Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Pārdomātas, bet – ne atmiņā paliekošas

Jānis Gabrāns
14:33
07.01.2020
15

Daļa sabiedrības gada pēdējo dienu, gadu miju pavada ne tikai draugu, radu, paziņu pulkā, bet arī ielūkojotiestelevīzijas ekrānā. Par Latvijā raidošo televīziju piedāvājumu gadu mijā dzirdēti dažādi, arī gluži pretēji viedokļi, taču šoreiz ne par to. Gadu mijas neatņemama programmas sastāvdaļa ir valsts vadītāju uzrunas.

Gan Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, gan Valsts prezidentam Egilam Levitam šīs bija pirmās gadumijas uzrunas. Jāteic, parasti uz visu reaģējošā twiterpublika šoreiz to palaida garām samērā mierīgi, taču dažos komentāros ielūkosimies. Vēl pirms uzrunām sporta žurnālists Māris Rīmenis ierakstīja: “Gaidu Vecā gada uzrunas, bet Godmaņa klasiku jau laikam neviens nepārspēs: “.. un tiem, kas zog, mēs atstāsim vienu galdu, vienu krēslu un vienu mēteli!”

M. Rīmeņa teiktais piepildījās, jo šoreiz abas uzrunas bija, runājot politoloģes Ivetas Kažokas vārdiem, pārdomātas, bet – ne atmiņā paliekošas.
Pirmais skatītājus uzrunāja premjers K. Kariņš, kurš, runājot par veiktajām un veicamajām pārmaiņām, norādīja, ka tās virzītas uz vienu galveno mērķi: “Lai visi mūsu iedzīvotāji dzīvotu labāk. Lai mēs prātīgi, atbildīgi un caurskatāmi lietotu nodokļu maksātāju naudu.

Es labi izprotu to, ka ne visi piekrīt valdības virzītajām pārmaiņām. Kritika procesā ir nepieciešama, lai mēs varētu savu darbu darīt labāk. (..) No manas puses dialogs ir vienmēr gaidīts un atvērts.”

Ieskicējot 2020.gadu, premjers uzsvēra, ka turpināsies mērena ekonomikas izaugsme: “No­slēgsies administratīvi teritoriālā reforma, kas ieviesīs skaidrību ne tikai par nākotnes pašvaldību apmēriem, bet arī būtiski ļaus uzlabot izglītības sistēmu un veselības aprūpes kvalitāti visā Latvijā. Mēs turpināsim strādāt pie tieslietu sistēmas un tiesiskuma stiprināšanas, kas svarīgi jebkurai demokrātijai. Ēra, kad valsts varu noturēja šauru interešu pakļautībā, ir beigusies. Ar kopīgiem spēkiem padarīsim to neatgriezenisku.

Mūsu turpmākais ceļš jāvirza uz to, lai sasniegtu lielāku labklājības līmeni valstī, samazinot nevienlīdzību un veicinot to, ka vairāk uzticamies viens otram un valsts pārvaldei kopumā. Šo attīstības virzienu esmu vienkāršoti nosaucis par “ceļu uz Zie­meļvalstu labklājības līmeni”. Tā ir Latvija, kura saredz klimata politiku kā tautsaimniecības attīstības iespēju. Tā ir Latvija, kuras zinātne un uzņēmumi atgūst savu vietu pasaulē. Šis mērķis nav vienā dienā sasniedzams, taču esmu pārliecināts, ka, ejot soli pa solim, mēs to sasniegsim. Tas ir mūsu spēkos.”

Valsts prezidents Egils Levits visiem vēlēja cerību, ticību un pārliecību: “Es vēlu mums cerību, jo cerībās dzīvo mūsu sapņi. Es nerunāju par tiem, ko redzam miegā, bet sapņiem, kuros ieceram savu un mūsu Latvijas nākotni. Tie spēj saredzēt to, kā vēl nav. Iezīmēt jābūtību. Mums jāmāk gudri sapņot, lai atbildētu uz 21. gadsimta lielajiem jautājumiem. (..) Sap­ņiem vienmēr ir jābūt lielākiem, nekā viens cilvēks tos spētu īstenot. Tāpēc būsim draudzīgi pret līdzcilvēku sapņiem, jo kāds no tiem var ļoti noderēt nākotnē.”

Valsts prezidents rosināja izvēlēties jaunu ekonomikas modeli, kas celtu godā pietiekamību kā vērtību, nevis nežēlīgu dzīšanos pēc pārtēriņa: “Tas nozīmē jaunu uzvedību patēriņā, citu attieksmi sociālajā laukā, jaunus ikdienas paradumus gan katram no mums personīgi, gan valstīm un citiem globālajiem spēlētājiem. To pieprasa solidaritāte ar veselo saprātu, ar mūsu veselību, ar paaudzēm, kas nāks pēc mums, un ar visu dzīvo dabu.”

Viņš vēlēja ticību saviem spēkiem, spējai sasniegt mērķus un īstenot savus svarīgākos sapņus; pārliecību, jo tā nozīmē rīcību – risināt problēmas vienu pēc otras, nevis nolaist rokas to priekšā.

“Par spīti it visam – Latvija ir un būs sekmīga, Latvija ir un būs jaudīga, Latvija ir un būs valsts ar lieliskiem cilvēkiem,” teica E. Levits.

***

Kā uz šīm uzrunām reaģēja skatītāji, rakstot komentārus vietnē twitter? Daudzi runas vērtēja pozitīvi.

liana_langa : “Šīs gadumijas līderu uzrunas, manuprāt, iezīmēja robežšķirtni, kurā dodamies prom no postpadomiskās rutīnas un priekšstatiem uz eiropeiskāku kvalitāti. Cerīgi!”

Guntis Zemītis: “Manuprāt, būtiskākais akcents Valsts prezidenta runā bija “pietiekamība kā vērtība”. Tas tiešām ir solis prom no 90. gadu morāles, nabadzībā turētas sabiedrības izmisīgās un alkatīgās vēlmes izrauties grābjot, ko var, vienalga kā, vajag vai nevajag.”

Inese Vaivare: “Nezinu, kā tviteris lēma, bet man patika E. Levita uzruna. Vienkāršā valodā par būtisko. Arī par globālo. Šis patiešām ir mans Prezidents.”

Kristīne Želve: “Runai un tās vizualizācijai ir spēcīgs emocionālais reģistrs, kas vienmēr uzrunā masas, bet bez precīza, gudra vēstījuma tam, protams, būtu 0 vērtības. Te ir abi, reta kombinācija.”

Taču bija arī citi interesanti, padomāt liekoši viedokļi.

LīgLberga: “Tā ir tāda īpatnēja padarīšana – obligātā uzruna. Kāda no tās jēga? Skaisti runāt prot daudzi, bet ticēt var tikai mazumam. Es varbūt labāk dzirdētu R.Paula, U.Dumpja un citu, tiešām populāru un tautā mīlētu personu uzrunas. Bet tas nenozīmē, ka man nepatiktu Levits vai Kariņš.”

Alla Kudiņa: “Politiķu skats uz notikumiem valstī par to, kas noticis ar un ap mums, ir ļoti svarīgs. Jautājums, vai forma (10 min pirms pusnakts/ pacilātas, iestudētas vadoņu uzrunas), pie kuras esam pieradināti kopš padomju laikiem, būtu jāturpina arī 2020.gadā, patiešām būtu saturīgas diskusijas vērts.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
24

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
26
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
32

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
37

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
27
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi