Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Dejā vecums aizbēg

Druva
00:00
08.03.2008
7

Inešos senioru deju kolektīvu festivālā “Zelta kurpīte” piedalījās astoņas grupas no Mārsnēniem, Cēsīm, Līgatnes, Taurenes, kā arī Madonas, Valkas un Dzelzavas. Viesus uzņēma Inešu ”Drostaliņas”.

””Drostaliņas” – sieviešu senioru grupa – Inešos dejo vairāk nekā četrus gadus. Pērn pirmoreiz sarīkojām festivālu, lai redzētu, ko un kā dejo citi senioru kolektīvi, lai iepazītos,” pastāstīja Inešu tautas nama vadītāja Sarmīte Beķere un piebilda, ka festivāli ir tā reize, kad kolektīvi vislabāk var izpausties.

Lai būtu interesantāk, inesieši draugus aicināja uz tādu kā sacensību – pacīnīties par zelta kurpīti. Labvēlīgi noskaņotas žūrijas dāmas jeb modrās acis nežēloja komplimentus nevienam un, gluži tāpat kā festivāla dalībnieki, ”Zelta kurpīti” atdeva Valkas deju grupai ”Zelta rudens”. Tikai gan līdz nākamajam gadam, kad atkal notiks festivāls.

Latviski draiskas, elegantas, nedaudz biklas, pārliecinātas, straujas un teju visas cienījamos gados – tādas festivāla dalībnieces. Un visas vienoja dejotprieks un kustība. Festivāls ir pieredzes apmaiņas reize. ”Pērn pirmoreiz atbraucām uz Inešiem. Šaubījāmies, vai darām pareizi. Te sabrauc tik dažādi kolektīvi un ļoti daudz iespaidu,” ”Druvai” atzina Taurenes kolektīva ”Pavasara sapņi” vadītāja Ieva Kazijeva.

Līgatnes pagastā piekto gadu darbojas klubs ”Možums”. 16 dalībnieces trešo gadu dejo līnijdejas.

”Lai vienmēr būtu možas. Mēs nevingrojam, mēs dejojam,” ar lepnumu saka kluba vadītāja Estere Baumane un piebilst, ka dejotājas ir jaunas dāmas – vecumā 60 – 80 gadiem. Viņas uzstājas daudzos pagasta pasākumos, kā arī kopkoncertos ar līdzīgiem kolektīviem.

Taurenē deju grupa ”Pavasara sapņi” darbojas pusotru gadu. Inešos daudzus pārsteidza dāmu azarts, prasme atklāt raksturu. ”Dejojam to, kas patīk. Mums tautiskās dejas tīk labāk, ”atzina Zinaida Komarova un kolēģes piebilda, vakarā tik jāaiziet uz mēģinājumu, tad var izlādēt un gūt jaunu enerģiju. Daža dejojusi vien skolas laikā pirms gadu desmitiem, cita vidējos gados.

”Kungu nav, tiekam pašas galā,” smej dejotājas, bet vadītāja Ieva Kazijeva piebilst, ka varētu koncertēt biežāk, dalībnieces pierastu pie skatuves, gūtu koncertu rūdījumu.

Mārsnēnu ”Mare” apvieno 12 dāmas labākajos jaunības gados.

”Dejojam kustībai. Svarīga arī kopā būšana. Gribas būt cilvēkos. Mums ir ļoti jauks kolektīvs, labprāt braucam koncertēt citur,” ”Druvai” pastāstīja Anna Ludzeniece. Dejotājām labā atmiņā senioru deju kolektīvu sadancošana Valkā, kur sabraukuši ap 40 kolektīvu. Tur mārsnēnietes ļoti labi uzņemtas. ”Trīs gadus dejojam. Repertuārs mums diezgan plašs, tā saucamās Eiropas dejas, ” pastāstīja Silvija Ozola.

Visu trīs kolektīvu dalībnieces atzina, ka iespēju robežās viņu darbošanos atbalsta pašvaldības – gan finansē tērpu iegādi, gan transporta izdevumus uz koncertiem citviet.

Sieviešu senioru deju kolektīvi pēdējos gados kļuvuši ļoti iecienīti. Katrā dejo kaut ko citu, bet galvenais – to, kas patīk. Līgatnietes dejo līnijdejas. Vadītāja Irēna Rešetņika pati Cēsīs dejo ”Wendendance”. ”Kad man piedāvāja dāmām mācīt dejot, biju neizpratnē, ko. Necerēju, ka kaut kas iznāks. Līnijdejas ir diezgan straujas. Apgūstam, ko varam,” stāsta Irēna un piebilst, ka kolektīvam māca dejas, kuras pati dejo, tikai tās tiek pielāgotas, vienkāršotas dejotāju iespējām. ”Lai cik noguris, deja dod mundrumu. Lai vienu deju noslīpētu, vajadzīgs ilgs laiks,” stāsta dejotāja Estere Baumane un ar lepnumu atklāj, ka ”Možuma ” repertuārā ir ap 15 deju.

Tā kā Ievai Kazijevai sirdij tuvākas tautiskās dejas, tās dejo arī viņas vadītie ”Pavasara sapņi”. Tā kā dāmas ir ļoti dažādas, viņas var spilgti izpildīt raksturdejas.

”Atrodu

mūziku, kas patīk, tad uzrakstu horeogrāfiju, rēķinoties ar to, ko dejotājas var izdejot. Esmu pārliecinājusies, ka visu var. Mums ir iecere iemācīties rokenrolu,” stāsta Ieva Kazijeva un uzsver, ka arī dejotājām pa aplīti vien skraidīt negribas.

”Vadītāji izvēlas, ko dejot. Sievietes vēlas dejot, bet vīri nenāk, tiek meklēts risinājums un arī atrasts,” domas pauž Mārsnēnu kolektīva vadītājs Māris Brasliņš. Viņš arī pastāsta, ka Eiropas deju kustību Latvijā aizsākusi Laimdota Ezeriņa. Eiropas dejas – tās ir apļa dejas vecākās paaudzes kungiem un dāmām, piecdesmitgadniekiem un vecākiem. Tās ir pāru dejas. Tā kā Latvijā kungu nav, tās pārveido. ”Arī Eiropā bieži tās dejo tikai dāmas. Somijā redzēju, ka daļa dāmu pārģērbjas par kungiem – melnās biksēs un baltos kreklos, otra daļa – melnos svārkos un baltās blūzēs, un dejo,” stāsta Māris Brasliņš.

Tāpat kā līnijdejas kāds izgudroja, tā arī šīs. Eiropas dejās var saskatīt visdažādāko tautu deju nianses, nu jau arī latviskus soļus. ”Latvietis ir dulls uz savu deju, un tās citas pārveidos, lai kaut ko ieliktu no sava,” uzsver Māris Brasliņš un piebilst, ka arī Inešos redzētie kolektīvi bijuši ļoti dažādi, tāpēc arī festivāls tik daudzveidīgs.

”Salīdzinot ar pagājušo gadu, kolektīvu sniegums kļuvis daudz krāsaināks. Katra deja izdomāta, pieskaņoti tērpi,” atzina festivāla organizatore Sarmīte Beķere un pauda gandarījumu, ka sieviešu senioru deju kolektīvā arī ”Zelta kurpītes” nopelns.

Festivāls kļuvis par jauku pasākumu Inešos, kuru atbalsta ne tikai pašvaldība, bet arī inesieši – Viktora Ragozina ģimene, Andris Rutks, Dzintars Daļeckis, Andis Engers.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
3

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
12

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
269

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi