Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Cūkkopību valsts atstājusi novārtā

Druva
00:00
31.10.2007
18

Drustu pagasta zemnieku saimniecībā „Muižnieki” Guntis un Maruta Jarohoviči nodarbojas ar šķirnes cūku audzēšanu. Komandas darbs

„Muižniekos” jau septiņus gadus audzē šķirnes cūkas, saimniecība ir viena no četrām cūku ciltsdarba centra SIA „Agrosels” saimniecībām, Vidzemē vienīgā. Vēl divas darbojas Kurzemē, bet lielākā atrodas Ulbrokā.

„Muižnieki” regulāri piedalās lauksaimniecības izstādēs, saimnieki iegūst zināšanas semināros un pieredzes apmaiņas braucienos arī Eiropā.

– ”Agroselā” esam viena komanda. Audzējam augstvērtīgu šķirnes materiālu – vaislas sivēnmātes un jauncūkas. Mūsu mērķis ir attīstīt aizvien augstvērtīgāku vaislas materiālu. Varētu teikt, ka „Agrosela” saimniecībās cūku ciltsdarbs ir viens no augstāk attīstītajiem Latvijā un ģenētiskais materiāls ļoti augstvērtīgs, – paskaidro G.Jarohovičs.

Vaislas cūkas tiek pārdotas dažādām saimniecībām Latvijā, lielākoties Kurzemē, arī Zemgalē, taču G.Jarohovičs vērtē, ka Vidzemē, tai skaitā Cēsu rajonā, cūkaudzētāju būtībā nav un šī nozare nav attīstījusies.

Saimniecībā esošo cūku skaits ir mainīgs. Pašlaik to ir apmēram 300, tai skaitā 35 sivēnmātes, no kurām 20 ir šķirnes cūkas. 30% no audzētajām V līmeņa cūkām tiek pārdotas vaislai, pārējās – nobarojamās un brāķētās cūkas – tiek pārdotas gaļai. Svarīga nepārtraukta kvalitātes uzlabošana

G.Jarohovičs pastāstīja, ka vispirms tiek iepirktas V2 krustojuma šķirnes cūkas, kuras aplecina ar šķirnes kuiļiem. Rezultātā tiek iegūtas V krustojuma sivēnmātes, kuras nopērk ražotāji un krusto ar gaļas kuili, iegūstot pēcnācējus. G.Jarohovičs skaidro, ka šos pēcnācējus vairs nevar izmantot vaislai, tie der tikai gaļas ražošanai. Tādēļ tās saimniecības, kuras uzsākušas sadarbību, to arī turpina, jo ik pa laikam vaislas ganāmpulks jāatjauno, jāpērk jauna V līmeņa sivēnmāte.

– Katru mēnesi ievedam ko jaunu. Nesen ievedu desmit jauncūkas ar augstām ģenētiskām īpašībām. Tās krustotas ar Kanādas kuili – augstvērtīgs materiāls. Ievedu arī šķirnes kuili no Igaunijas,- G.Jarohovičs atzīst, ka sadarbībā ar „Agroselu” visu laiku notiek attīstība.

Pirms sivēnmātes pārdod, tās vairākkārt testē un brāķē.

– Piecus mēnešus notiek testēšana, tad jau svars ir sasniedzis apmēram simts kilogramu, pēc tam vaislinieces tiek pārdotas. Testēšana ir sarežģīta. Tiek skaitīts, cik cūkai ir pupu, skatīta stāja, kājas, vai nav kūkums. Izskats ir ļoti svarīgs, – skaidro cūkkopis.

Šķirnes saimniecībā liela nozīme tiek pievērsta cūku veselībai. Būtiski tas, ka saimniecībai tuvumā nav neviena cita cūkaudzētāja, jo 40 kilometri ir bīstamā zona, kurā var izplatīties slimības.

Saimnieks uzskata, ka valstī ir maz augstvērtīgu cūku: „Vajag veidot ciltsdarbu, taču daudziem ir vienalga, sakrusto jebkādu kuili ar jebkādu cūku, pat tik tālu, ka izveidojas tuvradniecība. Sivēni ir, gaļa ir, un viss ar to beidzas. Bet mēs domājam par šķirnes attīstību, kvalitāti. Septiņus gadus strādājot, zinu, ka tas nav vienkārši.”

Barību cūkām ved no Daugavpils, saimnieks atzīst to par augstvērtīgu un pilnvērtīgu. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu cūku kvalitāti. Arī turēšanas apstākļi ir svarīgi. Sivēniem, kurus audzē vaislai, par pakaišiem izmanto skaidas un salmus, lai saudzētu dzīvnieku kājas. Nobarojamās cūkas gan tiek turētas uz redeļu grīdām, tomēr arī šīs telpas ir aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām, lai nodrošinātu tīrību un barošanu. Gan veselības, gan barības paraugu izmeklējumi „Agrosela” saimniecībām tiek veikti neatkarīgā laboratorijā Anglijā.

Nobarojamās gaļas cūkas pārdod gaļas pārstrādes uzņēmumam „Matadors” Limbažu rajonā. Agrāk uzsākta sadarbība ar “Ruks Cēsu gaļas kombinātu”, taču G.Jarohovičs vērtē, ka tā bijusi neveiksmīga, jo samaksa bieži kavējusies. Savukārt V krustojuma sivēnmātes tiek pārdotas saimniecībām visā Latvijā, tai skaitā Valmieras rajonā.

Nenovērtētā tautsaimniecības nozare

„Reiz pie mums bija atbraukuši dāņi, un viņi novērtēja, ka te ir laba vieta vaislas dzīvnieku ražošanai, jo ir svaigs gaiss, turklāt ūdenim ir ļoti laba kvalitāte,” stāsta G.Jarohovičs. Tomēr, viņaprāt, Latvijā cūkkopību valsts neatbalsta, arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vairākkārt esot uzsvēris, kādēļ gan audzēt cūkas, ja no Eiropas valstīm gaļu varot atvest tik, cik vajagot. Tā vietā ministrs aicinājis audzēt strausus, kaut ko eksotisku.

Jautāts par cūkkopības rentabilitāti, G.Jarohovičs atzīst, ka vairs nerēķina, kas ir izdevīgi un kas nav: „Valsts politika ir nesaprotama. Citās valstīs zemnieks tiek novērtēts, cienīts un atbalstīts, jo viņš ražo produkciju, no kuras pārtiek cilvēki.”

G. Jarohovičs turklāt ir neizpratnē par to, no kurienes iespējams ievest lēto gaļu, ja nekur Eiropā tādas nav. Tomēr tā ietekmē tirgu kopumā, jo vietējiem gaļas ražotājiem ir apgrūtinoši kāpināt Latvijā ražotās gaļas cenu. Tai pašā laikā lopbarības cenas aug gadu no gada. G. Jarohovičs vērtē: „Graudaudzētāji cenas ir uzcēluši Eiropas līmenī, lai gan viņi saņem hektārmaksājumus, degvielas akcīzes, kā arī citus maksājumus. Ja mēs paceltu gaļas cenas Eiropas līmenī, tad gaļa maksātu tuvu pie desmit latiem.”

Jau tā nelielais valsts atbalsts ar katru brīdi sarūkot. Tā jau pusgadu neesot saņemtas līdz šim esošās subsīdijas par šķirnes cūkām. Vairs neesot iespējams saņemt arī hektārmaksājumus.

G. Jarohovičs neatbalsta kredītu ņemšanu. Viņš vērtē, ka tā vietā, lai bankām maksātu procentus, viņš labāk nodrošina cūkām augstvērtīgu barību un attīstās iespēju robežās. Zemnieks uzskata, ka, ja būs nepieciešams, tiks meklēts tirgus citās valstīs, jo pieprasījums pēc augstvērtīgām cūkām ir. Tāpat nepieciešamības gadījumā tiks atrastas alternatīvas lopbarības ieguvē, piemēram, sadarbojoties ar Ukrainas graudaudzētājiem.

Pašlaik „Muižnieki” iesnieguši projektu ES atbalsta saņemšanai saimniecības modernizācijai, lai nodrošinātu atbilstošas atnešanās telpas un mājvietas atšķirtajiem sivēniem.

Par spīti problēmām nozarē, G.Jarohovičs optimistiski secina: „Cūkkopība ir tautsaimniecības nozare, kas nekad nepazudīs, jo cilvēks ir gaļēdājs. Tomēr tā ir nesaimnieciska rīcība no valdības puses, neatbalstīt nozari.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
22

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
163

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
428
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
10
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi