Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Atgādina par deportācijām

Druva
00:00
26.03.2008
16

Latvijas tautas sēru dienā 25. martā piemiņas pasākumā Cēsīs pie bijušās PSRS Valsts drošības komitejas, tautā dēvētas par čeku, Cēsu nodaļas ēkas Pils ielā 12 atklāja piemiņas plāksni, veltītu genocīda upuru piemiņai.

Cēsu rajona politiski represēto biedrības vadītājs Antons Kalniņš norādīja, ka deportācijas piedzīvojušo liecības ir vislabākais pierādījums tā laika nežēlībām: “Kā norādījis kāds izsūtīšanu pārdzīvojušais, Dantes aprakstītā elle ir paradīze, salīdzinot ar izsūtījumu. Rodas pamatots jautājums, vai PSRS Konstitūcijā bija rakstīts, ka drīkst veikt šādas izvešanas? Tikpat nesaprotams ir apgalvojums, ka Latvija brīvprātīgi iestājās PSRS, jo tad sanāk, ka paši brīvprātīgi piekritām kāpt vagonos, lai dotos uz Sibīriju.”

Uzrunājošus vārdus teica mācītājs Andris Krauliņš, atgādinot par to tālo pavasara dienu, kad uz ceļiem bija šķīdonis un mašīnas grima dubļos, kad sākās lielas mūsu tautas daļas moku ceļš uz Sibīriju. Prom no mājām, no dzimtajām vietām, no Latvijas.

“Šogad 25.marts iekrīt trešajās Lieldienās. Un šodien ar citām acīm varam paskatīties uz šo ēku un piemiņas plāksni. Nevis ar naida, sāpju vai asaru acīm, nevis, lai uzskatītu šo zīmi un māju par kauna traipu tautas un zemes vēsturē, bet par uzvaras simbolu. Ka daudzi ticības spēkā izgājuši grūtos Sibīrijas ceļus, ka, pateicoties Dievam un mūsu ticībai, varam šeit stāvēt neatkarīgā Latvijā un atklāt šo plāksni.

Daudzi sūdzas, ka iet slikti, ka mazas pensijas, pārāk augstas cenas. Bet vai viņi zina, ko nozīmē pārtikt no nekā Sibīrijas plašumos? Vai viņi zina, ko nozīmē, kad tev ir atņemts pēdējais, arī dzimtene…

Tāpēc lai šī piemiņas plāksne ir kā uzvaras simbols pār tumsas un nāves varu, kura gribēja iznīcināt mūsu tautu, neatstājot no tās ne pēdas. Tas neizdevās, un apliecinājums tam esam mēs, šeit stāvošie. Mūsu uzdevums ir jaunākajām paaudzēm mācīt mīlēt savu Latviju, pateikties Dievam, mācīt, ka mūsu Latvijā mēs šodien dzīvojam labi. Daudz labāk, nekā lopu vagonā, nekā Sibīrijas plašumos. Mūsu svēts uzdevums ir nodot šo liecību jaunākajām paaudzēm. Lai šī plāksne ir liecība, ka katrs darīsim visu, kas ir spēkos, lai tāda diena neatkārtotos!”

Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs pastāstīja, ka 25.marta represijas skārušas arī viņa ģimeni – 1949.gadā izsūtīts tēvs kopā ar abām māsām un māti. Uzrunā A.Mihaļovs atgādināja tos baisos skaitļus, kas raksturo deportācijas, proti, ka no 1929. līdz 1953.gadam cauri Gulagam izgāja apmēram 18 miljoni cilvēku.

“Latvijā izsūtīšanas kulmināciju sasniedza 1949.gadā, kad no 25.līdz 30.martam bez tiesas sprieduma, bez jebkāda likumīga pamata vairāk nekā desmit tūkstoši ģimeņu tika izrautas no mājām. Tā bija masveidīgākā deportācija, šajās dienās no Latvijas izsūtīja 42 125 cilvēkus. Vārds deportācija ietver smeldzi un sāpes, un mūsu pienākums ir to neaizmirst. Lai tas neatkārtotos, par to jāstāsta nākamajām paaudzēm,” teica A. Mihaļovs.

Rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass norādīja, ka Nirnbergas tribunāls pie kauna staba pienagloja nacismu. Kamēr šāds tribunāls nebūs noticis pret komunismu un cionismu, tikmēr mēs būsim cietušie: “Lai katrs, kurš iet gar šo ēku, apstājas un izlasa plāksni, lai pārdomā mūsu tautas rūgto likteni un dara visu, lai neko tamlīdzīgu vairs nenāktos piedzīvot.”

Piemiņas pasākumā izskanēja daudzas skarbas liecības par nežēlību pret cilvēkiem izsūtīšanas laikā, kad netika saudzēts neviens. Bija arī stāstījumi par piedzīvoto šajā ēkā. Aina Liepiņa, kura šajā mājā pratināta jaunībā, pastāstīja, ka to laiku nekad neaizmirsīs: “1948.gada 8.jūlija saulainā rītā šajā namā aprāvās mani jaunības sapņi. Daudzos kabinetos tiku pratināta 18 stundas bez atpūtas, ēdiena un ūdens. Tad tiku aizvesta uz pagrabu ēkā, kas atrodas pretī čekas mājai, vēl šodien atmiņā atslēgas sprakšķi, kas man aizvēra durvis uz dzīvi.

Pēdējos gados, redzot, kā cēsnieki smaidot steidz pa šo ielu, atmiņā nāk pēckara gadi, kad šī iela bija strupceļš gan tiešā, gan arī pārnestā nozīmē. Tagad, ejot gar šo ēku, man gribas iztaisnot plecus lepnumā, ka mani nesalauza. Ja garāmgājēji pamanīs plāksni, ja aizdomāsies par mūsu tautas ne tik seno vēsturi, uzskatu, ka mērķis būs sasniegts. Bet ēkā strādājošajiem novēlu darīt tikai labus darbus un domāt tikai labas domas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
11

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
146

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi