Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Robeža “ar caurumiem”

Sallija Benfelde
12:00
16.07.2020
3

Lai gan Eiropas Savienības (ES) un arī Latvijas robeža ir slēgta trešajām valstīm jeb tām valstīm, kuras nav ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstis un atrodas tā dēvētajā “sarkanajā” sarakstā (valstis, kur saslimušo ir vairāk par 16 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju), dzīvē tā īsti nenotiek.

Proti, teorētiski robeža šo trešo valstu pilsoņiem ir slēgta, bet praktiski tas nozīmē, ka trešo valstu pilsoņi no “sarkanā” saraksta ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām un ilgtermiņa vīzām var ierasties Latvijā. Tiesa, šiem iebraucējiem ir noteikta pašizolācija 14 dienas. Problēma tā, ka situāciju grūti kontrolēt, jo bieži vien cilvēki ierodas nevis tieši no savas valsts, bet caur citām. Turklāt nav garantijas, ka iebraucēji šo pašizolācijas laiku ievēro. Vēl jāpiebilst, ka, manuprāt, Iekšlietu ministrija kādā brīdī vairs īpaši nekontrolēja, kā tas notiek.

Valdība sēdē uzreiz nespēja vienoties par ierobežojošiem noteikumiem pilsoņiem no trešajām un “sarkanajā” sarakstā esošajām valstīm. Jāpiebilst, ka satraukumu bija raisījuši iebraucēji no Krievijas un Baltkrievijas, kas Latvijā ierodas ar automašīnām, kaut, kā zināms, auto un avio satiksme ar šīm valstīm nav atjaunota. Rīgā un Jūrmalā pēdējā laikā novērots daudz automašīnu ar Krievijas un arī ar Baltkrievijas reģistrācijas numuriem. Pēc saslimušo skaita straujas palielināšanās Latvijā pagājušajā nedēļā bažas par nekontrolētu iebraucēju pārvietošanos pieauga, tās izskanēja arī publiski, un valdība ķērās pie šī jautājuma risināšanas, kas nevedās ātri. Premjers Krišjānis Kariņš valdības sēde vaicāja – ja mums trešo valstu robežas ir slēgtas, Krievija un Baltkrievija ir trešās un “sarkanajā sarakstā”, tad kāpēc mēs tur vispār izsniedzam parastās vīzas? Veselības ministre Ilze Viņķele gan preses konferencē skaidroja, ka pēdējo divu nedēļu laikā konstatētie saslimšanas ar Covid-19 uzliesmojumi nav tieši un nepārprotami saistāmi tikai ar iebraucējiem no Krievijas. “Lūkojoties uz pēdējo divu nedēļu uzliesmojumiem, 11 cilvēki bija iebraukuši no Krievijas. Bet Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā nav datu, vai tie ir arī mūsu pilsoņi, kas atbrauc no Krievijas, jo ir arī tādi, kas ieceļo darba darīšanās vai ir apciemojuši radus. Un desmit cilvēki ir no Zviedrijas,” sacīja ministre.

Neiedziļinoties visā, kas tika runāts un spriests valdības sēdē, jāteic, ka saprātīgus un īstenojamus priekšlikumus sagatavojusi Ār­lietu ministrija – apturēt iesniegumu pieņemšanu vīzu un ilgtermiņa uzturēšanās atļauju saņemšanai. Saprātīgi un īstenojami bija arī priekšlikumi stingri kontrolēt, vai iebraucēji no trešajām un “sarkanajā” sarakstā esošajām valstīm ievēro pašizolāciju, un sodīt par noteikumu pārkāpumu vajadzētu, anulējot uzturēšanās atļauju vai vīzu.

Uztrauc, ka, pēc manām domām, neprofesionāli un brīžiem pat dīvaini priekšlikumi izskanēja no Iekšlietu ministrijas puses. Protams, tā nav pirmā reize, kad partijas KPV LV ministru izpratne par profesionāliem un atbildīgiem lēmumiem pārsteidz. Faktiski valdība lēmumu, kā ierobežojumus padarīt stingrākus un kā īstenot to kontroli, nespēja pieņemt jau otrdien, pateicoties Iekšlietu ministrijai. Grūti spriest, kādi ir slikti paveiktā darba iemesli – neprofesionalitāte vai draudzības jūtas pret ieceļotājiem no trešajām valstīm, bet izskatās, ka var pienākt brīdis, kad KPV LV nāksies domāt par ministra maiņu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
16

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
18

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
14

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
16

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
13

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
17
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi