Valmiera
Ekonomiskā krīze skar arī zirgkopību. SIA ”Burtnieku zirgaudzētava” valdes priekšsēdētājs Jānis Jurašs pārliecināts, ka lauksaimniecība pašlaik iestigusi dziļā purvā. Valsts statūtsabiedrību asociācijas gada sapulcē neko labu neesot dzirdējis. Mēģināsim, skatīsim, spriedīsim – apmēram tā nožēlojamā birokrātiskā tukšvārdībā skanējušas ministrijas un valdības ierēdņu atbildes uz lauksaimnieku palīgā saucieniem. Iznīcība draud cūkkopības nozarei, piena lopkopību apdraud iepirkuma cenu pēkšņais samazinājums. Vismaz pusgadu nenotiek arī normāls zirgu tirgus. Dažādu formalitāšu dēļ kavējas subsīdiju izmaksa, kas izraisa ķēdes reakciju – laikus nevar norēķināties ar kredītiestādēm, sākas soda sankcijas. Pie tam lauksaimniekiem paredzētajām subsīdijām inflāciju nepierēķina. Bet boksos ap 200 zirgu prasa aprūpi, barošanu. Arī algas vajadzīgas. Zirgkopība pašlaik var pelnīt, ja boksos atrodas daudz nomas zirgu, bet Burtnieki ir par tālu no Rīgas. Lai arī zirgiem pircēji galvenokārt ir ārzemnieki, arī viņiem mūsu ekonomisko problēmu dēļ radušies sarežģījumi.
Gulbene Pieprasījums lielāks nekā piedāvājums. Rankas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības ”Ķelmēni” maizes ceptuvei strādājot ar pilnu jaudu, katru dienu tiek izceptas divas tonnas maizes, tomēr ar to nepietiek, lai apmierinātu visu pieprasījumu. Lielākie produkcijas noņēmēji ir ”Rimi”. Uz tirdzniecības vietām maizi nogādā paši saimnieki. No piecām maizes ceptuvēm, kas kādreiz darbojās rajonā, ”Ķelmēni” palikuši vienīgie. Rudzu rupjmaizi te cep no bioloģiski audzētiem graudiem. Maizes sastāvā ir tikai milti bez piejaukumiem, cukurs, sāls, ūdens un ķimenes. Nekādu konservantu un uzlabotāju.
Valka Jādomā par piesārņojuma samazināšanu. Smiltenes pagasta Brutuļos jau sagatavots būvlaukums jauno Smiltenes pilsētas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtu celtniecībai. Tās lietošanā jānodod jau šoruden. Diemžēl vides speciālisti brīdina, ka jaunās iekārtas pašas par sevi nebūs glābšanas riņķis Abula upei, ja tā arī turpmāk saņems notekūdeņus ar virsnormas piesārņojumu. Attīrīšanas iekārtu kopējās izmaksas ir apmēram 2,2 miljoni eiro. Stārķi atlidojuši. ”Braucu autobusā no Smiltenes puses uz Valku. Pirms Valkas šosejai līdzās esošajā laukā ieraudzīju lielu stārķu baru. Tajā bija vismaz 20 putnu. Nekad tik agri atlidojušus stārķus nebiju redzējis, parasti tie atgriežas marta pašās beigās vai aprīļa sākumā,” ”Ziemeļlatvijai” pagājušajā nedēļā stāstījis Jānis Runska. Ornitoloģijas biedrības biedri novērojuši, ka pirmie gājputni Latvijā atgriezušies jau pašā marta sākumā.
Sagatavojusi
Vilma Sprance
Komentāri