Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Pārmanto tradīcijas

Druva
00:00
22.03.2008
15

Gatavojoties Lieldienām, jāver vaļā pūra lāde, lai atcerētos tradīcijas. Olu krāsošana, šūpošanās un Lieldienu zaķis teju katrā ģimenē ir neatņemama svētku sastāvdaļa.

Dzērbeniete Sanita Venediktova ir pagasta tautas nama vadītāja. Viņa arīdzan ir skolotāja un jauka mamma meitai Liānai. Sanita atzīst, ka jebkuru svētku svinēšana lielākoties atkarīga no vecākiem. No tā, kā spējam aizraut bērnus un uzburt svētku sajūtas.

“Atceros bērnību un Lieldienas, olas vienmēr krāsojām svētku priekšvakarā. Mamma ierasti izmantoja sīpolu mizas. Vēlāk iemācījāmies to, ka nokrāsotas olas der iesmērēt ar eļļu. Protams, olu kaujas un šūpošanās ģimenē bija vienmēr,” atminas Sanita un stāsta, ka šajos svētkos nekad nav aizmirsuši vecmāmiņu, pie kuras ierasti devušies ciemos.

“Šķiet, ar 90. gadu sākumu arī par Lieldienām runāja arvien plašāk. Šajos svētkos par tradīciju kļuva tautas dziesmu dziedāšana un iešana rotaļās. Ģimenē izveidojās tradīcija, ka divas nedēļas pirms Lieldienām sākām diedzēt graudus. Iebērām kastītē zāģu skaidas, zemi un ik dienas laistījām, kamēr izauga gari, zaļi asni. Tiem pielīmējām klāt lielas acis, knābi, iznāca skaists svētku cālis. Šo tradīciju piekopjam katru gadu. Ja es neizdiedzēju graudus, tad mana mamma to izdara. Un katru gadu ir skaisti noformēts svētku galds,” par ģimenes tradīcijām stāsta Sanita un atklāj, ka krāsotās olas ierasti liek traukā ar sūnām.

Sanita stāsta – strādājot skolā, redz, ka svētkus svin visās ģimenēs.

“Laukos noteikti ģimenes svin svētkus. Arī skolā par to ik gadu mācāmies, un vienmēr svētkos bērni vecākiem aiznes kādu jauku pašu gatavotu dāvaniņu,” saka Sanita un uzsver, ka jebkuru tautas tradīciju saglabāšana ir svēta lieta.

“Lieldienas ir jautri svētki. Tie ir dauzīšanās svētki. Ne velti olas krāsojam raibu raibās. Pašai patīk, ka olas nokrāso vienā krāsā un ar adatiņu ieskrāpē kādu rakstiņu. Taču pats galvenais, ja mamma ar bērniem vai visa ģimene kopā rod laiku šim jaukajam brīdim. Lai nav tā, ka tikai mamma gatavojas svētkiem, bet pārējie ģimenē vien noraugās. Protams, ģimenēs, kurās ir bērni, droši vien svarīga tradīcija ir arī olu meklēšana. Mēs taču zinām, ka Lieldienu zaķi mēdz olas paslēpt. Un kāpēc gan kopā ar bērniem lai neiesaistītos šādās atrakcijās? ” domās dalās tautas nama vadītāja un atzīst, ka nereti ģimenēs drīzāk tiek aizmirsta Pūpolsvētdiena.

“Taču jauki Pūpolsvētdienas rītā noskaitīt pantiņu: “Veselība iekšā, slimība laukā. Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks.” Jauki ir arī tas, ka

bērniem dod vaļu iepērt vecākus vai vecvecākus,” saka Sanita.

Jautāta, ko viņa par latviešu tradīcijām vēlētos iemācīt meitai, saka: “Liāna kopš dzimšanas ar mani ir visur kopā. Tagad abas kopā darbojamies arī Dzērbenes pagasta folkloras kopā “Māras bērni”. Izkopjam latviešu tautas tradīcijas un daudz ko jaunu uzzinām. Nodarbībās veidojas arī ļoti ģimeniska sajūta. Sākumā piedalījos tikai es, meitu ņēmu vienkārši līdzi. Tad Liānai iepatikās tas, kā rotaļājamies, dziedam un jūtamies brīvi, un viņa nolēma pievienoties folkloras kopai. Meitai, pošoties pasākumiem, patīk ietērpties tautas tērpos. Redzot mūsu uzstāšanos, arī mana mamma nolēma pievienoties mums. Un ir jauki, ka mēs visas trīs varam būt kopā, radoši strādāt un reizē atpūsties.”

Sanita atzīst, ka ikdienas darbi un skriešana nogurdina, tādēļ šādas kopā sanākšanas ļauj atslēgties no ikdienas rūpēm.

“Es vienkārši atbrīvojos. Un mani priecē tas, ka arī Liāna šajās nodarbībās uzzina daudz jauna. Viņai prātā paliek tautas dziesmas. Un domāju, ka daudz no iegūtā viņai nākotnē arī noderēs,” saka Sanita.

Jautājot, ko šogad abas ar meitu nolēmušas darīt, Sanita stāsta , ka Dzērbenē Augstajā kalnā viņa vadīšot svētku pasākumu.

“Organizēju Lieldienu pasākumu bērniem kopā ar vecākiem. Būs zaķu taka, kurā varēs meklēt pasaku varoņus. Iesim rotaļās, dziedāsim. Būs kaušanās ar olām, šūpošanās un fotografēšanās ar Lieldienu zaķi. Un teikšu, ka dzērbenieši apmeklē kopīgus ģimenes pasākumus. Ir patiess prieks, ka pieaugušie svētkus svin kopā ar ģimeni. Kopā ar bērniem,” saka Sanita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
13

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
147

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi