Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Uzticēšanās cena

Sallija Benfelde
15:13
11.12.2019
23

Nav jaunums, ka neapmierinātība ar ekonomiku un politiku Latvijā ir augsta. Piemēram, SKDS “Latvijas barometra” oktobra dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju noskaņojums, salīdzinot ar septembri, ir pasliktinājies, kopējā noskaņojuma indekss ir krities par diviem punktiem.

Tikai 29% respondentu oktobrī uzskatīja, ka situācija valstī attīstās pareizā virzienā, bet 55% – ka tā attīstās nepareizi. Vērtējot pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli, atzinīgi noskaņoti bija 7%, bet kritiski – 46%. Savukārt vērtējot valdības darbu, pozitīvi noskaņoti bija 24% respondentu, negatīvi – 70%.

Līdzīgi ir ar mūsu savstarpējo uzticēšanos. Atbilstoši 2015. gada Eiropas Sociālā pētījuma datiem Latvijas iedzīvotāju savstarpējās uzticēšanās īpatsvars ir 51%. Salīdzinājumam Ziemeļvalstis, kurām gribam līdzināties: augstākais rādītājs ir Norvēģijā – 88%, Somijā – 87%, Dānijā – 86%. Ziemeļvalstīs sociālā uzticēšanās tiek dēvēta par “Ziemeļu zeltu”.

Jāpiebilst arī, ka sabiedrība visai kūtri piedalās vēlēšanās. Maz piedalāmies arī kādās sociālās, sabiedriskās vai interešu aktivitātēs, to regulāri dara tikai aptuveni 25% jauniešu (vismaz 12 reizes gadā), bet viszemākā ir jauniešu aktivitāte politiskajās aktivitātēs (dalība partiju darbā, politiskās diskusijās u.tml.) – tikai 2% tādās iesaistās regulāri. Neesam arī īpaši iecietīgi – aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni tikai katram piektajam Latvijas iedzīvotājam raksturīga augsta tolerance.

Latvijas sabiedrībā nereti izskan pārliecība, ka cilvēki valstij un viens otram vairāk uzticēsies, ja “visas lietas” tiks sakārtotas. Un, ja viss tiks sakārtots, tad arī ekonomika un labklājība augs straujāk. Tomēr tik vienkārši vis nav. Protams, labklājīgā valstī arī cilvēki ir atvērtāki un pozitīvāk noskaņoti ne tikai pret valsti, bet arī viens pret otru. Un, protams, tādā valstī labklājība augs straujāk. Ar vārdu sakot, uzskatām, ka mēs pamatoti esam neapmierināti un dusmīgi un gaidām, kad tad beidzot viss tiks sakārtots, lai ekonomika varētu augt un mēs savukārt kļūtu atvērtāki, iecietīgāki un pozitīvāki.

Lielais jautājums gan ir, kuri būs tie, kas “sakārtos”, kamēr mēs no malas neapmierināti noskatīsimies? Turklāt, izrādās, pētījumi liecina –ekonomika straujāk attīstās sabiedrībā, kura vairāk uzticas.

Saistībā ar Latvijas Nacionālā Attīstības plāna (NAP) 2021.-2027. gadam pirmo redakciju domnīcas PROVIDUS pētnieku Agneses Lāces un Andra Šu­vajeva tapušajā atzinumā ir lasāmi interesanti fakti. Jāpiebilst, ka atzinums tapis kā atbilde uz jautājumu – kāpēc investēt sabiedrības saliedētības un uzticēšanās veicināšanā, ja tas nedod skaidru pienesumu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei? Šo jautājumu uzdevuši Saeimas deputāti apspriedēs par NAP. Raksta autori atgādina: “Uzticēšanās parlamentam, valdībai un valsts iestādēm vai tās trūkums tieši ietekmē, piemēram, vēlmi maksāt nodokļus, piedalīties vēlēšanās vai pārcelties uz dzīvi ārvalstīs. Piemēram, vairāk nekā 55% emigrantu 2014.gadā veiktajā aptaujā norādīja, ka devušies prom no Latvijas, jo nepatika notiekošie politiskie procesi un politiskā vide Latvijā – tas bija pat nozīmīgāks faktors nekā finansiālās grūtības vai darba trūkums. Tas nav jaunums, ka sabiedrības uzbūve, uzticēšanās un saliedētība ir nozīmīgi faktori valsts izaugsmei.”

Autori rakstā atsaucas arī uz klasisku politikas zinātnes darbu (1993) – Roberta Patnama analīze par attīstības atšķirībām dažādos Itālijas reģionos, kas apkopota grāmatā “Making Democracy Work: Civic Traditions in Modern Italy”. Patnams secināja, ka iemesls, kādēļ Ziemeļu un Cen­trālitālija bija soli priekšā Dien­viditālijai ekonomiskās attīstības un sabiedrības turīguma ziņā, bija iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās, iekļaujoša, nehierarhiska pārvaldība un aktīva pilsoniskā sabiedrība. Tieši šie trīs faktori ir priekšnosacījumi ekonomikas izaugsmei, nevis tās sekas. Tādēļ, lai gan uzticēšanās un sabiedrības saliedētība pirmajā brīdī nešķiet tieši saistītas ar ekonomisko izaugsmi, dati rāda, ka investīcijas politikā, kas veicina saliedētību un uzticēšanos, ir priekšnosacījums ilgtspējīgai izaugsmei un attīstībai.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi