Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Jebkurā žanrā – par dzīvi

Druva
00:00
22.03.2008
37
200803201239008180

Uz tikšanos ar lasītājiem rakstnieks Andris Kolbergs Cēsīs ieradās ar grāmatu pakām. Jau labu laiku viņš nodarbojas ar izdevējdarbību un savus gara darbus izdod ar fonda AKA Jūrmalā zīmolu. ”Grāmatu uzrakstīt var, iespiest var, pārdot gandrīz var, bet saņemt autora honorāru no izdevniecības ir problemātiski, tāpēc jārīkojas pašam,” rakstnieku dzīves aizkulises atklāja A. Kolbergs.

Par lasītāju pieprasītu grāmatu kļuvis samērā nesen klajā nākušais biezais ceļvedis ”Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Rīgu”. Patiesībā vēsturisks stāstījums ar detektīvelementiem. Grāmata jau piedzīvoja atkārtotu metienu, kad tikšanās laikā Cēsīs to iztirzāja centrālās bibliotēkas sarīkojumā ”Atvērsim grāmatu kopā”.

A. Kolbergs, kurš visvairāk pazīstams kā detektīvžanra meistars, nu pievērsies aprakstiem par pilsētu vēsturi. ”Palasīju, kādus ceļvežus sacerējuši tā saucamie profesionāļi, un sapratu, ka manas zināšanas par Rīgu ir dziļākas,” pievēršanos jaunam žanram skaidroja rakstnieks. Par pirmo šādu grāmatu ”Rīga kājāmgājējiem” autors teic, ka svarīgākais bijis izdomāt piegājienu teksta interesantākai veidošanai. Tālāk esot gājis kā pa diedziņu. Viņaprāt, jebkura grāmata, lai kādā žanrā uzrakstīta, ir un paliek par dzīvi. ”Tā sēž manī, tik jādabū ārā. Pēc gadiem trim par Rīgu un Jūrmalu nāksies rakstīt jaunu ceļvedi, jo nācijas nostāja pret vēsturi mainās,” pasmīnēja autors.

To viesis sacīja, domādams arī dokumentālo romānu ”Pēterbaznīca deg”, kas izdevniecībā AKA Jūrmalā izdots pirms diviem gadiem. Tiesa, grāmatai par galveno likts cits autors – Atis Freināts, kura 40. gados, kara laikā rakstītais manuskripts – 21 klade un sešas burtnīcas – Andra Kolberga rokās nonācis 21. gadsimtā. Ar lielu entuziasmu balēt sākušais rokraksts atšifrēts un rediģēts. A. Kolbergs rakstījis arī komentārus, un viens no tiem ir par to, ka A.Freināta atstātās dokumentālās liecības liek mainīt vairāk nekā 65 gadu vecu notikumu interpretāciju. Kaut vai par to, kurš karaspēks trāpīja Pēterbaznīcas tornī un lika tam degt. Var tikai apsveikt A. Kolbergu, ka rakstniekam, kurš cienīts kā veikls detektīvsižetu pinējs, dzīve piespēlējusi rakt īstā vēstures detektīvā.

Pie tam tas noticis laikā, par kuru A. Kolbergs 2005. gadā teicis: ”Savas grāmatas ”Patiesi stāsti par VIP un kolekcionēšanas dullumu” prezentācijā sakot, ka tā būs mana pēdējā grāmata, es neliekuļoju. Man tobrīd bija pamats tā domāt, būt pārliecinātam.” Pēc tam nāca viņa majestāte – gadījums ar gaismā izvilkto manuskriptu. A.Kolbergs: ”Dziestošos burtus un ķeburaino rokrakstu šifrēju kā dulls – septiņas dienas nedēļā pa astoņām stundām.”

Pašlaik izdošanai sagatavotā autora jaunākā grāmata ”Sarkans automobilis melnā naktī” ir lasītājiem ierastajā detektīvžanrā. Tajā šķetināta problēma, kur un kā pazūd bērni. Grāmata vēl pirms izdošanas iedota izlasīt, Kolbergaprāt, pašlaik izcilākajām kritiķim Guntim Berelim, kurš sacerējumu atzinis par labu. ”Protams, dažas blusas viņš bija atradis,” kritiķa rūpību apsveica viesis. Rakstnieka fani, kas bija tikšanās dalībnieku vidū, uzzināja, ka jaunais izdevums grāmatplauktos gan nonāks ap novembra sākumu, laiku, ko profesionāļi novērtējuši par izdevīgu grāmatu tirdzniecībai – vasaras laiskums, kad grāmatas nelasa, ir garām, Ziemassvētku trakums vēl nav pienācis.

Jautāts, kā kļuvis par rakstnieku, A. Kolbergs atļāvās pakoķetēt: ”Kas nu es par rakstnieku!” Un to sacīja vīrs, kuram jau sajucis, cik viņa romānu laisti klajā – 16 vai 17, tās padomju laikā bijušas pirktākās grāmatas, nerunājot nemaz par stāstiem. Viens, ar ko gan viņš bija gatavs palepoties, ka rakstu darbi esot tulkoti vairāk nekā 20 valodās. Rakstnieks bijis arī pie detektīvžanra autoru asociācijas veidošanas Latvijā un ieņēmis prezidenta amatu, bet šī sabiedriskā rosība esot pagātnē: ”Nenāk klāt jauni detektīvu rakstītāji.” Arī pats, redz, pievērsies vēstures žanram: ”Vēsture ir viens vienīgs detektīvžanrs, pie tam ar neskaidrām beigām”.

Sarunai ar A. Kolbergu trūktu viena būtiska akcenta, ja nepieminētu viņa saistību ar kino. Vairāki romāni uzņemti filmās, autors rakstījis arī scenārijus, viens no jaunākajiem tapis sadarbībā ar filmas ”Rīgas sargi” veidotājiem. ”Par bermontiādi uzrakstīju četrus dažādus scenārijus, bet ne pie viena no tiem filmas veidotāji nav turējušies,” A. Kolbergs sacīja, kritizējot to, ka vēsturiskie fakti un personības mākslas vārdā parādītas krietni sagrozītā gaismā. Arī sajūsma par filmu un 11. novembrī pirmizrādē rīdzinieku celšanās kājās un aplaudēšana tai līdzautoram likusies nepamatota. ”Kino nav smalka māksla. Tur es piekrītu režisoram Arvīdam Krievam,” nojausmu, kā radošais konflikts mutuļojis, deva A. Kolberga sacītais.

Pirms četriem gadiem tapis vēl kāds scenārijs -”Eņģeļu purvs” – filmai par nacionāliem partizāniem, kurus sabiedroto propaganda ilgi pēc kara noturēja mežos. ”Tas ir galēji traģisks un galēji humoristisks stāsts, zināšanai noderētu paaudzēm, kas dzimušas pēc kara. Taču nav naudas, par ko šo filmu uzņemt,” skaidro A. Kolbergs. ”Esmu jau atkāpies, un par naudu scenārija īstenošanai necīnīšos, jo redzu, ka pat tāds kino meistars kā J.Streičs negūst finansētāju ievērību.” Toties tikšanās dalībniekiem bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu par 1940. gada vēlēšanām, kuras scenāriju arī veidojis rakstnieks.

Tikšanās izskaņā, vaicāts, ko cēsniekiem vēl gribētu pavēstīt, A. Kolbergam atbilde tūlīt rokā: ”Ejiet parakstīties par tiesībām tautai atlaist Saeimu!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
15

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
31

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
151

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
420
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
16
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi