Gatavojoties Lieldienām, jāver vaļā pūra lāde, lai atcerētos tradīcijas. Olu krāsošana, šūpošanās un Lieldienu zaķis teju katrā ģimenē ir neatņemama svētku sastāvdaļa.
Dzērbeniete Sanita Venediktova ir pagasta tautas nama vadītāja. Viņa arīdzan ir skolotāja un jauka mamma meitai Liānai. Sanita atzīst, ka jebkuru svētku svinēšana lielākoties atkarīga no vecākiem. No tā, kā spējam aizraut bērnus un uzburt svētku sajūtas.
“Atceros bērnību un Lieldienas, olas vienmēr krāsojām svētku priekšvakarā. Mamma ierasti izmantoja sīpolu mizas. Vēlāk iemācījāmies to, ka nokrāsotas olas der iesmērēt ar eļļu. Protams, olu kaujas un šūpošanās ģimenē bija vienmēr,” atminas Sanita un stāsta, ka šajos svētkos nekad nav aizmirsuši vecmāmiņu, pie kuras ierasti devušies ciemos.
“Šķiet, ar 90. gadu sākumu arī par Lieldienām runāja arvien plašāk. Šajos svētkos par tradīciju kļuva tautas dziesmu dziedāšana un iešana rotaļās. Ģimenē izveidojās tradīcija, ka divas nedēļas pirms Lieldienām sākām diedzēt graudus. Iebērām kastītē zāģu skaidas, zemi un ik dienas laistījām, kamēr izauga gari, zaļi asni. Tiem pielīmējām klāt lielas acis, knābi, iznāca skaists svētku cālis. Šo tradīciju piekopjam katru gadu. Ja es neizdiedzēju graudus, tad mana mamma to izdara. Un katru gadu ir skaisti noformēts svētku galds,” par ģimenes tradīcijām stāsta Sanita un atklāj, ka krāsotās olas ierasti liek traukā ar sūnām.
Sanita stāsta – strādājot skolā, redz, ka svētkus svin visās ģimenēs.
“Laukos noteikti ģimenes svin svētkus. Arī skolā par to ik gadu mācāmies, un vienmēr svētkos bērni vecākiem aiznes kādu jauku pašu gatavotu dāvaniņu,” saka Sanita un uzsver, ka jebkuru tautas tradīciju saglabāšana ir svēta lieta.
“Lieldienas ir jautri svētki. Tie ir dauzīšanās svētki. Ne velti olas krāsojam raibu raibās. Pašai patīk, ka olas nokrāso vienā krāsā un ar adatiņu ieskrāpē kādu rakstiņu. Taču pats galvenais, ja mamma ar bērniem vai visa ģimene kopā rod laiku šim jaukajam brīdim. Lai nav tā, ka tikai mamma gatavojas svētkiem, bet pārējie ģimenē vien noraugās. Protams, ģimenēs, kurās ir bērni, droši vien svarīga tradīcija ir arī olu meklēšana. Mēs taču zinām, ka Lieldienu zaķi mēdz olas paslēpt. Un kāpēc gan kopā ar bērniem lai neiesaistītos šādās atrakcijās? ” domās dalās tautas nama vadītāja un atzīst, ka nereti ģimenēs drīzāk tiek aizmirsta Pūpolsvētdiena.
“Taču jauki Pūpolsvētdienas rītā noskaitīt pantiņu: “Veselība iekšā, slimība laukā. Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks.” Jauki ir arī tas, ka
bērniem dod vaļu iepērt vecākus vai vecvecākus,” saka Sanita.
Jautāta, ko viņa par latviešu tradīcijām vēlētos iemācīt meitai, saka: “Liāna kopš dzimšanas ar mani ir visur kopā. Tagad abas kopā darbojamies arī Dzērbenes pagasta folkloras kopā “Māras bērni”. Izkopjam latviešu tautas tradīcijas un daudz ko jaunu uzzinām. Nodarbībās veidojas arī ļoti ģimeniska sajūta. Sākumā piedalījos tikai es, meitu ņēmu vienkārši līdzi. Tad Liānai iepatikās tas, kā rotaļājamies, dziedam un jūtamies brīvi, un viņa nolēma pievienoties folkloras kopai. Meitai, pošoties pasākumiem, patīk ietērpties tautas tērpos. Redzot mūsu uzstāšanos, arī mana mamma nolēma pievienoties mums. Un ir jauki, ka mēs visas trīs varam būt kopā, radoši strādāt un reizē atpūsties.”
Sanita atzīst, ka ikdienas darbi un skriešana nogurdina, tādēļ šādas kopā sanākšanas ļauj atslēgties no ikdienas rūpēm.
“Es vienkārši atbrīvojos. Un mani priecē tas, ka arī Liāna šajās nodarbībās uzzina daudz jauna. Viņai prātā paliek tautas dziesmas. Un domāju, ka daudz no iegūtā viņai nākotnē arī noderēs,” saka Sanita.
Jautājot, ko šogad abas ar meitu nolēmušas darīt, Sanita stāsta , ka Dzērbenē Augstajā kalnā viņa vadīšot svētku pasākumu.
“Organizēju Lieldienu pasākumu bērniem kopā ar vecākiem. Būs zaķu taka, kurā varēs meklēt pasaku varoņus. Iesim rotaļās, dziedāsim. Būs kaušanās ar olām, šūpošanās un fotografēšanās ar Lieldienu zaķi. Un teikšu, ka dzērbenieši apmeklē kopīgus ģimenes pasākumus. Ir patiess prieks, ka pieaugušie svētkus svin kopā ar ģimeni. Kopā ar bērniem,” saka Sanita.
Komentāri