Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Fotogrāfiju detektīvi

Mairita Kaņepe
15:03
03.12.2019
9

Katram ir vairāki talanti. Jautājums, cik no tiem apjaušam un pielietojam. Vēl interesantāk, kādus talantus tā arī neesam pamanījuši un pilnveidojuši. Reizēm pārsteidzoši tos atklāt. Atliek tikai nopriecāties – mani gadi, mana bagātība – un, redz kā, vēl viens talants, par ko pats īsti nenojautu.

“Druva” ne reizi vien rakstījusi par cilvēkiem, kuri kādu no saviem talantiem atklājuši mūža otrajā pusē. Laimīgie! Viņi zināmā mērā atkal jūtas kā jaunībā. Jauna varēšana, tātad jaunas iespējas un atkal cits skats uz dzīvi. Pat jauns skats uz lietām un vietām, kuras sen zini un pazīsti.
Šoruden ar detektīvam piemītošu neatlaidību un azartu Cēsīs meklēju ainavu, kura pagājušā gadsimta pirmajā pusē iemūžināta fotogrāfijā. Vajadzēja attēlu, kā te izskatās mūsdienās, lai sagatavotu kārtējam piektdienas numuram lasītāju iecienīto rubriku “Cauri gadsimtiem”, kurā līdzās tiek likti divi kādas vietas attēli – senais un jaunais. Cilvēki šis fotogrāfijas labprāt papēta.

No muzeja lielā krājuma izceltais attēls rāda tālu perspektīvu, bet pauguri un ielejas liek domāt, te strādājis dabas vīrs no lielā Ledus laikmeta. Nevar būt, ka 21. gadsimta cēsniekiem bijusi jauda pakalnus pārbīdīt. Palika otra varbūtība – pilsētā ienācis mežs. Katrs bērns, kurš lasījis Imanta Ziedoņa pasakas, ir dzīvojis dzejnieka iztēlē, kā mežs staigā. Tā mugurkauls – pamatīgas priedes un egles – ar skatu tālumā, bet pa leju pamežs, pilns brikšņu.

Ziedoņa pasakas lasītas sen, tajās ieliktās norādes piemirstas. Par detektīviem aicinātie cēsnieki, pat tādi, kuri pilsētā dzimuši, no bērna kājas brikšņus Gaujmalā izložņājuši, kas slēpes pie kājām likuši un laidušies lejā no pakalniem, raustīja plecus. Senā fotogrāfija uzdeva mīklas pat tiem, kuri, izrādās, ik dienu mēro ceļu pa Gaujas ielu.

Aizraujošu detektīvu nejaušā kārtā atrisināja students. Uzmetot skatienu Latvijas brīvvalsts pirmās desmitgades laikā tapušajai fotogrāfijai, jaunietis paziņoja: “Es zinu, kurā ielejā ir savrupnams ar tādu jumtu!” Jaunieša vecāki joprojām neticēja teiktajam. Vai tiešām pamežs tik pamatīgi izpleties vietā, kurā kādreiz bijusi telefona stabu līnija? Tomēr jaunietim bija taisnība, tā izrādījās Dzeguzes iela. “Druvas” fotogrāfs devās uz Cēsu plānā iezīmēto ielu, lai no tās iemūžinātu cēlo, tālo pilsētas ainavu.

Atgriezies no pārgājiena, fotogrāfs jutās vīlies. Ne tādas taciņas, ne ainavas, uz kuru pirms astoņiem deviņiem gadu desmitiem lūkojies fotogrāfs, vairs nav. Nu redzams pamežs, un tajā, nesen nogāzti, zemē guļ vareni koki. Iespaidīgais savrupnams gan joprojām ir, tikai sadudzis no vecuma. Piektdienas laikraksta fotostāsts “Cauri gadsimtiem” ir sagatavots. Tas lasītājiem vēstīs, kā bija kādreiz un ir tagad.

Man tas bija viens no aizraujošākajiem detektīviem žurnālista darbā. Paldies cēsniekiem – Lejām, Krišjāņiem, Kaņepēm, Klētniekiem un Rozenbergiem -, kuri deva padomu un arī devušies ekspedīcijā pa Gaujas pakalniem, lai saliktos Cēsu rēbuss – toreiz un tagad.

Tas nav vienīgais detektīvs ar senu foto rokās. “Druvai” ne reizi vien šajā darbā ar padomu un norādēm pagastos palīdzējuši lauku māju iedzīvotāji, arī pagastu bibliotekāri un savas puses īsteni patrioti – novadpētnieki. Daudz kas ainavā laika gaitā ir pamainījies arī Piebalgā, kur Gauja līkumo, Amatas novadā, kurš nosaukts upes vārdā, Līgatnē, kur upītes krastā celta papīrfabrika, un Straupē, kur Brasla krāčo ap kādreizējo muižu un pili.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
38

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
31

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi