Pirmdiena, 30. decembris
Vārda dienas: Dāvids, Dāvis, Dāniels, Daniela, Daniels

Cūkkopību valsts atstājusi novārtā

Druva
00:00
31.10.2007
6

Drustu pagasta zemnieku saimniecībā „Muižnieki” Guntis un Maruta Jarohoviči nodarbojas ar šķirnes cūku audzēšanu. Komandas darbs

„Muižniekos” jau septiņus gadus audzē šķirnes cūkas, saimniecība ir viena no četrām cūku ciltsdarba centra SIA „Agrosels” saimniecībām, Vidzemē vienīgā. Vēl divas darbojas Kurzemē, bet lielākā atrodas Ulbrokā.

„Muižnieki” regulāri piedalās lauksaimniecības izstādēs, saimnieki iegūst zināšanas semināros un pieredzes apmaiņas braucienos arī Eiropā.

– ”Agroselā” esam viena komanda. Audzējam augstvērtīgu šķirnes materiālu – vaislas sivēnmātes un jauncūkas. Mūsu mērķis ir attīstīt aizvien augstvērtīgāku vaislas materiālu. Varētu teikt, ka „Agrosela” saimniecībās cūku ciltsdarbs ir viens no augstāk attīstītajiem Latvijā un ģenētiskais materiāls ļoti augstvērtīgs, – paskaidro G.Jarohovičs.

Vaislas cūkas tiek pārdotas dažādām saimniecībām Latvijā, lielākoties Kurzemē, arī Zemgalē, taču G.Jarohovičs vērtē, ka Vidzemē, tai skaitā Cēsu rajonā, cūkaudzētāju būtībā nav un šī nozare nav attīstījusies.

Saimniecībā esošo cūku skaits ir mainīgs. Pašlaik to ir apmēram 300, tai skaitā 35 sivēnmātes, no kurām 20 ir šķirnes cūkas. 30% no audzētajām V līmeņa cūkām tiek pārdotas vaislai, pārējās – nobarojamās un brāķētās cūkas – tiek pārdotas gaļai. Svarīga nepārtraukta kvalitātes uzlabošana

G.Jarohovičs pastāstīja, ka vispirms tiek iepirktas V2 krustojuma šķirnes cūkas, kuras aplecina ar šķirnes kuiļiem. Rezultātā tiek iegūtas V krustojuma sivēnmātes, kuras nopērk ražotāji un krusto ar gaļas kuili, iegūstot pēcnācējus. G.Jarohovičs skaidro, ka šos pēcnācējus vairs nevar izmantot vaislai, tie der tikai gaļas ražošanai. Tādēļ tās saimniecības, kuras uzsākušas sadarbību, to arī turpina, jo ik pa laikam vaislas ganāmpulks jāatjauno, jāpērk jauna V līmeņa sivēnmāte.

– Katru mēnesi ievedam ko jaunu. Nesen ievedu desmit jauncūkas ar augstām ģenētiskām īpašībām. Tās krustotas ar Kanādas kuili – augstvērtīgs materiāls. Ievedu arī šķirnes kuili no Igaunijas,- G.Jarohovičs atzīst, ka sadarbībā ar „Agroselu” visu laiku notiek attīstība.

Pirms sivēnmātes pārdod, tās vairākkārt testē un brāķē.

– Piecus mēnešus notiek testēšana, tad jau svars ir sasniedzis apmēram simts kilogramu, pēc tam vaislinieces tiek pārdotas. Testēšana ir sarežģīta. Tiek skaitīts, cik cūkai ir pupu, skatīta stāja, kājas, vai nav kūkums. Izskats ir ļoti svarīgs, – skaidro cūkkopis.

Šķirnes saimniecībā liela nozīme tiek pievērsta cūku veselībai. Būtiski tas, ka saimniecībai tuvumā nav neviena cita cūkaudzētāja, jo 40 kilometri ir bīstamā zona, kurā var izplatīties slimības.

Saimnieks uzskata, ka valstī ir maz augstvērtīgu cūku: „Vajag veidot ciltsdarbu, taču daudziem ir vienalga, sakrusto jebkādu kuili ar jebkādu cūku, pat tik tālu, ka izveidojas tuvradniecība. Sivēni ir, gaļa ir, un viss ar to beidzas. Bet mēs domājam par šķirnes attīstību, kvalitāti. Septiņus gadus strādājot, zinu, ka tas nav vienkārši.”

Barību cūkām ved no Daugavpils, saimnieks atzīst to par augstvērtīgu un pilnvērtīgu. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu cūku kvalitāti. Arī turēšanas apstākļi ir svarīgi. Sivēniem, kurus audzē vaislai, par pakaišiem izmanto skaidas un salmus, lai saudzētu dzīvnieku kājas. Nobarojamās cūkas gan tiek turētas uz redeļu grīdām, tomēr arī šīs telpas ir aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām, lai nodrošinātu tīrību un barošanu. Gan veselības, gan barības paraugu izmeklējumi „Agrosela” saimniecībām tiek veikti neatkarīgā laboratorijā Anglijā.

Nobarojamās gaļas cūkas pārdod gaļas pārstrādes uzņēmumam „Matadors” Limbažu rajonā. Agrāk uzsākta sadarbība ar “Ruks Cēsu gaļas kombinātu”, taču G.Jarohovičs vērtē, ka tā bijusi neveiksmīga, jo samaksa bieži kavējusies. Savukārt V krustojuma sivēnmātes tiek pārdotas saimniecībām visā Latvijā, tai skaitā Valmieras rajonā.

Nenovērtētā tautsaimniecības nozare

„Reiz pie mums bija atbraukuši dāņi, un viņi novērtēja, ka te ir laba vieta vaislas dzīvnieku ražošanai, jo ir svaigs gaiss, turklāt ūdenim ir ļoti laba kvalitāte,” stāsta G.Jarohovičs. Tomēr, viņaprāt, Latvijā cūkkopību valsts neatbalsta, arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vairākkārt esot uzsvēris, kādēļ gan audzēt cūkas, ja no Eiropas valstīm gaļu varot atvest tik, cik vajagot. Tā vietā ministrs aicinājis audzēt strausus, kaut ko eksotisku.

Jautāts par cūkkopības rentabilitāti, G.Jarohovičs atzīst, ka vairs nerēķina, kas ir izdevīgi un kas nav: „Valsts politika ir nesaprotama. Citās valstīs zemnieks tiek novērtēts, cienīts un atbalstīts, jo viņš ražo produkciju, no kuras pārtiek cilvēki.”

G. Jarohovičs turklāt ir neizpratnē par to, no kurienes iespējams ievest lēto gaļu, ja nekur Eiropā tādas nav. Tomēr tā ietekmē tirgu kopumā, jo vietējiem gaļas ražotājiem ir apgrūtinoši kāpināt Latvijā ražotās gaļas cenu. Tai pašā laikā lopbarības cenas aug gadu no gada. G. Jarohovičs vērtē: „Graudaudzētāji cenas ir uzcēluši Eiropas līmenī, lai gan viņi saņem hektārmaksājumus, degvielas akcīzes, kā arī citus maksājumus. Ja mēs paceltu gaļas cenas Eiropas līmenī, tad gaļa maksātu tuvu pie desmit latiem.”

Jau tā nelielais valsts atbalsts ar katru brīdi sarūkot. Tā jau pusgadu neesot saņemtas līdz šim esošās subsīdijas par šķirnes cūkām. Vairs neesot iespējams saņemt arī hektārmaksājumus.

G. Jarohovičs neatbalsta kredītu ņemšanu. Viņš vērtē, ka tā vietā, lai bankām maksātu procentus, viņš labāk nodrošina cūkām augstvērtīgu barību un attīstās iespēju robežās. Zemnieks uzskata, ka, ja būs nepieciešams, tiks meklēts tirgus citās valstīs, jo pieprasījums pēc augstvērtīgām cūkām ir. Tāpat nepieciešamības gadījumā tiks atrastas alternatīvas lopbarības ieguvē, piemēram, sadarbojoties ar Ukrainas graudaudzētājiem.

Pašlaik „Muižnieki” iesnieguši projektu ES atbalsta saņemšanai saimniecības modernizācijai, lai nodrošinātu atbilstošas atnešanās telpas un mājvietas atšķirtajiem sivēniem.

Par spīti problēmām nozarē, G.Jarohovičs optimistiski secina: „Cūkkopība ir tautsaimniecības nozare, kas nekad nepazudīs, jo cilvēks ir gaļēdājs. Tomēr tā ir nesaimnieciska rīcība no valdības puses, neatbalstīt nozari.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

00:00
30.12.2024
26
1

Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

Amatierteātris vienmēr attīstībā

00:00
29.12.2024
32
1

Lai arī Ingas Krišānes ikdiena rit Siguldā, viņa bieži mēro ceļu uz Mori, lai vadītu pagasta amatierteātra “Oga” mēģinājumus un režisētu iestudējumus. “Kā režisore teātrī darbojos jau trīs gadus, bet Mores amatierteātrim ir daudz, daudz senāka vēsture. Un, kaut aktuālajā iestudējumā “Smel­dze” darbojas četri aktieri, kopumā “Ogā” ir ap desmit aktiermākslas entuziastiem. ” Visi teātra […]

Izdots Uzvārdu kalendārs. Varam svinēt

00:00
28.12.2024
73
2

“Ideja par šāda projekta īstenošanu radās jau pirms pāris gadiem. Tolaik bijām noorganizējuši radu pasākumu – tādu kā salidojumu. Tiekoties prātā ienāca doma, cik labi būtu, ja būtu noteikts datums, kad varētu tā vienā dienā visi satikties,” par ieceri un nupat arī īstenoto ideju par Uzvārdu kalendāra radīšanu stāstu iesāk Edgars Spura. Viņš atklāj, ka […]

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
94
4

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
38
1

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
70
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Tautas balss

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
12
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
30
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
25
30
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
21
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Sludinājumi