēja krievu valodā. Otrkārt, debatēs gan tika pieminēta krīze partijā, bet lielāko tiesu tas tika saistīts ar “Saskaņas” politisko vajāšanu, kas neesot apšaubāma. To, ka korupcijas apmēri Rīgas domē acīmredzot ir bijuši neaptverama apjoma, partija negrib atzīt, vien saka, ka viss jau neesot bijis gluži tā, kā vajadzētu, esot pieļautas kļūdas… Arī Nils Ušakovs par savu galveno kļūdu sauca nevis daudzos korupcijas skandālus, bet gan nepareizu personāla politiku. Viņš arī paziņoja, ka negrasās paiet malā no partijas, tāpēc nolēmis vadīt jaunizveidoto partijas domi, kurā darbosies visos līmeņos no partijas ievēlētie deputāti. Dīvaini, pat mazliet draudīgi izskanēja Dau­gavpils mēra Andreja Elksniņa vārdi: “Jā, mēs esam politisks zilonis, un, jā, kad mēs kustamies, to izjūt visvājākie – mūsu politiskie oponenti, kas atrodas mums apkārt. Ja jūs kaut kādu žurkulēnu piežmiedzat, protams, viņš vaid. Gūstat no tā baudu, pareizu ceļu ejat. Pēc identiska veida, lai Dievs dod labu veselību Valsts valodas centram un drošības dienestiem.”

Nākamajā dienā pēc kongresa kļuva zināmi Latvijas partiju reitingi oktobrī. “Saskaņai” reitings turpina kristies jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Šobrīd tas ir 12,9 procenti. Protams, partijai ir savs stabilais un nemainīgais vēlētāju loks, grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai viņi vairs nebalsotu par “Saskaņu”.

Kas notiks tālāk? Ušakovs ir laimīgi iesēdies Eiroparlamenta deputāta krēslā, bet partiju negrasās nolikt malā. Kāpēc? Domāju, iemesls ir tas, ka no Rīgas budžeta vairs nevarēs slaukt pilsētas naudu kā no pienīgas govs. Pirmkārt, tiesībsargājošās iestādes sākušas noskaidrot, kas noticis un notiek. Otrkārt, bijušie draugi, partija “Gods kalpot Rīgai”, spiež saskaņiešus nost no siles. Bet naudu partija grib, tai to vajag, lai varētu uzturēt sev paklausīgu cilvēku armiju, bet patiesībā naudas nav, partija visu laiku dzīvo parādos.

Domāju, Ušakovs tagad nodarbosies ar dažādu Eiropas projektu izpēti un dos padomus pašvaldībai, kā tikt pie projektu naudas un to “apgūt”. Eiropas projekti nav vienkāršs pasākums, jāzina dažādi knifiņi, lai pie tiem tiktu. Manuprāt, tāpēc Ušakovam bija vajadzīga dome un tās vadītāja amats, jo domē pulcēsies pašvaldību vadītāji un deputāti, kuri ievēlēti no “Saskaņas” saraksta. Tad nu šiem saviem cilvēkiem droši vien tiks stāstīts, kuriem Eiropas projektiem vajag pieteikties, kā to pareizi izdarīt, lai tiktu pie naudas.

Izskatās, ka partijā tagad lomas ir sadalītas: Ušakovs nodarbosies ar naudas meklēšanu un padomiem, kā pie tās tikt, bet Urbano­vičs nodarbosies ar ide­oloģisko vadību. Cerības droši vien ir uz vē­lētāju īso atmiņu, un, lai to labi noslīcinātu, vajadzīga nauda, daudz naudas. Citādi pie balsīm iepriekšējā apjomā tikt būs grūti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
33

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
37

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
33

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
39

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi