Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Tautas mākslas viducī

Druva
00:00
16.02.2008
3

Dziesmu svētkiem kā notikumam gatavojas ne tikai koristi un dejotāji, mūziķi, bet arī tautas lietišķās mākslas meistari – audēji, adītāji un daudzu citi amatu pratēji.

“Dziesmu svētku lietišķās mākslas izstāde notiks Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Tautas māksla labi izskatās ikvienā vietā – tikpat labi jūras krastā vai uz metāla konstrukcijām. Tai dots nosaukums “Es vidū”, ” stāsta valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste tautas lietišķās un tēlotājas mākslas jautājumos Linda Rubena un paskaidro, ka svarīgs ir cilvēks, kurš savām rokām ko darina, kopj un vāc, saglabā tradīcijas un nodod nākamajām paaudzēm. Un viss turpinās, jo kāds vienmēr ir vidū.

Lielajā izstādē aicināti piedalīties gan lietišķās mākslas studiju dalībnieki, gan individuāli meistari visos lietišķās mākslas žanros. “Esam iecerējuši braukāt pa studijām un atlasīt darbus izstādei, kā arī izvērtēt katras studijas darbu. Koriem, deju kolektīviem ir skates, kurās tie parāda savu māksliniecisko līmeni un reizē arī veidojas priekšstats par katras amatiermākslas nozares situāciju Latvijā. Diemžēl par lietišķās mākslas studijām ir tikai kopaina,” stāsta Linda Rubena. Viņa atzīst, ka studijas, kuras pārmaiņu laikā darbību nepārtrauca, turpina strādāt. Meistari galvenokārt ir vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, bet pēdējā laikā arī jaunatne ieinteresējas, vismaz nāk pamācīties. “Jaunieši grib būt atšķirīgi. Kāda meitene, kura ikdienā staigā, ģērbusies emo stilā, atnāk uz studiju, noņem rotas, savāc matus zirgastē un sēžas stellēs. Viņa māk to, ko viņas vienaudži ne, un lepojas,” stāsta Linda Rubena un piebilst, ka lai gan visu var nopirkt, tomēr savām rokām darinātajam ir cita vērtība – tajā ieliktas paša izjūtas, krāsu izjūta.

Tikai pēdējos gados tautas mākslas tradīcijas iedzīvojas, piemēram, mūsdienu apģērbā. Linda Rubena atzīst, ka kaimiņi igauņi jau agrāk bijuši nopietni pret jaunradi, profesionāli modes mākslinieki tērpos iekļāvuši tradicionāli tautiskus elementus. “Tautas tērps nav stereotips. Atliek tikai meklēt idejas, izpausties. Etnogrāfiju ļoti labi var izmantot mūsdienu apģērbā, tāpat arī interjerā.

Pamazām jālauž priekšstats, ka etnogrāfijai jāguļ fondos. Senču krāsu izjūta nav aizgājusi zudībā un nedzīvo tikai Dziesmu svētkos, “domās dalās valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste tautas lietišķās un tēlotājas mākslas jautājumos Linda Rubena. Arī lielajā Dziesmu svētku izstādē iecerēts parādīt jaunrades darbus – mūsdienīgu apģērbu, rotas, priekšmetus, kuros saglabāti latviešu tautas mākslas elementi. “Vai tad šallīte, darināta kā Bārtas brunču kopija, nav skaista, vai grīdas celiņš kā Piebalgas brunči?” saka Linda un piebilst, ka atliek vien uzmest acis, uzreiz var pateikt, ka tie ir tieši latviskie toņi.

“Esmu pārliecināta, ka Dziesmu svētku izstādei saņemsim ļoti daudz darbu. Ne visi tiks izstādīti. Ne jau tāpēc, ka būtu nekvalitatīvi, bet varbūt šajā reizē vienkārši neiederas toņi. Lai pēc iespējas mazāk meistaru darinājumu paliktu neizlikti, eksponātus izstādei atlasīsim studijās,” vēlreiz atgādina Linda Rubena un piebilst, ka izstādē vienu no daļām iekārtos cēsniece Dagnija Kupče.

Dziesmu svētkos notiks arī tautas tērpu skate. Speciālisti vērtēs gan kolektīvus – korus, etnogrāfiskos un koklētāju ansambļus, deju kolektīvus, gan var arī piedalīties individuāli – ar mantotu tautas tērpu, pašdarinātu vai arī tautas tērpu kā paša veidotu komplektu, kurā

kaut kas ir paša darināts, kaut kas pirkts. Ja kādam koristam, piemēram, šķiet, ka viņa tautas tērps ir etnogrāfiski precīzs, viņš var pieteikties skatē, kaut kolektīvs tajā nepiedalās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
9

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
19

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
266

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi