Brīvo cilvēku dienas

23. augustā atcerējāmies Baltijas ceļu pirms 32 gadiem. Vakar, 24. augustā, Ukrainā un daudzviet citās valstīs atzīmēja Ukrainas Neatkarības dienu.

Ukrainas prezidents Volo­dimirs Zelenskis Neatkarības dienas rītā, uzrunājot tautu, to nosauca par brīvu cilvēku svētkiem, un šīs divas augusta dienas tiešām bija brīvu cilvēku svētki, par spīti karam, par spīti tam, ka mūsu Austrumu kaimiņi dzīvo ar citām domām un vērtībām.

Protams, atceroties laiku pirms 32 gadiem, gan latvieši, gan ukraiņi atceras vienu no baisajiem Krievijas vadoņiem – Staļinu. Un izrādās, ka Krievijā cieņa un mīlestība pret Staļinu tikai palielinās. Levadas Centra veiktā aptauja Krievijā laikā no 20. līdz 26. jūlijam liecina, ka 47% iedzīvotāju ciena Staļinu, 9% pret viņu jūt simpātijas, bet 4% ir sajūsmā. Tikai 9% jūt pretīgumu pret viņu, bet tādu, kuri nezinātu, kas bija Staļins, ir tikai 1%. Starp citu, kopš 2021. gada īpaši nav mainījies to skaits, kuri uzskata, ka Staļins bija izcils vadonis – šo­brīd tā domā aptuveni 54% Krievijas iedzīvotāju.

Tajā pašā laikā pārliecība par to, ka bezdarbs tikai palielināsies, ir sasniegusi maksimumu, salīdzinot, piemēram, ar 2008. gadu – šī pārliecība ir kāpusi par 108 procentiem šī gada jūlijā. Uz jautājumu par darba algas izmaksas aizkavēšanos, 4% atbild, ka tas jau notiek, bet 9% gaida, ka tas tā notiks. Tiesa gan, 66% atbildēja, ka tas nenotiks. To, ka darba alga ir samazināta, atzīst 6%, bet 5% saka, ka notiek kadru samazināšana. Savukārt 12% gaida, ka tā notiks: samazinās algas un strādājošo skaitu. Protams, arī šajā jautājumā vairākums saka, ka nekas tāds nenotiks, tā attiecīgi domā 60 un 62%. Savukārt uz visiem šiem jautājumiem 16% atbild, ka ģimenē neviens nestrādā. Aptauja arī liecina, ka aug to skaits, kuri domā, ka nekas no tā visa viņu ģimeni neskars, bet 11% atzīst, ka darba dienas ilgums katru dienu ir palielinājies par dažām stundām, tomēr vairākumu tas nav skāris.

Tikmēr karā Ukrainā ir gājuši bojā vismaz 258 tūkstoši Krievijas karavīru. Amerikas Kara izpētes institūts (ISW) uzskata, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojums Krievijas Aizsardzības ministrijai notriekt Vāgnera grupas līdera Jevgeņija Prigožina lidmašīnu, visticamāk, ir publisks mēģinājums precīzi atriebties par pazemojumu, ko Vāgnera grupas bruņotā sacelšanās 24. jūnijā izraisīja Putinam, un atjaunot viņa dominanci.

Bet karš turpinās. Krievijas žurnāliste un publiciste, biedrības “Русь Сидящая” dibinātāja un vadītāja 23. augustā Ukrainas TV kanālā Freedom sacīja, ka vairākums Krievijas iedzīvotāju ir putinisti, bet ir pret karu, taču “krievi ir pret karu nevis tādēļ, ka negrib nogalināt, bet tādēļ, ka paši negrib nomirt. Viņi nav par Putinu, bet katrs par savām interesītēm: nauda, karjera, pašapliecināšanās, vēl citas lietas”. Tā ir baisa atziņa, ka nogalināt cilvēku – tas ir pašsaprotami, pret to nekas nav iebilstams. Tas nozīmē, ka nav ne ideālu, ne vērtību, ne sapratnes par to visu. Arī aptaujas drīzāk joprojām liecina par pašapmānu, par negribēšanu un nespēju redzēt to, kas notiek.

Okupanti no Ukrainas ir izveduši aptuveni 700 tūkstošus bērnu. Okupanti izlaupījuši un/vai izpostījuši aptuveni 500 ar baznīcu un reliģiju saistītu celtņu, bet Krievijas iedzīvotāji joprojām sevi uzskata par ticīgiem cilvēkiem, kas godā kristietības pamatvērtības, jo galu galā pareizticība taču ir kristīgās ticības baznīca.

Reliģijas pētniece Ludmila Filipoviča notiekošo Ukrainā raksturo kā genocīdu, jo genocīds ir ne tikai kādas tautas fiziska, bet arī tās kultūras un atmiņas iznīcināšana, jo okupanti iznīcina arī vēstures un kultūras vērtības. Fi­lipoviča uzsver, ka okupanti nav kristieši, ka Krievijā nav reliģijas, tās vietā ir Putina režīma ideoloģija.Brīvo cilvēku svētkos un ikdienā to nedrīkst aizmirst.