Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Bijis misijās Irākā

Druva
00:00
29.03.2008
9

Cēsnieks Kristaps Grīslis nepilnu pusgadu strādā un dzīvo Norvēģijā. Uz Latviju puisis atbrauc ik pa laikam, lai apciemotu ģimeni un draugus. Taču 25 gadus vecā Kristapa dzīves stāstā ir posms, kuru viņš atceras ar īpašām sajūtām. Karavīra gaitas un miera uzturēšanas misijas Irākā tik viegli aizmirst nevar.

“Pēc militārā dienesta Ādažos tiku kaujas vienībā. Biju labs kareivis. Kādu laiku padienēju Ādažos, un tad mani atsūtīja uz NBS Cēsu Instruktoru skolu mācīties par nodaļas komandieri. Cēsīs pavadīju apmēram pusgadu, tad atgriezos Ādažos un sāku gatavoties pirmajai misijai uz Irāku,” stāsta puisis un atklāj, ka tā toreiz Latvijas armijai bijusi tikai trešā miera uzturēšanas misija Irākā.

“Kad aizbraucu uz Irāku, man nebija nekādas nojausmas, kā tur ir. Mācījāmies un bijām gatavi uz trakāko – karu. Jā, gods un pienākums. Tā saka visi karavīri. Arī es tā teicu. Bet pats braucu galvenokārt pieredzes dēļ,” stāsta puisis un, jautāts par pirmajām emocijām, ierodoties Irākā, saka: “Apmēram 130 cilvēku rota iebraucām Kuveitā. Nenormāls karstums. Pēc Celsija plus 50 vai 55 grādi. Nedēļu dzīvojām Kuveitā un atklimatizējāmies. Pēc tam devāmies apmēram 700 kilometru tālajā ceļā, kur mums bija jādzīvo. Tas bija netālu no Bagdādes. Jau otrajā nedēļā pašam nācās saskarties ar vietējo nemiernieku uzbrukumiem. Notika apšaudes. Nācās arī karot.”

Kristaps stāsta, ka viņu pamatuzdevums bijis ievākt ziņas par nemierniekiem. Aizstāvēt mierīgos iedzīvotājus.

“Karš ir karš. Bija mirklis, kad nācās apjaust arī dzīvības briesmas. Es nezinu, kā lai to izstāsta. Ikdienā braucām uz dažādiem ciematiem, dalījām bērniem grāmatas, rakstāmpiederumus, dzeramo ūdeni un pārtiku. Galvenie informācijas devēji patiesībā bija bērni, kuri stāstīja brīnumus, kas mūs sagaida tālāk. Bērni rādīja dažādas zīmes – īkšķis uz augšu, uz leju, rādīja žestus, ka pārgriezīs rīkli, un pēc tā secinājām, kas mūs sagaida patruļas priekšā,” piedzīvotajā dalās Kristaps un jautāts, kāda ir irākiešu ikdienas dzīve, stāsta: “Teju katrā ģimenē ir viens barvedis ar vairākām sievām un daudz bērniem. Sievas strādā lauku darbus, gana govis un dara visu ko citu. Bērni? Vecāki, kuri turīgāki, tos sūta uz skolu, bet mazturīgo ģimeņu bērni klaiņo gar ceļmalām un diedelē no karavīriem ūdeni un pārtiku. Toreiz aizdomājos par to, kā Latvijā lutinām bērnus. Bet Irākā bērni dzīvo tik sliktos apstākļos, ka te to nespēj iedomāties. Atbraucu uz Latviju un klausījos

to, kā čīkstam. Kaut gan vairāk vai mazāk mums ir viss. Taču viņiem nav nekā . Pat higiēna ir nulle. Bērni ar vienām drēbēm staigā vairākus mēnešus, klaiņo pa ielām… To nevar izstāstīt…”

Pēc nepilnu piecu mēnešu miera uzturēšanas misijas Irākā Kristaps atgriezās mājās. Taču jau pēc pusgada devās otrreiz uz Irāku.

“Jā, tur ir viens murgs. Kad aizbraucu uz otro misiju, bija mainījušies uzbrukuma veidi. Aktuāla bija kļuvusi spridzināšana. Tādā veidā vēlāk gāja bojā arī daži Latvijas karavīri,” stāsta puisis un turpina: “Ja neesi tur bijis, nesaprast. Draugiem parādīju bildes un kaut ko no uzfilmētā materiāla. Taču viņu jautājums bija: ”Cik cilvēkus nošāvi? Cik nopelnīji? Kā ar sievietēm?” Jā, tie bija jautājumi, kurus viņi uzdeva.”

Kristaps atzīst, ja vajadzētu, arī tagad dotos miera uzturēšanas misijās. Viņš pat pieļauj iespēju, ja būtu palicis armijā, tagad droši vien atrastos Afganistānā.

“Sirdī esmu karavīrs,” saka 25

gadus vecais cēsnieks. – Kas tevi satrauc? – Man tomēr jau ir 25 gadi. Vajadzētu sākt domāt par ģimenes veidošanu. – Ja būtu iespēja paveikt ko labu, kam tu palīdzētu? – Visu labo izdarītu un vēlētu mātei. Viņa ir pārdzīvojusi daudz. Esmu bijis tāds aktīvs. – Kā pavadi brīvo laiku? – Atpūšos. Man patīk apmeklēt klubus, sarunāties ar meitenēm un kādreiz arī iedzert pa aliņam. Bet viss ar mēru. – Vai ir kāds nepiepildīts bērnības sapnis? – Gribēju braukt motokrosā vai rallijā. – Ko visaugstāk vērtē cilvēkos? – Uzticību. Bet tas galvenokārt attiecas uz sievietēm. Viņām tas laikam asinīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
4

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
18

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
281

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
6
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi