Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Nav sakārtota valsts

Druva
00:00
05.03.2008
32
200803042341451391

Konfliktsituācijas, kādas pamanītas mācību iestādēs, iespējamie to cēloņi un sekas, kā skolas vidē jūtas pats pedagogs, “Druva” pārrunāja arī ar vairākiem mācību iestāžu direktoriem.

Pilsētas un lauku skolu vadītāji vērtēja, ka ļoti bērnu uzvedība ir atkarīga no tā, kādu attieksmi pret līdzcilvēkiem un vērtībām ieaudzina ģimenē. Direktori neslēpa, ka daudz problēmu rada nesakārtotā sociāli ekonomiskā situācija valstī. Joprojām skolās ir daudz labu bērnu, kuriem interesē gan izglītība, gan kvalitatīvi vaļasprieki – sports, mūzika, taču sliktie piemēri un sabiedrībā rezonējošās situācijas izlien kā īlena gali no maisa.

Ieva Eglīte, Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskolas direktore: “Vainojam bērnus, bet es uzskatu, ka nav sakārtota mana valsts. Kāds ir sociālais stāvoklis ģimenēs? Nekad nav bijis tā, ka bērni nenāk skolā. Es eju un meklēju šos bērnus, apmeklēju ģimenes. Un ir reizes, kad jāapmulst – tā bērniņa mājā ir kā Daibes poligons. Bērni dzīvo it kā divās pasaulēs – skola, iela. Ko redz Raunas ielā? Tā ir manas pilsētas sabiedrība, kas atļaujas gulēt skolas pagalmā – pa divi, pa trīs. Bērni visu to redz. Ļoti nežēlīgi. Skolai jānāk palīgā. Mums atbildība ir jāuzņemas, jo bērnus jūtam. Skolā runājām par nicināšanu. Par ko dara pāri? Visvairāk, ja bērns ir neapkopts, neapmazgāts, mugurā sliktākas drēbītes. Bērni ir nežēlīgi, tāpēc jārunā par saskarsmi. Cik bērnu Latvijā pakaras? Viņiem dara pāri mājās, skolā. Skolotājam viss labais un sliktais ir jāpamana.”

Dina Dombrovska, Drabešu internātpamatskolas direktore: “Man aizvien biežāk nākas risināt konfliktsituācijas – bērnu, bērna un skolotāja starpā, jo direktors ir tas cilvēks, kuram ir jābūt radošam un prasmīgam ar visiem sastrādāties un bieži jārunājas ar vecākiem. Es vienmēr saku, ka viņi visi ir mana bagātība, īpaši skolotāji, jo ir jāaizdomājas – vai skola spēj šodien dot tik daudz atpakaļ, cik tā paņem.”

Anna Būre, Cēsu 1. pamatskolas direktore: “Skola noteikti cenšas bērnos ieaudzināt cieņpilnu attieksmi. Vai ģimenē rīkojas tāpat? Ne vienmēr, un tam ir objektīvi iemesli, kurus vecāki nosauc – bērns pamostas, bet manis vairs nav mājās; kad atgriežos no darba, tad bērns jau guļ. Cik bērnu vecāki strādā Īrijā? Tāda ir šodienas dzīve, un vecākiem nav arī laika izsekot, kur tiek pavadīts brīvais laiks. Datori kļūst par atkarību, un mediji bieži ir nepareizs audzinātājs.”

Lilita Ozoliņa, Taurenes pamatskolas direktore: “Es aprunājos ar saviem skolotājiem un diemžēl viņi uzskata, ka pedagogs šobrīd ir vienīgais, kurš cenšas uzturēt saikni – bērns, skolotājs, vecāki. Tas nozīmē, ka pret bērnu skola izvirza it kā vienas, bet ģimene citas prasības. Un vecāki neapzināti mazina skolas un skolotāju autoritāti.”

Uldis Blīgzna, Veselavas pamatskolas direktors: “Skolotāji un bērni ir dažādi. Mūsu skolā jau gadiem strādā skolotāji, pret kuriem bērni visos laikos ir labi izturējušies. Man nav konkrētu savstarpējo konfliktu piemēru, bet ir tā, ka ļoti daudz direktora darba laika paiet sarunās ar skolotājiem, bērniem. Tas ir nepieciešams, lai būtu stabilitāte.”

Ilga Šķestere, Cēsu vakara vidusskolas direktore: “Domāšanas pamatpostulāts, ka nedrīksti neievērot sabiedrībā pieņemtās normas, ir jāievēro arī skolā. Tāpat jāsaprot, ka nav tiesību traucēt citu, arī savu vienaudžu, darbu stundās. Bet kas notiek skolā? Skolotājs vienmēr gribējis strādāt ar prieku, klases priekšā nevar iet ar naidu, mēs vienmēr piedodam bērniem, bet jau radies jautājums – vai necieņas izrādīšana būs mūsu profesijas specifika?” Lielu iespēju un riebeklību laiks

“Druva” lūdza skolu vadītājus minēt komentārus, kādi skolotājiem jādzird, lai saprastu, vai skolās valda demokrātija vai visatļautība.

“Situācijas mēdz būt ļoti dažādas – ja bērniem mēle ir vaļīga, tad uzvedība ir tāda pati. Dunka klases biedram vairs nešķiet nekas ārpus normas. Bija gadījums, kad zēns aizskāra meiteni pusdienu laikā. Puisis ielicis maizi viņas porcijā. Zēnam šķita, ka neko nav izdarījis, bet meitenei likās, ka zēns neiecietīgi izturējies. Viņi neuzskata, ka pret skolotāju arī izturējušies necienīgi, ja teiktas vienīgi rupjības,” tā Dina Dombrovska.

“Vakarā skolēni bija dzēruši ārpus skolas. Mums pateica un izsaucām vecākus, policiju. Tā kā vienam puisim bija slikti, sākās lēkme, tad arī ātro palīdzību. Mediķi teica, ka ir saindēšanās ar alkoholu. Kā rīkojās puiša vecāki? Tēvs uzrakstīja iesniegumu, ka aizskartas bērna tiesības. Proti, ar kādām tiesībām skolotāji pusseptiņos vakarā, kad bērnam ir brīvais laiks, viņu savākuši,” notikušo atcerējās Lilita Ozoliņa.

“Man skolēns skolā ir teicis – es tev izdauzīšu zobus, es tev žokļus salauzīšu, es tevi uz ielas kādu vakaru atspārdīšu. Tas skanēja no 16 gadīgā mutes. Viņš raustīja mani un sociālo pedagogu. Spēks bija tik liels, ka aizlidojām kā skali. Izsaucām policiju. 31 gadu strādāju skolā. Esmu tikusi galā ar bijušajiem ieslodzītajiem, narkomāniem. Kas tagad notiek ar pusaudžiem? Es nezinu, vai vairs vēlos šo darbu. Vai man ar to ir jāsamierinās ?” tā vakarskolas direktore Ilga Šķestere. Rezumējot – tik kolorītas situācijas biežāk rodas internātskolās un korekcijas klasēs, bet līdz asarām pedagogus prot novest arī šķietami labi bērni.

“Skolotāju vaimanas esmu dzirdējis. Šobrīd ir lielu iespēju un lielu riebeklību laiks. Ir daudzas jaukas ģimenes, kuras domā par bērniem, rūpējas. Tajā pašā laikā ir otra daļa, kas grimst, kam viss vienalga, nodzeras. Situācijas ir dažādas, bet

skola ir sabiedrības spogulis. Ir negodīgi vainot skolotājus, ka nav kaut ko izdarījuši,” rezumēja Cēsu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
10

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
269

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi