Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Paredz lielāku centralizēšanos

Druva
00:00
05.03.2008
3

Gaidāmā pašvaldību apvienošana novados tikai pasteidzinās iedzīvotāju aizplūšanu uz attīstības centriem, veicinās sociālo noslāņošanos, radīs draudus lauku izglītības iestādēm – šādas domas tika pārcilātas topošā Cēsu novada izglītības darba grupā, analizējot plusus un mīnusus, kas sagaidāmi pēc reformas.

“Izglītība ir kā ķīlnieks tam, kas notiks pašvaldībā,” secināja Taurenes pamatskolas direktore Lilita Ozoliņa. Viņa uzsvēra, ka izglītības iestāžu likteni lielā mērā noteiks, cik Cēsu novadā stipri un darboties spējīgi izrādīsies iecerētie pakalpojumu centri, tagadējās pagasta pašvaldības. Ja pakalpojumu centrā (pagasta centrā) apsīks aktīvā dzīve, tad jauni cilvēki, ģimenes tos atstās, no skolām tiks izņemti skolēni. Novada domei, rīkojoties racionāli, skolas nāksies apvienot, kā tagad mēdz sacīt – optimizēt.

Izglītības darba grupā, kurā pārsvarā darbojas apvienoties piekritušo pašvaldību skolu direktori, sprieda, ka laikā, kamēr “iegriež novadu riteni” valdīs zināms haoss. Piemēram, nav saprotams, kā pa jaunam veidosies skolēnu pārvadājumi, kā tos organizēs un kā apmaksās.

“Jau tagad sistēmā ” nauda seko skolēnam” ir nepilnības, no kā cieš mazās skolas. Ko mēs, laukos, varam prognozēt nākotnē, novados?” jautāja Drustu pamatskolas direktore Aida Vašile. Direktori prognozēja, ka jaunajā novadā izdevumi izglītībai, iespējams, tikai pieaugs.

Darba grupas vadītāja Lolita Kokina no Cēsu domes izglītības nodaļas aicināja kolēģus apsvērt arī to, kādi plusi izglītības jomā paredzami, ja būs jāstrādā novadā ar centru Cēsīs. Kā pirmā tika nosaukta pašvaldību norēķinu izskaušana. Tagad par bērniem, kas mācās ārpus pagasta robežām, pašvaldības savstarpēji norēķinās.

Izglītības vadītāji izteica cerību, ka, esot kopīgā pašvaldībā – novadā, skolas iegūs papildu telpas izglītības funkciju veikšanai, piemēram, iespēju ar skolēniem doties uz sporta zālēm, ja savā skolā telpas sportošanai ir ierobežotas.

Jau tagad dažos mācību priekšmetos jūtams pasniedzēju deficīts. Esot novadā, kadru politikā un skolotāju slodžu sadalē varēs kooperēties. Direktori cer, ka lētāk un vienkāršāk būs sarīkot skolotāju tālākizglītības kursus. Direktoriem šķita svarīgi novadā izveidot tādu izglītības pārvaldības modeli, kas veiksmīgi koordinētu izglītības programmu risinājumus, veiktu lielu projektu izstrādi, piedāvātu izglītības jautājumos kompetenta jurista pakalpojumus, kompleksi visām skolās risinātu drošības pasākumus un

pārvadājumu problēmas.

“Nebiju gaidījusi, ka darba grupā atradīsim tik daudz plusu novada veidošanai,” atzina Lolita Kokina. “Pirmajās darba grupas tikšanās reizēs kolēģi bija daudz skeptiskāki, reformā vairāk saskatot mīnusus nekā plusus. Esam sprieduši, ka svarīgi saglabāt visas līdzšinējās izglītības iestādes. Novada veidošana būs saistīta ar centralizēšanu, lielāku birokrātiju, ilgāku informācijas apriti, tomēr svarīgi, ka katra skola turpinās pastāvēt kā atsevišķa juridiska vienība.”

Pedagogu sarunas liecināja, ka novada veidošana liks izdarīt korekcijas dažos principos, pie kādiem pieturējušies vadošie darbinieki. Izglītības vadītāji līdz šim gādājuši, lai saņemtu finansējumu un veiksmīgāk attīstītos tieši viņu vadītā iestāde – skola, bērnudārzs. Tagad redzams, ka lielā novadā dažkārt tālredzīgāk ir pacīnīties par līdzekļu ieguldījumu pašai lauku apvidus attīstībai, lai veidotos uzņēmējdarbība un darba vietas, būtu sakārtota komunālā saimniecība un ģimenēm nerastos vēlēšanās meklēt dzīvesvietu citur. Kur būs apdzīvotība, būs arī bērni un varēs pastāvēt skola. Savukārt skola ir tā, kas veicina sabiedrisko rosību un izaugsmi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
10

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
269

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi