Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Tirdzniecībā daudz nosaka tradīcijas

Druva
00:00
29.03.2008
13
200803282354427480

Marta sākumā apritēja astoņi gadi, kopš “Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētāja amatā ir Māris Bērziņš. Tieši viņa laikā tirgū notiek lielākās pārmaiņas tā vēsturē.

– Ar kādām izjūtām vērojat, ka tirgus tiek nojaukts?

– Ar patīkamām, jo uzskatu, ka šīs būs pozitīvas pārmaiņas, kurām jau sen vajadzēja notikt. Paviljonu tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka nojaukšana var būt vienīgais risinājums. Paviljoni celti 1959.gadā, sākumā bija iecere tos rekonstruēt, bet, veicot aprēķinus, sapratām, ka lētāk ir celt no jauna. Topošais tirgus atbildīs gan tirgotāju, gan pircēju vēlmēm, jo arī viņu prasības aug. Iekštelpās būs pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība, ārpusē tirdzniecības nojumes un galdi. Ceru, ka tirgus būs pievilcīgs un cēsnieki to iecienīs vēl vairāk.

– Vai tur sava vieta būs arī vīriem ar dzelžiem?

– Atbilstoši likumdošanai mēs no tirgus nevienu nedrīkstam prom raidīt. Lietotas mantas ir viens no sortimenta veidiem, kam tirgū jābūt. Ikviens var nest liekās lietas uz tirgu un pārdot. Tā tomēr ir tirgus būtība, nevis nopirkt kaut kur jau gatavu produkciju un vest uz tirgu pārdot. Manuprāt, jāiet uz to, lai tirgū būtu iespējami vairāk mazo tirgotāju, kuri piedāvā visplašāko sortimentu. Lai notiek tirgošanās, kaulēšanās, viss, kam tirgū tā klasiskajā izpratnē jābūt.

Tirgus varēs pastāvēt, ja būs atšķirīgs piedāvājums, jo konkurēt ar lielveikaliem, kas neizbēgami Cēsīs ienāks, tirgojot to pašu produkciju, nevaram. Mazais tirgotājs, kurš preces pērk no ražotāja vai bāzēm, nespēs konkurēt ar lielajām tirdzniecības ķēdēm, kas preces iepērk par zemāku cenu. Jādomā, kā ar produkcijas klāstu pievilināt pircēju.

– Tagad gadatirgus notiek ik mēnesi, un patiesībā tā ir tikai tāda ikdienas paplašināta tirgošanās. Bet kādreiz gadatirgus bija kā pasākumu kopums ar muzicēšanu, teatralizētiem uzvedumiem, zupām un šašlikiem.

– Piekrītu, ka šiem ikmēneša gadatirgiem nevajadzētu būt tikai tirgošanās procesam, bet pagaidām finansiāli nevaram atļauties plašus izklaidējošus pasākumus. Jādomā, kā tos īstenot, jo tie piesaistītu vairāk apmeklētāju. Un, jo vairāk cilvēku, jo lielāka tirgošanās iet vaļā.

Runājot par zupām un šašlikiem, atduramies pret kontroles dienestu prasībām. Vairs nevar atnākt ar grilu un cept šašliku, lai gan gadatirgū tas būtu tikai normāli. Nepieciešamas licences, atļaujas, saskaņojumi. Manuprāt, valsts dienesti, īpaši to gribu attiecināt uz pārtikas kontroles dienestiem, prasības pārspīlē. Izveidojusies dīvaina situācija. Mums ir valsts Latvija, kurā pieņemti likumi, kam būtu jādarbojas visā valsts teritorijā. Taču Rīgā tie darbojas citādi nekā mazpilsētās. Mums izsaka aizrādījumus par neiedomājamākajiem sīkumiem, pat par to, ka cenu zīme nav iesprausta, kā nākas, bet Rīgas tirgos neviena no tām prasībām nav ievērota, un viss notiek. Atliek secināt, ka Rīga ir ārpus Latvijas likumiem.

– Tātad arī te nevar izbēgt no birokrātijas žņaugiem?

– Šīs pārspīlēti augstās prasības neveicina tirgošanos. Ja kāds grib tirgot paša izaudzētus kartupeļus, viņam jābūt reģistrētam Pārtikas uzņēmumu reģistrā un arī Valsts augu aizsardzības dienestā. Vai tiešām nevar veidot vienotu datu bāzi, lai cilvēkam ar vienu kartupeļu maisu nav jāstaigā no iestādes uz iestādi, meklējot vajadzīgās ? Beigās viņš labāk tos kartupeļus izber zemē, nevis mēģina tikt cauri birokrātiskajiem džungļiem.

Mani izbrīna tā neizprotamā iztapība pret priekšniekiem. Tiklīdz atbrauc kāds no Rīgas, vietējais inspektors cenšas ieviest kārtību, demonstrēdams pārlieku centību. Viņam taču jāparāda, ka strādā un labi strādā. Bet Rīgas ierēdņiem vispirms vajadzētu nodrošināt kārtību savās mājās. Tur viņi to panākt nevar, tad nu braukā apkārt, domādami, ka iebiedēs cilvēkus, kuri viņus tik labi nepazīst. Arī mums jāmācās par sevi pastāvēt. Ja sabiedrībā nebūtu šī izlikšanās, ka es, lūk, strādāju, bet tie pārējie nedara neko, mēs būtu tikuši daudz tālāk. Mēs cenšamies izpildīt visas kontrolētāju un pārējā

birokrātiskā aparāta prasības, bieži vien neizvērtējot vai nezināšanas dēļ nespējot izvērtēt to pamatotību. Bet vecajā Eiropā neviens neievēro tos uzstādījumus, tikai mēs esam maksimāli iztapīgi. Sevišķi grūta situācija ir mazajiem uzņēmējiem, kuru rīcībā nav speciālistu – juristu, finansistu. Orientēties likumu un noteikumu gūzmā pašam ir neiespējami.

– Nav noslēpums, ka Cēsīs tirgus ir visplašākais, te ir labākais piedāvājums Vidzemē. Kāpēc tā izveidojies?

– Lielā mērā tas ir ieradums. Tirdzniecībā daudz nosaka tradīcijas, pieradums, kur iet un pirkt. Atceros, tur, kur tagad ir pulksteņu veikals “Pus12”, bija vīriešu frizētava. Tad tur atvēra itin labu pārtikas veikalu, bet apmeklētāju nebija. Tirgotāji domāja visādas akcijas, lai pievilinātu pircējus, bet nesekmīgi. Cilvēkiem tā vieta saistījās ar pavisam ko citu, nevis ar pārtikas tirdzniecību. Tajā pašā laikā veikalā “Krista”, kas atrodas ielas pretējā pusē, kur padomju laikā bija piena veikals un vienmēr tirgota pārtika, arī tagad pircēju netrūkst. Lai cik tur šauri, cilvēki iet un iet. Šie nav vienīgie piemēri, katrs var paanalizēt, kāpēc vienā vietā bizness iet, citā ne. Ir sakarības, ko grūti izskaidrot un kas varbūt ir pat netveramas cilvēkam no malas.

Cēsu tirgus izsenis ir pazīstama tirgošanās vieta, kur vienmēr plašs produkcijas piedāvājums. Īpašu popularitāti tas ieguva pēc neatkarības atgūšanas, kļūstot Cēsīs par pirmo tirdzniecības centru zem klajas debess.

– Vai cēsnieki ir aktīvāki uz tirgošanos?

– Ir vairāki iemesli. Valmierā kā jau rūpnieciskā pilsētā vienmēr bijusi lielāka iespēja atrast darbu. Cēsīs darba vietu trūkst, cilvēki, meklējot izeju, saprata, ka ar tirdzniecību var nopelnīt visātrāk. Nopērc, pārdod un nauda kabatā. Gudrākie, kuri saprata biznesa būtību, naudiņu uzkrāja un veidoja nopietnākas biznesa struktūras. Tie, kuri nedomāja tālāk par to laiku, naudu tērēja, pērkot dārgas mašīnas, gāja uz krogiem un spēļu zālēm, citām izklaidēm.

Tā veidojās arī Cēsu tirgus piedāvājums. Nekur citur mazpilsētās neesmu novērojis tādu tirgošanās aktivitāti, kas liecina, ka piedāvātajām precēm ir pieprasījums.

– Vai pats valdes priekšsēdētājs arī iepērkas tirgū?

– Vienmēr esmu uzsvēris, ka man patīk izvēlēties mājražotāju piedāvājumu. Tirgū labprāt iegādājos Straupes zemnieku saimniecības “Zemzari” ražojumus. Mūsu tirgū pārstāvēti trīs gaļas produktu mājražotāji – “Lejas Kaļļi” no Amatas novada, kāds ražotājs no Siguldas un “Zemzari”. Mājražotāju produkcija ir dabiska, garšas īpašību un uzturvērtības ziņā, manuprāt, nesalīdzināma ar lielajos pārstrādes uzņēmumos ražoto, ārēji pievilcīgāko produkciju. Uzskatu, ka ieteicamāk lietot uzturā dabisku produktu, ne tādu, kas labi izskatās, bet satur dažādas E piedevas, stabilizatorus, emulgatorus, krāsvielas, kas gan ir atļautas, bet neviens nezina un nav pētījis, kādus savienojumus šīs vielas, nonākot cilvēka organismā, veido, kā tās ietekmē cilvēka imunitāti pret slimībām.

Līdzīgi arī ar dārzeņiem. Lielveikalos varam nopirkt visu skaisti safasētu, sagatavotu, bet cilvēkiem jādod iespēja izvēlēties. Varbūt kāds negrib pirkt jau sarīvētas vārītas sarkanās bietes vakuuma iepakojumā, bet iegādāties tirgū īstu, svaigu bieti. Arī kāpostus, manuprāt, labāk pagaršot no mucas, ne pirkt iefasētus spainītī. Pie tam tirgū lielākoties pircējs un pārdevējs pazīst viens otru, kas ir nerakstīts produkcijas kvalitātes garants.

– Vai iepirkšanās tirgū nav izzūdoša tradīcija? Aug jauna lielveikalu paaudze, kas labāk visu nopērk jau gatavu. Vai viņus varēs ievilināt tirgū?

– Ne jau visi pirks burgerus vai gatavos tikai pusfabrikātus, vienmēr būs tādi, kuri gribēs paši gatavot, kuri meklēs kaut ko īpašu. Daļa pārņems vecāku tradīcijas, kuri regulāri iepērkas tirgū. Esmu pārliecināts, ka tirgus būs vienmēr, to pierāda arī pasaules pieredze.

– Cēsu tirgus pēc rekonstrukcijas būs pievilcīgāks arī tūristiem.

– Tirgus it visur ir viena no vietām, kuru tūristi cenšas apmeklēt. Arī pats, atrodoties ārzemēs, cenšos iegriezties tirgū. Pērn biju Austrālijā un apmeklēju Viktorijas tirgu Melburnā, un iespaids ir neaizmirstams. Protams, Cēsu tirgus nevar līdzināties izmēros, bet kas traucē būt līdzīgiem tirgošanās filozofijā? Pasaulē tirgus kultūra joprojām ir dzīva. Kiprā tāda konkrēta tirgus laukuma nav, bet tirgotāji sestdienās sabrauc laukumā pie baznīcas, gluži kā Cēsīs senos laikos, pārdod augļus, dārzeņus, zivis – visu.

Un tirgos ārzemēs nav ne kases aparātu, ne citas stingras kontroles. Mums, lai tirgotos, vajadzīgas septiņas atļaujas, jābūt reģistrētam astoņos dienestos, visur jābūt apliecībām. Un kur nu vēl kases aparāts un citi “sīkumi”! Manuprāt, mēs ne tajā dīķī tos vēžus ķeram. Ne jau te rodas tās lielās nodokļu nemaksāšanas summas.

– Kad pircēji varēs iepirkties jaunajā tirgū?

– Pēc būvniecības organizētāju iecerēm tam būtu jānotiek pēc diviem gadiem. Kā tās īstenosies, redzēsim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
15

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
52

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
47

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
81

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
26
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
41
27
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
28
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
19
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi