Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš pagājušajā nedēļā atbildēja uz četru Vidzemes rajonu lauksaimnieku apvienību pārstāvju asi uzdotajiem jautājumiem, konstruktīvi un lietišķi skaidroja situāciju, taču neviesa pārliecību, ka tā risināsies labvēlīgi lauku ražotājiem.
Cēsu rajona zemnieku apvienības (CZA) priekšsēdētāja Glorija Zaļaiskalna, kas bija viena no pasākuma iniciatorēm, vērtē, ka ministrs situāciju analizējis un izskaidrojis veiksmīgi, tomēr problēmu risinājumi aizvien nav skaidri un zināmi.
Tiekoties ar Cēsu, Valkas, Valmieras un Limbažu rajona lauksaimniekiem, Mārtiņam Rozem nācās skaidrot, kāpēc joprojām nav iespējams pretendēt uz vairākām Eiropas Savienības atbalsta programmām 2007.-2013.gada plānošanas periodam. Ministrs teicās pirmo reizi tik atklāti runājam, un atzina, ka dokumenti, lai uzsāktu daļu atbalsta veidu, kavējas valdības birokrātijas gaiteņos.
“Lauksaimnieki pirmie izstrādājuši atbilstošos normatīvos aktus, lai uzsāktu fondu līdzekļu apsaimniekošanu, bet acīmredzot kādam tas nepatīk,” atzina M.Roze. Komentējot situāciju, ministrs piebilda, ka dokumenti, kas jāapstiprina valdībā, lai uzsāktu finansējumu pārstrādes uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, valsts kancelejā iesniegti jau 7. februārī, bet no neoficiāliem avotiem zināms, ka tur izskatīšanas termiņš tikai 20.marts. No janvāra birokrātijas līkločos iestrēguši Ministru kabineta noteikumi zivsaimniecības un akvakultūru atbalstam.
Taču vēl vairāk lauksaimniekus satrauc tas, ka nozarei pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pa gadiem samazinājies kopējais finansējums, rēķinot pret valsts budžetu. To atzina arī ministrs, skaidrojot, ka procentuāli samazinājums ir, taču absolūtos skaitļos atbalsts ievērojami audzis. Turklāt visu, ko nacionālā valsts drīkst maksāt, tiek maksāts, to Zemkopības ministrija panākusi. Bet fondu naudas gan šim plānošanas periodam ir mazāk (iepriekšēja periodā 14%, šajā 11% no kopējās summas), tā lēmusi Kalvīša valdība slēgtā sēdē.
Vēl aktuālāka un aizvien sāpīgāka problēma, strādājot Eiropas kopējā tirgū, ir ES maksājumu pakete, kurā Latvijas lauksaimnieki saņem mazāk nekā tā saukto veco valstu zemnieki. To uzsvēra zemnieki, to atzina ministrs. Īpaši šo atšķirību izjutuši piena ražotāji. Gada laikā pasaules tirgū piedzīvotās piena cenu svārstības (no ļoti augstām pagājušajā gadā līdz kritumam šogad), sašūpojušas nozari visā ES, skaidroja M.Roze. “Citās ES valstīs ražošanas izmaksu struktūra līdzīga, bet daudz biezāks ES maksājumu polsteris, maksājumi ir lielāki un labāk stabilizē nozari,” atzina ministrs. Taču ministrs neaizmirsa arī atgādināt, ka arī pašiem piena ražotājiem jādomā par konkurētspēju pasaules tirgū, samazinot ražošanas izmaksas. Latvija patērē tikai pusi no saražotā piena, pārējais jāeksportē. Pašizmaksai jābūt tādai, lai atmaksātos pienu izvest. Turklāt Latvijas problēma ir pārstrādes uzņēmumu savstarpēja konkurence ārvalstu tirgos un sadrumstalotība.
Tomēr M.Roze uzsvēra vajadzību panākt atbalsta izlīdzināšanu ar veco Eiropu, pārskatot arī sākotnējos nosacījumus, pēc kuriem tika noteikti maksājumi. “Tas nav tikai lauksaimnieku, bet visas valsts ekonomikas jautājums,” sacīja ministrs, uzsverot, ka turpinās to neatlaidīgi atgādināt un ka tas jādara jebkurā līmenī jebkurai amatpersonai, runājot Latvijas vārdā.
Ministrs skaidroja lauksaimnieku prasību par kredītprocentu subsidēšanu, iespējām saņemt atbalstu fermu modernizācijai, biogāzes ražošanai un citiem jautājumiem.
Vai M.Rozes skaidrojumi apmierināja zemniekus? Protams, ne. Veselavas pagasta piena lopkopības saimniecības īpašnieks Aldis Zilveris “Druvai” atzina, ka pēc ministra uzstāšanās kļuvis skaidrs – visas nozares problēmas paliek tikai pašu zemnieku ziņā. “Gribētu zināt, kā risinās problēmu ar pārstrādātājiem un tirgotājiem? Mums par pienu maksā mazāk, turklāt starpība ievērojama, bet veikalā taču cena nekrītas,” sacīja A.Zilveris. “Lielajiem veikalu tīkliem, protams, nevaram tikt klāt, bet jāsamazina starpnieku –pārstrādes uzņēmumu īpašnieku – peļņas daļa. Pārstrādei jābūt zemnieku rokās, tas ir pirmais solis,” sacīja zemnieks.
A.Zilveris, runājot par lauksaimniecības atbalsta maksājumiem, vērtēja, ka M.Roze personīgi vainīgs situācijā, kāda nozarē izveidojusies šobrīd. “Lielākā kļūda ir tā, ka finansējums lauksaimniecībai tika samazināts. Un tajā laikā Roze bija Kalvīša valdībā. Tādēļ Rozem vajadzētu staigāt…” uzskata A.Zilveris.
Kā rīkosies mūsu rajona zemnieki? Tuvākajā laikā ministram plānota tikšanās ar Valkas rajona zemnieku apvienību. Kad būs zināmi tās rezultāti, apvienība plāno aicināt visas rajonu apvienības uz tikšanos, atkal rakstīt vēstuli zemkopības ministram, nepieciešamības gadījumā arī Ministru prezidentam. G.Zaļaiskalna atzīst, ka rajonu apvienībām jābūt vienotai nostājai un prasībām, tikai tad būs iespējams ko panākt.
”Risinājumus problēmām lauksaimniecībā var noteikt tikai valstiskā mērogā. Pastāvošās problēmas paši nevaram atrisināt, mums nav tādu pilnvaru,” secina G.Zaļaiskalna. Tādēļ zemnieku apvienības turpinās aktīvi sekot līdzi norisēm un prasīs no ministrijas rīcību problēmu risināšanā.
Komentāri