Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Iedvesmas brīdī Dievs glāsta adatas

Druva
00:00
15.03.2008
5
200803141822331130

Musturdeķi, jaciņas, kleitas, šalles, seģenes, džemperi – daudzkrāsaini un daudzveidīgi rokdarbi apskatāmi izstāžu zālē ”Vecpilsēta”. To autore cēsniece, žurnāla ”Vides Vēstis” galvenā redaktore un radioraidījuma ”Zaļais vilnis” vadītāja Anitra Tooma. Pirms tam rokdarbus vērtēja Bauskā, izstāde bijusi ļoti apmeklēta.

”Izstādi varu sarīkot, jo pērn ”Latvijas Avīze” man pasūtīja sagatavot pielikumu ”Adīšana”. Gadu cītīgi adīju, lai būtu ko fotografēt izdevuma ilustrācijām, savukārt jau gadu katru mēnesi adu žurnālam ”Sieviete”,” stāsta Anitra un piebilst, ka nepārtraukti nākas izdomāt ko jaunu, lai būtu interesanti gan pašai, gan citām. Nošpikot nedrīkst, jo rokdarbnieces neapmānīt. Lielākā daļa izstādē redzamo darbu publicēti pielikumā ”Adīšana” un žurnālā ”Sieviete”.

Izstādē redzami Anitras pēdējos trijos gados tapušie darbi.

”Agrāko gadu nerādu, nav vērts. Lielais pagrieziens manā rokdarbnieces dzīvē notika, kad tīmeklī atradu adresi musturs.lv. Sāku runāties ar citām rokdarbniecēm. Man kā sabiedriskam cilvēkam gribējās paskatīties ap stūri, ierosināju satikties. Ideja guva lielu atsaucību. Pirms diviem gadiem satikāmies redakcijā. Tagad regulāri tiekamies Kuģu ielā krodziņā ”Mazā ceļmala”, dziju veikalā ”Musturs”, arī redakcijā. Pavisam esam ap četrdesmit sievietes, kuras nav kukažiņas un etnogrāfijā nestāv ar kājām un rokām, bet ielaiž sevī pasaules elpu, meklē idejas tīmeklī, parāda citām. Iedvesmojamies un dalāmies tajā, ko mākam, jo ar to nepelnām,” stāsta Anitra un izsaka pārliecību, ka vienalga divus vienādus rokdarbus radīt nav iespējams. Vasarā rokdarbniecēm bija pirmā nometne Pāvilostā. Šovasar viņas satiksies Ķoņu dzirnavās. Ne vienai vien atmiņā publiskā adīšanas diena Bastejkalnā, kas ieguva daudzu rīdzinieču ievērību.

Izstādē interesi piesaista divi lieli no maziem adījumu gabaliņiem kopā sašūti gobelēni. Tie ir

musturdeķi.

”Musturdeķis ir rokdarbnieču māsība, solidaritāte. Manā deķī nav neviena manis adīta gabaliņa, bet četrdesmit citu sieviešu darbi. Savukārt es divus mēnešus diendienā adīju, lai dotu pretī. Mazos dažādu krāsu gabaliņus bija grūti salikt kopā, jo kolēģēm skaidri nepateicu tēmu, vien aicināju iedvesmoties no Ivetas Vecenānes gobelēniem. Citas adītājas, piemēram, skaidri pateica, ka grib zāles deķi – tikai zaļos toņus, un tie taču ir tik dažādi,” stāsta Anitra un vedina apskatīt draudzenes Daigas Alksnītes musturdeķi ”Melnbaltais kino” – tikai melns un balts,” stāsta Anitra un atklāj, ka šajā deķī vienu gabaliņu noadījis vīrietis, kurš pirmoreiz rokās paņēmis adatas. Nevis skatījies, kā to darīt, bet klausījies Anitras saprātīgā padomā un mēģinājis. Kārlim Ozoliņam iznācis glīts un savdabīgs adījums. Šajā deķī ir arī krievu sieviešu adījumi.

Musturdeķi nu jau kļuvuši par globālu parādību. Ideja radusies Krievijā. Tur sievietes cita citai sūta savu adījumu gabaliņus pat no Kamčatkas uz Pēterburgu. Musturdeķi top arī citās valstīs. No Krievijas musturdeķu ideja atnākusi uz Latviju, un Anitrai tapis pirmais zināmais kopīgi radītais darbs.

Jau vairākus gadus Anitra Iļģuciema cietumā sievietēm māca adīt. ”Katru gadu pāris kartupeļu maisus ar liekajiem, maziem, citiem dzijas kamoliņiem aiznesu uz cietumu. Cietumā sievietes no tiem

rada brīnišķīgus darbus. Kā viņas aizraujas,” atzīst Anitra un piebilst, ka agrāk adot ļoti centusies noadīt to, ko iedomājusies. ”Tagad

adu un brīnos, kas iznāk. Rokas strādā, Dievs glāsta adatas. Jūtos laimīga,” saka rokdarbniece. Anitra uzsver, ka viss, ko viņa dara , tā vai citādi ir nemateriāls – radio raidījums aizskan, žurnāla raksts nonāk pie lasītāja, bet viņai gribas kaut ko darīt ar rokām. ”Arhitekts Raitis Jelēvičs reiz teica, sen esot novērots, ka sakarīgi cilvēki domā ar rokām. Adījumi – tās ir manas domas ar rokām. Man patīk tā izteikties,” domās dalās Anitra un turpina: ”Likās, neko jaunu vairs izdomāt nevaru, mainīju labisko un kreilisko, veidoju faktūras, izmantoju efektdzijas, smalko mohēru. Sūrojos tīmeklī, māsas ieteica, lai sāku tamborēt. Tagad manas rokas atklāj frīformu tehniku.”

Arī adīšanai Anitra nav atmetusi ar roku. Top adījumi bez vīlēm – kleitas, džemperi. Un padomi, kurus var lasīt žurnālā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
3

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
15

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
31
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
274

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi