Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Staņislavs, Staņislava, Stefānija

Vai nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību Latvijā?

Sallija Benfelde
13:31
03.03.2020
7

Uzreiz gan jāteic, ka grūti spriest par visām iecerētajām nodokļu izmaiņām nākamajā gadā.

Aptuvena skaidrība par pārmaiņām ir par mikrouzņēmumiem (MU) un mikrouzņēmuma nodokli (MUN), lai budžetā tiktu pie papildu naudas dažādām nepieciešamām izmaiņām, kas, protams, pašas par sevi būtu apsveicamas. Manuprāt, bažas ir par to, ka, lai gan daļai sabiedrības tas tiešām nāktu par labu, daļa cilvēku grimtu vēl dziļāk bezcerības purvā un nabadzībā.

Valdības ieceres par MU un MUN liek domāt, ka vai nu ir iecerēts tā viltīgi panākt, lai mikrouzņēmumu nebūtu, vai arī priekšlikumu iesniedzēji dzīvo paralēlajā pasaulē, kurā jebkurš var kļūt vai nu par uzņēmēju, vai arī tikt pie labi atalgota darba. Protams, MU vietā nekas netiek piedāvāts, jo visi apzinīgie valdības ieskatā taču var atrast citu nodokļa maksātāja statusu.

Jau sen redzams, ka MUN rada problēmas. To izmanto, gan lai maksātu mazākus nodokļus, gan mazā sociālā nodokļa daļa kopējā MUN ir ļoti maza, tā maksātāji nav sociāli aizsargāti, arī pensijas ir ļoti mazas. Pirmspensijas vecuma cilvēkiem Latvijā nereti tā ir problēma. Protams, viņi varētu izvēlēties pašnodarbinātā statusu (ar nodokļa likmi 32,15% no ceturksnī nopelnītā), ja vien atrod, ko darīt. Vēl ir arī patentmaksa, bet likumā atļauto nodarbošanos saraksts nebūt nav liels un visaptverošs. Turklāt patentmaksa nerisina sociālās apdrošināšanas jautājumus.

Pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nākas kaut mazliet strādāt, lai nebūtu jāiet ubagot, bet “normālu” darbu ar līgumu un pilnu darba dienu nespēj pildīt (un to neviens arī nepiedāvā), laikam atliks vai nu grimt nabadzībā vēl dziļāk, vai arī maksāt MUN nu jau 25% no nopelnītā līdzšinējo 15% vietā. Turklāt jautājums ir arī par ieceri likt darba devējam/pasūtītājam maksāt 20%, ja tā ir juridiska persona. Rezultāts varētu būt pavisam vienkāršs – vai nu uzņēmējs negribēs saistīties ar MUN maksātāju, vai arī paredzētā darba apmaksu samazinās par 20 procentiem. Tas varētu nozīmēt, ka, piemēram, individuālais saimnieciskās darbības veicējs un MUN maksātājs no katriem nopelnītajiem 100 eiro saņems vien 55 eiro. Gan jāpiebilst, ka MU darbinieki darbaspējīgā vecumā nebūs daudz labākā situācijā – dati liecina, ka 2018. gadā MUN režīmā strādājošo vidējā alga bija tikai 530 eiro.

Nav noslēpums, ka Latvija nevienlīdzības un uz nabadzības riska dzīvojošo cilvēku skaita ziņā ir vienā no bēdīgajām pirmajām vietām.
Jā, 2019. gada 3. ceturkšņa vidējā alga pirms nodokļu nomaksas bija 1091 eiro, bet vidējo algu Latvijā saņem tikai 34% strādājošo, kamēr aptuveni puse pirms nodokļu nomaksas saņem 848 eiro.

Tajā pašā laikā nabadzības riskam ir pakļauti 38,1% senioru vecumā virs 65 gadiem un 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību. Riskampakļauti arī cilvēki ar invaliditāti. 2018. gadā aprēķinātais nabadzības riska slieksnis Latvijā bija 367 eiro mēnesī, un Latvijā ir ļoti daudz trūcīgo un maznodrošināto, no kuriem krietna daļa ir invalīdi. Tātad MUN maksātāja statuss, ja vien pensionāri un invalīdi var atrast sev atbilstošu nodarbošanos, ļāva dzīvot mazliet labāk, bet tagad arī tas var mainīties.

Protams, runa šobrīd ir tikai par priekšlikumiem, bet, manu­prāt, daudzi politiķi dzīvo savā paralēlajā pasaulē un nenojauš, kāda ir reālā dzīve. Vai arī viņiem nešķiet, ka pensionāri un invalīdi – MUN maksātāji -, ir kaut kas tāds, ar ko jārēķinās, jo viņi nav desmitiem tūkstoši vēlētāju. Kā vienmēr – atliek cerēt, ka priekšlikumu apspriešanas gaitā izskanēs arī citi, ne tikai finanšu ministra viedokļi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
31

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
26

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
20

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
41

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
31
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
46
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi