Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Mazāk šķēršļu invalīdu nodarbinātībai

Monika Sproģe
13:26
05.12.2019
5

Šodien atzīmējam Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti – dienu, kas atvēlēta viņu cilvēktiesību veicināšanai.

Šī, šķiet, piemērota diena, lai vēstītu, ka Invaliditātes lietu nacionālās padomes (ILNP) sēdē panākta vienošanās par grozījumiem normatīvo aktu regulējumā. Proti, padomes dalībnieki vienojušies par priekšlikumu Darba likuma kārtībā atļaut uzteikt darba līgumu personai ar invaliditāti. Grozījumus likumā plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē vēl līdz gada beigām.

Informācija liecina, ka šobrīd Latvijā strādā aptuveni ceturtā daļa personu ar invaliditāti. Taču vēlme iekļauties darba tirgū būtu daudz lielākam skaitam. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš uzsvēris, ka darba devēju ierobežojošas normas izslēgšana no Darba likumā būtu ievērojams atvieglojums darba devējiem tikt pie darbiniekiem. Vēl vairāk – darba devēji ļoti labprāt iesaistītu darbā šos cilvēkus, ja tas nebūtu saistīts ar birokrātiskiem apgrūtinājumiem un ierobežojumiem turpmākajā sadarbībā.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis šādus iespējamos grozījumus likumā vērtē pozitīvi: “Dis­kusijas par šo jautājumu ir bijušas pēdējos desmit gadus. No LDDK puses un daudziem darba devējiem šis Darba likuma 109. 2. pants (*Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti-red.) ir būtisks šķērslis, kāpēc uzņēmēji nevēlas nodarbināt invalīdu. Turklāt praksē tik tiešām bijuši gadījumi, kad cilvēks ar invaliditāti iesūdzējis darba devēju tiesā, prasot miljonu par to, ka viņš, it kā nepamatoti, atlaists no darba, kaut, iespējams, uzņēmumam nācies spert izlēmīgu soli un finansiālu grūtību dēļ vispār samazināt štata vietas. Vēl kāds, kura invaliditāte nav acīmredzama, savu veselības stāvokli no darba devēja slēpj, bet, kad darba devējs spiests darbinieku atlaist, izrādās, uzņēmējs to nemaz nedrīkst, jo, lūk, cilvēks atklāj, ka viņam ir invaliditāte. Kamēr likums nebūs grozīts, šādu negatīvu piemēru dēļ darba devēji kārtīgu politiku attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti nodarbinātību neīstenos.” I. Balodis gan arī piebilst, kad likuma norma būs grozīta, esot arī jārauga, lai uzņēmēji to neizmantotu ļaunprātīgi un cilvēku ar invaliditāti neatlaistu pie pirmās iespējas.

Viņš bilst, ka cilvēku ar funkci­onāliem traucējumiem darba resurss Latvijā nav pietiekami izmantots, kaut strādāt gribētāju ir ļoti daudz. Pašreizējā likuma prasība ir tikai viens no šķēršļiem, kas parasti tiek minēts kā primārais, kāpēc sadarbība nesekmējas. “Jau tagad ir dažādas valsts atbalsta programmas, kas stimulē uzņēmējus nodarbināt invalīdus, bet lielākais vairums norāda uz 109. pantu, kas visus valdības pūliņus padara veltīgus,” uzsver I.Balo­dis.

Lai nodarbinātu cilvēku ar invaliditāti, uzņēmējiem tiek piedāvāti vairāki stimulējoši instrumenti: nodokļu atlaides, subsidētas valsts programmas, kvotu sistēma, kas, pēc I. Baloža domām, sevi nav attaisnojusi, un sociālo uzņēmumu dibināšana, kas mēģina risināt nodarbinātības jautājumus.

“Kāpēc pie mums šajā jautājumā īsti nesokas? Droši vien tāpēc, ka postpadomju telpā nav ilggadējas pieredzes, kā, piemēram, pielāgot skolas, lai cilvēki ar invaliditāti saņemtu ne tik vien pamata un augstāko izglītību, bet arī profesionālo izglītību un veiksmīgi startētu darba tirgū. Mēs “Apei­ronā” bieži sakām, neņemiet darbā cilvēku ar invaliditāti, būs vilšanās. Ņemiet speciālistu! Ja speciālistam ir invaliditāte, tad jums kā darba devējam tas būs papildu bonuss, jo jūs iegūsiet ļoti uzticamu darbinieku. Bet ir bijuši gadījumi, kad pieņem darbā “invalīdu”, un tad sūkstās, ka viņš neko neprot. Ir jāvērtē kandidāta prasmes un iemaņas. Ja šīs prasmes un iemaņas skolā nav iegūtas, darba efektivitāte būs ļoti zema. Ve­selība, izglītība un nodarbinātība iet roku rokā,” min I. Balodis.

Tāpat “Apeirona” vadītājs uzsver, ka būtiska nozīme ir sakārtotai infrastruktūrai, par ko vajadzētu rūpēties pašvaldībām, ar to domājot, kā un vai ir pielāgots sabiedriskais transports, vai cilvēks ar kustību traucējumiem brīvi var pārvietoties pa trotuāru, lai pilntiesīgi iesaistītos sabiedriskajā dzīvē, nokļūtu izglītības iestādē, paaugstinātu profesionalitāti. “Iz­glītība vienmēr ir primārā, invaliditāte jāvērtē pēc tam. Arī paši esam saskārušies ar situācijām, kad pie mums atnāk cilvēks, kuram ir invaliditāte, viņš sašutis, ka nevar atrast darbu. Kad vaicājam, ko tu proti, viņš atbild, ka mākot darboties ar datoru. Jautājot specifiskāk par viņa datorprasmēm, noskaidrojas, ka viņš prot spēlēt datorspēlītes. Lūk, koks ar diviem galiem.”

2019. gada oktobrī Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) uzskaitē ir 195 751 persona ar invaliditāti. No tām bērni – 8328, pilngadīgie 187 474 (1. grupa – 27 225, 2. grupa – 87 969, bet 3. grupa – 75 189 personas). Pašlaik strādā 51 416 personas ar invaliditāti. Ja likuma 109.pants tik tiešām tiks mainīts, pastāv cerība, ka cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem vieglāk atradīs darbu, turpretī uzņēmēji izrādīs lielāku ieinteresētību invalīdu nodarbinātībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi