Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Līgums svarīgs ikvienam

Druva
00:00
19.03.2008
5

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, apmeklējot Cēsis, viesojās arī “Druvas” redakcijā un pastāstīja par aktuālākajiem ārpolitikas jautājumiem.

– Kas ir galvenās ārpolitikas aktualitātes?

– Lisabonas līguma ratifikācija. Šogad visām ES dalībvalstīm to vajadzētu īstenot, lai no nākamā gada līgums varētu sākt pilnvērtīgi darboties un Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009. gada jūnijā jau notiktu jaunajā tiesiskajā situācijā. Lai jaunā Eiropas Komisija un institūcijas veidotu, balstoties uz jauno līgumu.

– Vai šoreiz izdosies līgumu ratificēt visās dalībvalstīs?

– Process virzās veiksmīgi. Francija, kas referendumā par Eiropas Konstitūciju nobalsoja pret, šo līgumu ir jau ratificējusi. Lielbritānijā arī bija bažas, ka par ratifikāciju lems referendumā, kura iznākums nebūtu īsti prognozējams. Bet nolemts, ka līgumu ratificēs parlaments. Tikai Īrijā būs referendums. Viss liecina, ka šoreiz ratifikācija izdosies un līgums stāsies spēkā. Manuprāt, visas Eiropas Savienības dalībvalstis apzinās, ka dokumenta noraidīšana neko labu nedos. Uz pusotru gadu viss atkal apstāsies, tad nāks jaunās Eiroparlamenta vēlēšanas, bet, jo vairāk neskaidrību, jo sliktāk. – Ko Latvijai dos Lisabonas līgums?

– Cilvēkiem ir bažas, vai mēs, mazā Latvija, lēmumu pieņemšanā varam ko ietekmēt. Šo iespēju dos jaunais līgums, kas paredz plašākas pilnvaras nacionālajiem parlamentiem. Tie varēs iesaistīties likumdošanas izstrādē. Šobrīd nacionālo parlamentu iespējas iesaistīties ES likumdošanas veidošanā ir ierobežotas, tie saņem jau gandrīz pabeigtus ES dokumentus. Lisabonas līgums parlamentus iesaistīs

jau likumprojektu izstrādes sākumposmā. Turpmāk nacionālajiem parlamentiem būs iespēja astoņās nedēļās sniegt pamatotu atzinumu par Eiropas Komisijas izstrādāto priekšlikumu. Iniciatīvas noraidīšanai nepietiks tikai ar viena nacionālā parlamenta atzinumu, būs nepieciešams savākt vismaz trešdaļas parlamentu atbalsta. Tātad iespēja ietekmēt procesus tiks dota, cits jautājums, vai Saeima tiks ar to galā. Protams, ne visi jautājumi Latvijai ir vienlīdz svarīgi, bet tas tomēr ir būtisks ieguvums.

Latvijas interesēs ir, lai ES būtu efektīva un darboties spējīga. Mēs nestājāmies cerībā, kas tas būs tāds “ķīselis”, kur nekādus nopietnus lēmumus pieņemt nevar. Tāpēc svarīgs ir jaunā līguma nosacījums, ar kuru tiek samazināts Eiropas Komisijas sastāvs. Patlaban katrai valstij ir savs komisārs, nākotnē Komisijas sastāvā būs 2/3 dalībvalstu. Tas ir solis uz darbības efektizēšanu, jo pieņemt lēmumu 27 komisāriem ir grūtāk nekā 16 vai 17 cilvēkiem. Atrisināts arī tas, lai kāda valsts n-tos gadus nepaliktu bez sava komisāra, jo ir skaidri noteikts – katrai valstij pienākas komisāra vieta divos no trim periodiem.

Nozīmīga būs arī ES pārvaldes modeļa uzlabošana. Šobrīd ir tā sauktās rotējošās prezidentūras – katra valsts uz sešiem mēnešiem vada visu institūcijas darbu. Bet ko gan sešos mēnešos var izdarīt? Ja pirmajā pusgadā vēl sanāk pilni seši mēneši, valstij, kas pārņem prezidentūru no 1.jūlija, laika ir mazāk. Jūlijs, augusts Eiropā ir atvaļinājumu laiks, bet decembra vidū sākas Ziemassvētku brīvdienas. Rezultātā sanāk tikai trīsarpus mēneši. Lisabonas līgums piedāvā veidot grupu prezidentūras, kad trīs valstis kopā vada ES 18 mēnešus. Manuprāt, tas ir pareizs solis, jo šajā laikā izvirzītās prioritātes var sākt arī īstenot.

Cilvēkiem varbūt liekas, ka šie jautājumi viņiem ir mazsvarīgi, bet jāsaprot, ka tā ir kārtība, pēc kuras ES strādās, un arī mēs esam tās sastāvdaļa. Tātad, tas attiecas arī uz ikvienu no mums.

– Aktuāls ir jautājums par bezvīzu režīmu ar ASV. Parakstīts saprašanās memorands par ASV bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem. Vai tas nozīmē, ka drīzumā bezvīzu režīms būs?

– Saprašanās memoranda parakstīšana ir pirmais solis ceļā uz bezvīzu režīma ieviešanu. Amerikā debates, kas attiecas uz bezvīzu režīmu, sasaistās ar divām, pašiem amerikāņiem sāpīgām tēmām. Viena no tām – nelegālie imigranti, kas pēc dažādām aplēsēm ASV ir 14 līdz 16 miljoni. ASV politiķu viedokļi ir dažādi. Vieni saka, ka nelegālos imigrantus jāizraida, kamēr citi pastāv, ka varbūt pēc pieciem gadiem viņiem varētu dot iespēju kļūt par pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tas ir kā karsts kartupelis – ko darīt ar šo nelegālo imigrantu masu, kura strādā un sniedz pakalpojumus? Kad vēl biju vēstnieks ASV, par to bija plašas debates, emigranti, kas galvenokārt ir Latīņamerikas pārstāvji, vienojās par protestu – vienu dienu neierasties darbā. Ātrās apkalpošanas restorāni, ķīmiskās tīrītavas, dārznieki, ielu uzkopēji un vēl daudzi nestrādāja. Tas lika amerikāņiem padomāt, vai viņi šos darbus gatavi darīt paši? Otra tēma ir terorisms, kas pēc 11.septembra amerikāņiem joprojām ir sāpīgs jautājums.

Ievērojot šo divu tēmu nozīmīgumu, jaunu atvieglotu vīzu režīmu piemērošanu noteiktām valstīm nav tas populārākais jautājums ASV Kongresā. Atsevišķi senatori saka, ka jārunā nevis par atvieglojuma piešķiršanu, bet par bezvīzu režīma noņemšanu valstīm, kam tas ir, tostarp, vāciešiem, arī britiem.

Taču esmu piesardzīgs optimists, ka mums šo jautājumu izdosies atrisināt. Esam panākuši, ka prezidents Bušs stingri iestājies – jaunajām NATO un ES dalībvalstīm šis režīms jāpiemēro, lai ļautu brīvu ceļošanu. ASV mainīta likumdošana, kas nosaka, ka valsts var kvalificēties bezvīzu režīmam, ja atteikto vīzu skaits no iesniegto pieteikumu skaita nepārsniedz desmit procentus. Esam tuvu šim līmenim, iepriekšējā periodā tas bija 10,8 procenti. Tas ir labs panākums, ja atskatāmies, ka pirms pusotra gada bija vairāk nekā 20 procenti. Tagad ar amerikāņiem strādājam, lai dokumentāciju sakārtotu līdz oktobrim, kad būs apkopoti kārtējie statistikas dati. Ja atteikto vīzu būs mazāk par desmit procentiem, iespējams vēl Buša administrācijas laikā šo procesu pabeigt. Kas ir Lisabonas līgums?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
4

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
17

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
278

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi