Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pārdomātas, bet – ne atmiņā paliekošas

Jānis Gabrāns
14:33
07.01.2020
4

Daļa sabiedrības gada pēdējo dienu, gadu miju pavada ne tikai draugu, radu, paziņu pulkā, bet arī ielūkojotiestelevīzijas ekrānā. Par Latvijā raidošo televīziju piedāvājumu gadu mijā dzirdēti dažādi, arī gluži pretēji viedokļi, taču šoreiz ne par to. Gadu mijas neatņemama programmas sastāvdaļa ir valsts vadītāju uzrunas.

Gan Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, gan Valsts prezidentam Egilam Levitam šīs bija pirmās gadumijas uzrunas. Jāteic, parasti uz visu reaģējošā twiterpublika šoreiz to palaida garām samērā mierīgi, taču dažos komentāros ielūkosimies. Vēl pirms uzrunām sporta žurnālists Māris Rīmenis ierakstīja: “Gaidu Vecā gada uzrunas, bet Godmaņa klasiku jau laikam neviens nepārspēs: “.. un tiem, kas zog, mēs atstāsim vienu galdu, vienu krēslu un vienu mēteli!”

M. Rīmeņa teiktais piepildījās, jo šoreiz abas uzrunas bija, runājot politoloģes Ivetas Kažokas vārdiem, pārdomātas, bet – ne atmiņā paliekošas.
Pirmais skatītājus uzrunāja premjers K. Kariņš, kurš, runājot par veiktajām un veicamajām pārmaiņām, norādīja, ka tās virzītas uz vienu galveno mērķi: “Lai visi mūsu iedzīvotāji dzīvotu labāk. Lai mēs prātīgi, atbildīgi un caurskatāmi lietotu nodokļu maksātāju naudu.

Es labi izprotu to, ka ne visi piekrīt valdības virzītajām pārmaiņām. Kritika procesā ir nepieciešama, lai mēs varētu savu darbu darīt labāk. (..) No manas puses dialogs ir vienmēr gaidīts un atvērts.”

Ieskicējot 2020.gadu, premjers uzsvēra, ka turpināsies mērena ekonomikas izaugsme: “No­slēgsies administratīvi teritoriālā reforma, kas ieviesīs skaidrību ne tikai par nākotnes pašvaldību apmēriem, bet arī būtiski ļaus uzlabot izglītības sistēmu un veselības aprūpes kvalitāti visā Latvijā. Mēs turpināsim strādāt pie tieslietu sistēmas un tiesiskuma stiprināšanas, kas svarīgi jebkurai demokrātijai. Ēra, kad valsts varu noturēja šauru interešu pakļautībā, ir beigusies. Ar kopīgiem spēkiem padarīsim to neatgriezenisku.

Mūsu turpmākais ceļš jāvirza uz to, lai sasniegtu lielāku labklājības līmeni valstī, samazinot nevienlīdzību un veicinot to, ka vairāk uzticamies viens otram un valsts pārvaldei kopumā. Šo attīstības virzienu esmu vienkāršoti nosaucis par “ceļu uz Zie­meļvalstu labklājības līmeni”. Tā ir Latvija, kura saredz klimata politiku kā tautsaimniecības attīstības iespēju. Tā ir Latvija, kuras zinātne un uzņēmumi atgūst savu vietu pasaulē. Šis mērķis nav vienā dienā sasniedzams, taču esmu pārliecināts, ka, ejot soli pa solim, mēs to sasniegsim. Tas ir mūsu spēkos.”

Valsts prezidents Egils Levits visiem vēlēja cerību, ticību un pārliecību: “Es vēlu mums cerību, jo cerībās dzīvo mūsu sapņi. Es nerunāju par tiem, ko redzam miegā, bet sapņiem, kuros ieceram savu un mūsu Latvijas nākotni. Tie spēj saredzēt to, kā vēl nav. Iezīmēt jābūtību. Mums jāmāk gudri sapņot, lai atbildētu uz 21. gadsimta lielajiem jautājumiem. (..) Sap­ņiem vienmēr ir jābūt lielākiem, nekā viens cilvēks tos spētu īstenot. Tāpēc būsim draudzīgi pret līdzcilvēku sapņiem, jo kāds no tiem var ļoti noderēt nākotnē.”

Valsts prezidents rosināja izvēlēties jaunu ekonomikas modeli, kas celtu godā pietiekamību kā vērtību, nevis nežēlīgu dzīšanos pēc pārtēriņa: “Tas nozīmē jaunu uzvedību patēriņā, citu attieksmi sociālajā laukā, jaunus ikdienas paradumus gan katram no mums personīgi, gan valstīm un citiem globālajiem spēlētājiem. To pieprasa solidaritāte ar veselo saprātu, ar mūsu veselību, ar paaudzēm, kas nāks pēc mums, un ar visu dzīvo dabu.”

Viņš vēlēja ticību saviem spēkiem, spējai sasniegt mērķus un īstenot savus svarīgākos sapņus; pārliecību, jo tā nozīmē rīcību – risināt problēmas vienu pēc otras, nevis nolaist rokas to priekšā.

“Par spīti it visam – Latvija ir un būs sekmīga, Latvija ir un būs jaudīga, Latvija ir un būs valsts ar lieliskiem cilvēkiem,” teica E. Levits.

***

Kā uz šīm uzrunām reaģēja skatītāji, rakstot komentārus vietnē twitter? Daudzi runas vērtēja pozitīvi.

liana_langa : “Šīs gadumijas līderu uzrunas, manuprāt, iezīmēja robežšķirtni, kurā dodamies prom no postpadomiskās rutīnas un priekšstatiem uz eiropeiskāku kvalitāti. Cerīgi!”

Guntis Zemītis: “Manuprāt, būtiskākais akcents Valsts prezidenta runā bija “pietiekamība kā vērtība”. Tas tiešām ir solis prom no 90. gadu morāles, nabadzībā turētas sabiedrības izmisīgās un alkatīgās vēlmes izrauties grābjot, ko var, vienalga kā, vajag vai nevajag.”

Inese Vaivare: “Nezinu, kā tviteris lēma, bet man patika E. Levita uzruna. Vienkāršā valodā par būtisko. Arī par globālo. Šis patiešām ir mans Prezidents.”

Kristīne Želve: “Runai un tās vizualizācijai ir spēcīgs emocionālais reģistrs, kas vienmēr uzrunā masas, bet bez precīza, gudra vēstījuma tam, protams, būtu 0 vērtības. Te ir abi, reta kombinācija.”

Taču bija arī citi interesanti, padomāt liekoši viedokļi.

LīgLberga: “Tā ir tāda īpatnēja padarīšana – obligātā uzruna. Kāda no tās jēga? Skaisti runāt prot daudzi, bet ticēt var tikai mazumam. Es varbūt labāk dzirdētu R.Paula, U.Dumpja un citu, tiešām populāru un tautā mīlētu personu uzrunas. Bet tas nenozīmē, ka man nepatiktu Levits vai Kariņš.”

Alla Kudiņa: “Politiķu skats uz notikumiem valstī par to, kas noticis ar un ap mums, ir ļoti svarīgs. Jautājums, vai forma (10 min pirms pusnakts/ pacilātas, iestudētas vadoņu uzrunas), pie kuras esam pieradināti kopš padomju laikiem, būtu jāturpina arī 2020.gadā, patiešām būtu saturīgas diskusijas vērts.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi