Vērojot šī gada ziemas izpausmes, neviļus gribas ziemu personificēt kā bezgala daiļu un tieši tāpēc tik neparedzamu jaunu meiteni. Tik daudzas reizes solījusies ierasties, bet tā arī aizsapņojusies, allažiņ kaut kur aizkavējusies. Vien tad, kad visi jau zaudējuši cerības to ieraudzīt, uz mirkli atskrien, piemiedz ar aci, atstāj savu balto kurpju pēdu nospiedumus un atkal prom ir.
Tāpēc pavasaris kautrīgi nolēmis, ka viņam jāpieņem neparedzamās ziemas meitenes vieta, jāplaucē pumpuri, jāraisa asni un jāsilda zemes sega. Tomēr izrādās, ka tāds pavērsiens ziemai nemaz tik ļoti netīk, tāpēc viņa uz brīdi beidz spēlēt paslēpes un nāk atrādīt savu skaistumu, koķeti noplivinot skaisti sniegotās skropstas un apsedzot visu, ko pavasaris jau sastrādājis, ar balto sniega segu. Tā teikt, piekodinot – neaizraujies, vēl nekur neesmu aizgājusi, esmu tepat vien tuvumā. Īstenībā jau ziema saprot, ka neviena vieta tukša nevar palikt, tāpēc, lai nebūtu tā, ka visi par skaisto meiteni aizmirst, ierodas visā krāšņumā, ļaujot katram sevi apbrīnot un atcerēties, kā tas ir, kad viņa ir te. Jo, nenoliedzami, tikai ziema māk mazās, trauslās sniegpārsliņu meitenītes aizraut dejā, un viss apkārt kļūst nesvarīgs.
Bet arī pavasarim savs vārds sakāms, jo iesāktos darbus vairs nevar atlikt. Un tad ziemai jāņem talkā viss vilinošais arsenāls, lai apburtu pavasari un neļautu tam ieņemt viņas vietu. Pavasaris, apburts no ieraudzītā skaistuma, nevis dzen ziemu prom, bet lūdz uz deju. Un tad sākas deja, kurā katrs grib uzņemties vadību un noteikt dejas gaitu. Mums, cilvēkiem, viņu deju soļu mainībā redzams, kā plaukst krokusi, saule, putnu vīterošana rada domas par siltāku laiku, bet vakarā jau pumpurus sedz balta villaine. Un varam tikai minēt, uz kādas nots deja beigsies – vai ziema ar pavasari ies roku rokā, vai tomēr viens kļūs vadošais. Ja ziema izrādīs savu pārākumu, tad mūs vēl sagaida viņas solo iznāciens ar viskrāšņāko balles kleitu, kas pārspēj visas citas krāsas. Bet, ja pavasaris izlems, ka jau ir labi iekārtojies un iesāktos darbus nevar atstāt pusratā, tad pumpuri raisīsies un drīz vien ziedēs ne tikai sniegpulkstenīši, krokusi un lazdas, bet arī narcises, tulpes un ceriņi, sildoties pavasara rūpīgajā maigumā. Marts ir klāt! Vai pavasaris?
Komentāri