Pērnā gada sākumā izveidotā sabiedriskā organizācija “Vides biedrība Krūzes” īsteno projektus, lai tuvinātos mērķim – bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveidei.
Biedrības projektu vadītāja Silva Dolmane pastāstīja, ka “Vides biedrības Krūzes” mērķis ir izveidot starptautisku pētniecības un izglītības centru par vidi un bioloģisko saimniekošanu. Centrs nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauku attīstību, kas balstīta uz latviešu tradīcijām un bioloģisko saimniekošanu. Lai īstenotu mērķi, biedrība pašlaik realizē divus Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektus „Starptautiska bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveides partnerības attīstīšana un pētniecisko darbību priekšizpēte” un “Vides biedrības Krūzes kapacitātes paaugstināšana”.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Guntars Dolmanis atzīst, ka ideja par biedrības izveidi, kā arī centra nepieciešamību balstās ģimenes pieredzē, saimniekojot dabas saimniecībā “Lielkrūzes” Jaunpiebalgas pagastā.
G.Dolmanis vērš uzmanību tam, ka daudzi lauksaimnieki izvēlas lietot ķimikālijas un nodarboties ar intensīvu ražošanu, taču: „lai eksistētu bioloģiskā saimniecība, vajadzīgs dabas kopums, jo pilnvērtīgāks tas ir, jo efektīvāk var strādāt, un arī izdevumi mazāki.” G.Dolmanis vērtē, ka par to aizdomājas retais. Viņš uzskata, ka daudz vairāk būtu jāpēta un jāņem vērā tas, kādi procesi notiek dabā, kāda ir saimniekošanas un dabas mijiedarbība. Viņš skaidro, ka būtiski ir uzturēt bioloģisko daudzveidību saimnieciski apgūtā vidē. „Bioloģiskajai lauksaimniecībai būs īss mūžs, ja tas netiks ņemts vērā,” secina G.Dolmanis.
Biedrības iniciators skaidro, cik svarīgi un arī ekonomiski izdevīgi ir izmantot dabas resursus. „Ja ap zivju dīķi lido zivju gārņi, Eiropas regulas paredz veidot atbaidīšanas iekārtas, bet es ūdens malā lauku apstrādāju tā, lai tur ligzdotu ķīvītes. Tās ir ļoti aktīvas, aizsargādamas savus mazuļus no ūdriem un putniem, tās automātiski aizsargā arī ūdenskrātuvi. Tā ar dabas metodēm iespējams pasargāt ražošanu.
Retais pievērš uzmanību tam, ko daba var dot. Daudzi zivju dīķu īpašnieki zivis baro ar mākslīgu barību, ir arī bioloģiskās saimniecības, kurās zivis tiek tikai nedaudz piebarotas. Taču jāņem vērā, ka no mežiem un pļavām lido kukaiņi, un tā taču ir zivju barība.
Vēl viens piemērs ir mežu izciršana. Ja Norvēģijā izcirstu mežus, putni varētu ligzdot klintīs, ja Latvijā nebūs koku, arī putniem nebūs kur ligzdot. Pūces un ērgļi dzīvo mežā, bet laukos tie izķer žurkas, peles un dažādus lauksaimniecības kaitēkļus. Zaļās vārnas sekmīgi tiek galā ar siseņiem,” uzskata G.Dolmanis.
G.Dolmanis vērtē, ka pašlaik valsts un ES atbalsta saimniecību modernizāciju un paplašināšanos, taču netiek ne ņemts vērā, ne pētīts, kāda nozīme ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un uzturēšanai saimnieciski apgūtā vidē.
Pašlaik biedrība veido sadarbību ar Latvijas vides organizācijām, kā arī starptautiskajiem partneriem. Pagājušajā nedēļā Silva un Guntars Dolmaņi viesojās Norvēģijā, kur tikās ar bioloģisko zemnieku asociāciju, lauksaimniecības attīstības centra pārstāvjiem, kā arī pabija vienā no lielākajām Norvēģijas bioloģiskajām saimniecībām. Plānoti arī pieredzes apmaiņas braucieni un kontaktu dibināšana Vācijā. Tāpat paredzēta Norvēģijas partneru viesošanās Latvijā. Sadarbība veidojas arī ar profesionālajām lauksaimniecības skolām Latvijā.
S.Dolmane skaidro, ka projektā „Starptautiska bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveides partnerības attīstīšana un pētniecisko darbību priekšizpēte” strādājušas darba grupas, kurās diskutēts par problēmām un to risinājumiem bioloģiskajā saimniekošanā, kā arī par videi draudzīgās saimniekošanas labās prakses piemēriem. Janvārī īstenota darba grupa Dzīvā laboratorija pētniecības virzienu izpētei. S.Dolmane saka: „Tās ir pētnieciskās grupas, kurās darbojas pētnieki, eksperti, kuri veic kāda projekta darbības izpēti. Šīs darba grupas mērķis bija noteikt nepieciešamākos pētījumus, procesus, pētāmos objektus vides un saimnieciskās darbības mijiedarbības novērtēšanā, kas veicami projekta ietvaros un attiecas uz produkcijas ražošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un citiem vides ilgtspējīgas attīstības ietekmes procesiem.”
Projektā „Starptautiska bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveides partnerības attīstīšana un pētniecisko darbību priekšizpēte” 42,5% līdzekļu piešķirti no Eiropas ekonomiskās zonas finansēm, 42,5% no Norvēģijas valdības divpusējās sadarbības finansēm un 15% no Latvijas valsts budžeta.
Komentāri