Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Jāiztiek ar divām trešdaļām iztikas minimuma

Druva
00:00
15.02.2008
12
200802151557286636

Pensionāri pēdējā laikā visvairāk naudas tērē pārtikai, komunālajiem maksājumiem un medikamentiem.

Vairāki “Druvas” aptaujātie pensionāri neslēpa, ka viņu pensijas nesniedzas līdz janvārī valstī noteiktajam mēneša iztikas minimumam, kas ir 148 lati. Daži pensionāri atzina, ka savā algas dienā saņem mazāk par 100 latiem, citi ap 120 latiem mēnesī, bet iztikt palīdz bērni, mazbērni. Vēl darbīgie sirmgalvji priecājas, ka joprojām ir kopā ar savu otro pusīti. Kopējais ģimenes budžets ļauj dzīvot bez parādiem, kaut nedaudz naudiņas atlicinot arī veselības uzturēšanai un garīgām interesēm.

“Dzīvoju kopā ar bērniem, tāpēc cenu kāpumu tik spēcīgi neizjūtu. Man ar jaunajiem ir barters – viņi ļoti daudz strādā, es esmu sagādnieks un pavārs. Ēdam pie viena galda. Ja dzīvo viens pensionārs, tad ir grūtāk. Diezgan daudz tērēju līdzekļus veselībai,” sacīja pensionāre Maija Košareka un piebilda, ka pensionārus no pilnīgas izputēšanas glābj dzīves laikā sagādātais – dzīvojamā platība, mēbeles, apģērbs, kas nav novalkājies.

“Nav jau vērts gausties, bet, ja nopietni, tad situācija ir traģiska. Cenas kāpj maizītei, piena produktiem, ļoti strauji biezpienam, ko taču vajadzētu ikdienā lietot. Ja kaut ko vāru, tad nopērku piena pulveri un tā izlīdzos. Mēs mājās esam divi pensionāri un bērni arī palīdz, tāpēc cenšamies par dārdzību nedomāt,” vērtēja pensionāre Aina Skrastiņa, bet viņas paziņa Ieva Sērmaukša piebilda: “Pensionāri tagad skatīsies, vai var vēl iztikt, vai ne. Ja varēsim, vilksim tos galus kopā, ja ne, tad dosimies kārtējā lietussargu revolūcijā. Tikai šoreiz ar izkapti pār plecu un atbilstošo masku uz sejas.”

Tajā pašā laikā pensionāri neslēpj, ka, pat neuzklausot aicinājumus boikotēt piena produktu iegādi, viņi vairs nepērk sviestu, sieru, biezpienu, veselīgos skābpiena produktus, jo nevar to atļauties, ēdienkartes veselīgo pusi veido mājās izaudzētie dārzeņi un ogas.

“Es veikalos iekšā gandrīz neeju. Man viss ir, nekā nevajag, ēdu ļoti maz, lai nepaliktu resna. Tiešām domāju par to, kā jūtos, arī kā izskatos. Tagad ir svarīgi sakrāt, lai pavasarī varu atkal nopirkt dārzeņu sēklas, stādus. Tiešām ļoti daudz ēdu dārzeņus, kādreiz atļaujos augļus,” sacīja Lilita Mieriņa un piebilda, ka viņa labi saprot, par ko tagad runā valdības vīri, atzīstot, ka Latvija jau pārsniegusi Vācijas pārtikas preču cenu slieksni. Lilita vismaz pusi no gada pavada Vācijā, strādājot ģimenēs un apkopjot vecos cilvēkus. Viņa zina teikt, ka Vācijas sirmgalvju pensija ir ap 900 eiro, tāpēc dzīves līmenis un iespējas vecumdienās nav salīdzināmas.

“Mani kopjamie pat priecājas, ka, strādājot viņu mājās, es varu nodrošināt savu dzīvi. Jau piecus, sešus gadus šādi piepelnos. Tā bija mana izeja. Varēju Cēsīs māju uzčubināt, nokrāsot. No vienas pensijas – 98 latiem – taču neko nevarētu,” tā Lilita. Vēl pensionāri ir sašutuši, ka sadārdzinās arī medikamenti. Ja varētu, tad viņi aptieku durvis vērtu ļoti reti, bet ierasti vismaz 20 lati mēnesī jāatlicina zālēm, ja nepieciešamas arī procedūras, tad var nākties notērēt pat pusi pensijas.

“Asinsspiediena zāles jālieto regulāri, katru dienu. Bez siera vēl var dzīvot, bet bez tabletes ne,” sacīja Velta Dance un piebilda, ka viņa nav no cilvēkiem, kuri nepiedomā, kā saglabāt veselību, bet katram pensijas vecumā ir ne tikai viena, pat vairākas hroniskas kaites, ar kurām jāsadzīvo.

“Zāles ir ļoti dārgas. Man meita nopērk, uzdāvina un vēl pieskata, lai regulāri iedzeru. No otras puses, paldies Dievam, ka daudz nav jāpērk,” tā Ieva Sērmaukša, bet citi pensionāri zināja pat minēt piemērus, kā daži medikamenti gada laikā sadārdzinājušies par latu, diviem latiem par vienu oriģinālu.

“Man sirdī ir ievietots aparātiņš. Mēnesī vismaz 20 latus tērēju zālēm. Vīram arī zāles vajag. Tā aiziet lati 40. Zāļu cenas aug nepārtraukti. Divus medikamentus varu iegādāties ar atlaidi, pārējiem nav,” noteica Aina Skrastiņa.

Pirms kāda laika “Druva”, runājot ar lauku aptieku farmaceitiem, pārliecinājās, ka mazajās aptiekās daudzi pensionāri un arī ģimenes ar bērniem medikamentus pērk uz krīta. Esot lauku aptiekas, kurās, uzticoties saviem pircējiem, veidojas pat 300 latu liels melnais saraksts, kas sarūk vien pensiju un pabalstu izmaksas dienās.

Pilsētas aptiekās nav šādas situācijas, bet arī šeit farmaceiti nenoliedz, ka zāļu cenas mainās, kāpj pakāpeniski, bet uzsver, ka tas nav atkarīgs no aptiekas. Tās strādā, ievērojot valsts noteikto formulu, pieļaujamos koeficientus, pēc kuriem aprēķina medikamenta pārdošanas cenu. Protams, arī aptiekas strādā ar peļņu, bet iespējamais peļņas procents ir niecīgāks nekā, piemēram, pārtikas produktu veikalos.

“Bāzēs, kur medikamentus iepērkam, tie kļūst dārgāki, jo zāļu cenas paceļ ražotāji. Latvijā ražotajiem medikamentiem cenas paaugstinājušās, tās pieaug arī importētajiem. Lētāki ir Krievijā, Indijā ražotie medikamenti, kādus Eiropas valstīs gandrīz vairs nepiedāvā. Gan tāpēc, gan arī citu iemeslu dēļ Eiropā medikamentu cenas ir daudz augstākas,” situāciju vērtēja Cēsu Centra aptiekas vadītāja Dace Mačuka un paskaidroja, ka citās valstīs ir arī atšķirīga valsts kompensējamo medikamentu apmaksas sistēma. Proti, Latvijā apmaksā lētāko viena nosaukuma medikamentu, bet zāļu firmu piedāvājums ir plašs. Ja ārsts izraksta jaunākas paaudzes medikamentu, tad, pat ja pacientam rokā ir recepte, kurā noteikta simts procentu atlaide, var nākties cenas starpību piemaksāt. Un tā ir valsts attieksme, jo reti par zemāko cenu var iegādāties labāko medikamentu.

“Zālēm ir jābūt dārgām, jo tās nav maize vai konfektes. Tās ir jālieto tikai tik, cik vajag, tad, ja tā ir absolūta nepieciešamība, bet valstij jāgādā, lai būtu pareizs kompensācijas mehānisms. Cenas Latvijā sasniegs attīstītāko valstu līmeni, bet algas jau mums nav to sasniegušas. Pensijas nu nepavisam nepieaug atbilstoši tam, kā mainās cenas. Ir pensionāri, kuru pensijas joprojām neindeksē. Ar katru gadu trūkums aug augumā. Valsts nedrīkst dzīvot un attīstīties uz maznodrošināto rēķina. Tas cilvēkus dzen depresijā, viņi jūt, ka neko nevar grozīt savā dzīvē. Nav gudri necienīt vecus un slimus cilvēkus. Par viņiem ir jārūpējas valsts visaugstākajā līmenī,” rezumēja Centra aptiekas farmaceite Ilze Saulīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
12

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
332

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
110

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
543

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi