Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Balss no pagātnes

Līga Salnite
14:35
30.10.2019
17

Šad un tad visiem gadās saņemt negaidītu sveicienu no pagātnes. Kā skaistus un svarīgus šos brīžus pieminam, kad cilvēki un atmiņas par tiem meklējamas vairākas, nu, vismaz kādas divas desmitgades tālā pagātnē. Bet vai nesenāki notikumi un atmiņas ir mazāk interesantas?
Izskrienot pusdienās darba dienas vidū, teju krūtīs ietriecies 15 gadus neredzētam klasesbiedram. Kārtējā mājas reorganizācijā no noputējušas kastes izslīd studiju pieraksti ar burtnīcu malās atstātiem uzmanības apliecinājumiem. Vai prozaiskāk – tā arī nekad nesakārtotajā dokumentu mapē atrodi ieklīdušu “Lattelecom” rēķinu, kas ar nodzeltējušu papīra smaidu atgādina – reiz tev bija viens mājas tālrunis uz visu ģimeni un radiotelefons, ar kuru varēja staigāt pa mitekli, šķita luksuss. Reizēm pietiek pat tikai ar vienu gadu, lai notikumu apstākļu līdzības jeb tā sauktais “dežavū” (fr.val. déjà vu – jau redzēts) liktu samulst, vai esi sapnī vai dzīvē parastajā. Reizēm patīkami, reizēm mazāk un reizēm – pa druskai no visa. Tā es ar smieklu šalti, baisu noskurināšanos un vienlaikus jaundzimušām pateicības jūtām pavadīju kādu negaidītu zvanu darba dienas vidū.

Padomju laiks jau it kā sen aiz muguras, bet garumgaras rindas joprojām ir dzīves sastāvdaļa. Ne vairs fiziskā klātienē tās stāvam, bet gan savus virtuālos ķermeņus ieliekam dažādās gaidītāju grupās. Te uz konsultāciju pie kāda medicīnas speciālista, te skola, te bērnudārzs – jo īpaši aktuāli tas ir rīdziniekiem, savulaik arī man kā galvaspilsētas “produktam” no dzimšanas līdz trešajam gadu desmitu slieksnim. Tur bērni jau tūlīt pēc piedzimšanas vai, vēlākais, pusgada vecumā jāpiesaka pirmsskolai, ja vēlies līdz skolas vecumam vēl paspēt iepazīt bērnudārza dzīvi. Kamēr gaidi, izlīdzies ar ģimenes resursiem jeb vecmāmiņu atbalstu vai izskati maksas privāto bērnudārzu piedāvājumu. Kad pirms gandrīz četriem gadiem ar nabassaites pārgriešanas sajūtu pametu Rīgu, sirdssāpes pavadīja arī kāda neskaidra sajūta – vai tas ir pareizi. Protams, visai ātri pārliecinājāmies, ka ikdienas spriedzes nudien ir mazāk, ka elpojam, domājam un dzīvojam brīvāk gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Taču pat pie tā sāc ļoti ātri pierast un vairs nenovērtēt kā kaut ko īpašu.

Un tad šī mēneša sākumā atsaucos zvanam no nepazīstama numura: “Jūs traucē no pirms­skolas izglītības iestādes (Rīgas guļamrajonā-aut.), abiem jūsu vecākajiem bērniem pienākusi rinda.” Vecākais dēls mācās otrajā klasē, un otrais nākamgad arī sēdīsies skolas solā. Mul­sums, neliela skaidrošanās, un saruna beidzas. Smiekli, neticība, ka šie procesi un visa sistēma kopumā var būt tik paradoksāli, pat nerunājot par nenokārtoto tehnisko nodrošinājumu, lai no datubāzes (rindas) tiktu dzēsti citās pašvaldībās deklarēti bērni. Un nekādi nespēju uztvert pašas runātājas attieksmi pret notikušo, viņas intonācijas izvēle bija – tā pie mums notiek.

Nu, lūk, pēc visas izsmiešanās, nobrīnīšanās un pašausmināšanās par aiz muguras atstāto Mīnotaura labirintam līdzīgo lielpilsētas ikdienu šis mazais zibens spēriens mūsu dzīvi izgaismoja no jauna. Ir tik labi. Saprast, ka esi uz savas pareizās takas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi