Cēsu rajona zemnieku apvienības (CZA) gada sapulcē, kas notika pagājušajā nedēļā, lauksaimnieki bija satraukti. Izmaksu straujais sadārdzinājums, tai pašā laikā produkcijas cenu kritums ražošanu ietekmē kritiski. Īpaši piena lopkopībā situācija kļuvusi nelabvēlīga – piena iepirkuma cenas krītas, bet inflācija aizvien pieaug.
Jau rīt Priekuļos lauksaimniekiem būs iespēja tikties ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, lai uzdotu interesējošos jautājumus un izteiktu iebildumus. Apvienības priekšsēdētāja Glorija Zaļaiskalna, izpilddirektore Dace Kalniņa un CZA biedre, SIA „Pasāža” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga atzīst, ka turpmākā apvienības rīcība ir atkarīga no ministra piedāvājuma krīzes risinājumam.
Sasāpējušo jautājumu ir daudz. Apvienības biedri aprēķinājuši, ka samazinās valsts atbalsts lauksaimniecības sektoram kopumā. Tas būs viens no jautājumiem, par ko apvienība vēlēsies saņemt M. Rozes vērtējumu. D. Kalniņa un D. Neiberga skaidro, ka pirms iestāšanās ES lauksaimniecībai no valsts budžeta atbalsts bijis trīs procenti. Šogad, saskaitot atbalsta veidus kopā, tie no valsts kopbudžeta veido tikai 1,9 procentus (1,5% ir nacionālās subsīdijas, 0,4% ES atbalsts kopā), lai gan Lauksaimniecības likumā joprojām paredzēti trīs procenti. D. Kalniņa turklāt vērš uzmanību tam, ka valsts subsīdijas trīs gadus ir nemainīgā apmērā, lai gan inflācija ik gadu palielinājusies.
Gan G. Zaļaiskalna, gan D. Kalniņa un D. Neiberga atzīst, ka kritiskākā situācija pašlaik ir piena lopkopībā. „Ražošanas izmaksas pieaugušas ievērojami, taču iepirkuma cenas kritušās. Tagad tās jau ir zem pašizmaksas. Arī gaļas lopkopība cieš, kritušās iepirkuma cenas liellopiem un cūkām. Kopējā tendence valstī -lauksaimniecība tiek pakļauta iznīcināšanai,” uzskata G. Zaļaiskalna.
Pircēji nereti pauž neizpratni par to, kādēļ piena produktu cenas ir tik augstas. Tai pašā laikā zemnieki par pienu nesaņem adekvātu cenu. „Kāds zemnieks man nesen teica – mana govs nedod 1,5 vai 2% pienu, kāds par Ls 0,60 litrā nopērkams veikalā. Pienam, ko iegūstu no govs, ir vismaz 4,6% tauku saturs, taču par to man samaksā vien Ls 0,15. Šis ir stāsts par to, ka pienam, ko iepērk no zemnieka, ir cita kvalitāte salīdzinājumā ar to, ko patērētājs pērk veikalā, turklāt par lielāku cenu,” atzīst D. Kalniņa.
Lauksaimnieki uzskata, ka pie piena produktu augstajām cenām vainojami ne tikai pārstrādātāji, bet arī tirgotāji, kuri uzliek uzcenojumu. Tomēr D. Neiberga atzīst: „Šaubos, vai ministrs būtu gatavs iejaukties tirgotāju un pārstrādātāju biznesā. Valdība lauksaimniecību uzskata par biznesu un tajā iejaucas, bet ne pārstrādātāju, ne tirgotāju biznesā neiejaucas. Manuprāt, esam nevienlīdzīgā situācijā ar pārējiem diviem tirgus dalībniekiem. Taču esam viens no otra atkarīgi, un nevajadzētu būt tā, ka viens strādā ar zaudējumiem, bet otrs nopelna, cik vēlas.
Eiropā zemniekam par litru piena maksā apmēram Ls 0, 28 un veikalā var nopirkt sieru par Ls 2,50 kilogramā. Vai tad tur iztiek bez uzcenojuma? Latvijā par šādu cenu sieru jau sen vairs nevar nopirkt, lai gan piena iepirkuma cena ir līdzīga.”
Nereti izskan arguments, ka zemniekiem, kuri nevar atļauties ražot, iespējams pārprofilēties. G. Zaļaiskalna gan uzsver, ka arī tam nepieciešami līdzekļi.
Kā risinājumu kritiskajai situācijai lauksaimniecībā D. Neiberga redz sadarbību: „Zemniekiem jāiet kopā un jāpauž vienots viedoklis. Nevar iztikt arī bez sabiedriskajām organizācijām, kas aizstāv lauksaimnieku intereses.” D.Kalniņa arī uzskata, ka izeja ir daudznozaru saimniekošana, ne šaura specializācija.
Lauksaimnieces atzīst, ka ir jautājumi, kuros ražotāju organizācijām izdodas panākt pozitīvas izmaiņas, tomēr nereti viedoklis un ierosinājumi gan tiek uzklausīti, taču netiek ņemti vērā. G. Zaļaiskalna uzsver, ka viens no rajona apvienības panākumiem ir, darbojoties Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē, izcīnītā kredītprocentu atmaksa (4%) par 2007. gadu. Sākotnēji ministrija kredītprocentu atmaksu nebija paredzējusi.
G. Zaļaiskalna tomēr secina, ka ļoti bieži „tiek pieņemts tas projekts, ko ministrija sagatavojusi, neskatoties uz lauksaimnieku organizāciju viedokļiem”. Nereti lauksaimniekiem rodas iespaids, ka ministrijā strādājošie neiedziļinās lauksaimniecībā notiekošajā. Lai veicinātu izpratni par lauksaimnieku ikdienu, darbu un problēmām, apvienība aicinās ZM departamentu atbildīgos pārstāvjus aprīlī piedalīties „ēnu dienā” lopkopības saimniecībās. Uzņemt ierēdņus piekritušas jau sešas saimniecības.
„Domāju, ka lauksaimniecība Latvijā pastāvēs, tikai nezinu, vai Latvijas iedzīvotāji būs tie, kuri ražos, kā līdz šim. Vai vietējie lauksaimnieki izturēs notiekošo? Daudz atkarīgs no saimnieku uzņēmības. Uzņēmīgie spītīgi izdzīvos arī ļoti grūtos apstākļos, tomēr gribētos, lai attīstība ir līdzsvarota, lai mūsu lauksaimniekiem izdodas palikt saimniekiem savā zemē,” secina D. Kalniņa.
Komentāri