Šogad kancelejas preču, tajā skaitā mākslas papīru ražotāju, starptautiskajā izstādē Frankfurtē papīrfabrikas Līgatne pārstāvji, piedāvājot zīmēšanas un akvareļpapīru, pat no konkurentiem Eiropā jutuši pozitīvu attieksmi. „Viņi novērtēja, ka maza fabrika ir dzīva – darbojas, spurojas, jo papīrrūpniecībai ir grūti laiki visā pasaulē,” pastāstīja Pēteris Treimanis, papīrfabrikas Līgatne īpašnieku pilnvarotā persona, kurš, vadot uzņēmuma ikdienas darbu un plānojot attīstību, īpašniekiem palīdz gadu.
Papīrfabrika pieder Baltic Investment Fund III L.P., Baltic Investment Fund III C.V., kā arī Valtam Klucim un Guntim Pīrāgam.
Papīri neplīvos vējā
P.Treimanis uzskata, ka Latvijai piestāv papīrrūpniecība, kaut arī Līgatnes uzņēmums vairs palicis vienīgā ražotne. „ Papīrs kā materiāls ir nenovērtēts Latvijā un pasaulē. Tagad naftas cenas ceļas, un tas daudz ko nostādīs savās vietās,” uzskata pilnvarotais. „Cilvēki atgriezīsies pie videi draudzīgākas produkcijas un saimniekošanas, pie tā, lai pēc iespējas mazāk lietu tiktu izmests atkritumos. Tajā skaitā makulatūra – mūsu ražotnes pamata izejviela. Informācijas un tehnoloģiju laikmetā arī makulatūras netrūks. Cilvēks nevar uztvert tekstu ekrānā tikpat labi kā uz papīra. Teksti allaž tiks izdrukāti. Esmu mēģinājis ar datoru aizstāt papīra plānotājus, bet sapratu, ka tā ir tikai šikošana.”
Secinot, ka makulatūra pavisam neizsīks – jautājums, kā to regulāri savākt, lai Līgatnes rūpnīcai netrūktu izejvielu.
„Makulatūra Līgatnē saplūst ļoti dažādi – ņemam to no lielveikaliem, veiksmīgi sadarbojamies ar ”ZAOO,” kas ir labākie atkritumu šķirotāji Latvijā, savācam no tipogrāfijām un birojiem. Veidojas abpusēji izdevīgs darījums- mums ir izejviela, bet makulatūras „ražotājiem” nav jāmaksā par atkritumiem, par dokumentu iznīcināšanu, jo mēs nodrošinām, ka dokumenti neplivināsies vējā. Viss, ko no bankām, sasaiņotu maisos, iekrauj papīrfabrikas busiņā, nonāk pārstrādē. Busiņš no braucieniem pa Latviju allaž atgriežas ar vienu, divām tonnām makulatūras. Mēs par makulatūras pieņemšanu neprasām samaksu, paši samaksājam sagādes izdevumus, un tā nav maza nauda,” stāsta P. Treimanis. ”Īpašas attiecības gribam veidot ar skolām. Par katru tonnu makulatūras, ko bērni savāks, mēs pretī dotu pāris kilogramus zīmēšanas papīra. Piestrādāsim, lai iesaistītu Rīgas skolas, kur šķirošanā ir visbēdīgākā situācija. Esam nodomājuši arī izveidot sistēmu, lai jebkurš varētu pieteikties un nodot kaut nelielu makulatūras daudzumu. Cilvēkam tas būs patīkami – sakrāt papīru, apzinoties, ka līgatnieši atbrauks pakaļ. Eksperimentāli dažas organizācijas jau to dara, bet valsts iestādes un bankas jau sen.”
Rūpnieku radoši eksperimenti Frankfurtē uz stenda līgatnieši bija rakstījuši, ka piedāvā papīru jauniem māksliniekiem, zinot, ka viņiem nav tik lielas ambīcijas. Celulozes ražošanas Līgatnē nav, tāpēc akvareļpapīru ražo no baltās makulatūras. Produkts top labā kvalitātē, tikai nevar dot garantiju, ka pēc simts gadiem nesāks dzeltēt.
Nesen Līgatnē sākta arī melna zīmēšanas papīra ražošana – rūpnieku radošs eksperiments. Ideja jau bijusi sen, bet tagad iedzīvināta, papīra masā iestrādājot ķimikāliju piegādātāju saražotos kvēpus.
„Mēs vairs nepiedāvāsim vienkāršu papīru. Tam esam pārāk maza papīrfabrika. Lai lielie giganti Skandināvijā un Vācijā ražo masu produkciju,” biznesa principu skaidro P. Treimanis. „ Ar vietējām izejvielām, no makulatūras radīsim produkciju ar augstāku pievienoto vērtību.”
”Druva” papīrfabrikā viesojās dienā, kad bija vērojama gadā reta parādība – apstādinātas ražošanas iekārtas. Šoreiz, lai tās modernizētu ar kvalitātes kontroles iekārtu. „Patlaban nespējot īstenot ieceri par vēl vienas papīra mašīnas uzstādīšanu, jo tam pietrūkst finansējuma, uzlabojam padomju gadu tehniku.”
Rūpnīcas 150 darbinieki galvenokārt ir vietējie cilvēki. „Strādnieku vidū ir izteikts patriotisms, ko citiem no malas nesaprast,” pārliecinājies P.Treimanis. „ Gribu panākt, lai darbs papīra ražošanā atkal kļūtu prestižs. Neesmu atmetis arī domu uzaicināt arhitektus, lai izsaka priekšlikumus, kā sakopt rūpnīcas teritoriju. Kad pelnīsim labāk, tas arī notiks.”
Grib būt līderi Baltijā
Līgatnieši izvirzījuši mērķi kļūt par čaulu ražošanas līderiem Baltijā. Uz čaulām var tīt visu, kas tinas, arī papīru ( šo iespēju izmanto Lietuvas papīrfabrikas). Arī čaulu papīru ražo no makulatūras. Liels ieguvums ir iekārta, kas ļauj ražot dažāda garuma čaulu ruļļus, izmantot atgriezumus. Līgatnieši čaulām cer atrast noieta tirgu arī Skandināvijā, kur ir izdevīgākas cenas un apjomi.
Speciāls papīrs – tapešu papīra pamatne – pašlaik tiek ražots rūpnīcai Ukrainā. Zinot, ka Eiropā ir Līgatnei līdzīga lieluma papīrfabrika, kura strādā ar peļņu, ražojot tikai tapešu papīra pamatni, var prognozēt, ka iecerei ir laba nākotne.
Ap 80 procentus Līgatnē saražotās produkcijas eksportē uz ārvalstīm, tajā skaitā Skandināviju, bet Eiropā vistālāk uz Spāniju. Papīrs ir pieprasīts kvalitātes un lētākas cenas dēļ.
Pagājušais gads jau pagājis ar izrāvienu, pieaudzis Līgatnes apgrozījums, sasniedzot 3,45 miljonus latu. Atrasti jauni noieta tirgi. P.Treimanis saka: „ Komandai ir kolosālas idejas. Viss, kas Līgatnē tagad labs noticis, saistīts ar ideju īstenošanu. Mans uzdevums – ļaut tām brīvību tehniskajā un tirgus jomā.”
Komentāri