Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Divos gados 118 kilometri labāku ceļu

Druva
23:00
03.04.2008
20

Laikam gan esam sagaidījuši brīdi, kad teju vai ikvienā sabiedrībā satiekoties mazāk tiek runāts par laika apstākļiem, vairāk par ceļiem. Un, ja vēl braucējam nācies mērot krietnu gabalu pa grants ceļu, tad viņam stāstāmais par bedrēm un dubļu lāmām ir ne tikai izteiksmīgs, bet arī traģisks.

”Stāvoklis nav iepriecinošs, ceļu uzturētāji ar valsts atvēlēto finansējumu knapi spēj strādāt, lai ceļi nesabrūk vēl ātrāk,” atzīst VAS ”Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājs Andris Kazāks un piebilst, ka tomēr patlaban situācija ir labāka nekā pirms pāris gadiem, kad naudas bija tikai tik, lai ceļu noplanētu

un retu reizi vēl kaut ko palabotu.

Rajona pašvaldību vadītāji apsprieda un akceptēja valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas programmu novadu atbalstam 2009. – 2010. gadam. Šajā programmā iekļauto ceļu sakārtošanai mūsu rajona teritorijā katru gadu paredzēts 1 762 250 latu.

”Par šo naudu varētu uzbūvēt trīs kilometrus pilnīgi jauna ceļa.

Sarakstā pēc pašvaldību vadītāju ierosinājuma iekļauti 14 ceļu garāki un īsāki posmi, pavisam 118 kilometru garumā. Lielākoties tiks izrakti grāvji, pastiprināts grants segums, atjaunota virsma,” pastāstīja Andris Kazāks.

Nākamā gada plānā ir ceļa Cēsis – Rāmuļi – Bānūži dažādu posmu sakārtošana. Tiks veikta virsmas seguma pastiprināšana, sakārtota ūdens atvades sistēma – izrakti grāvji. Jau šovasar sāksies šī ceļa posma Saulrīti – Krīvi remonts. Darbi jau ir izsolīti, strādās VAS ”Latvijas ceļu uzturētājs” Limbažu filiāle. Ceļam uzbērs trīs kārtas šķembu un divas kārtas bitumena seguma. Šī konstrukcija nodrošinās, ka ceļš neputēs un neveidosies bedres, jo ūdens notecēs grāvī.

”Tā kā šis ir viens no intensīvāk izmantotajiem ceļiem rajonā, speciālisti vēlreiz to novērtēja un nosprieda, ka šim ceļa posmam tiks veikta vēl virsmas papildu apstrāde. Ceļš ir ļoti labs, slodzi tur, bet uzbūvēts par platu un greiders to nespēj sakopt, ūdens atvades sistēma nestrādā. Kad būvēja, ceļš bija iecerēts ar melno segumu, bet, lai taupītu naudu, no tā atteicās, taču projekts palika vecais. Ceļam jābūt astoņus metrus platam, bet tā platums ir 9,5 metri. No Krīviem līdz Vaivei ceļa posms ir labs, ” informēja Andris Kazāks.

Ne reizi vien runāts par ceļu Liepa – Smiltene. Kad A.Kazāks atgādināja, ka satiksmes intensitāte pa to ir trīs reizes mazāka nekā pa ceļu Cēsis – Vaive, Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka pauda vispārzināmo – būs labs ceļš, būs braucēji. Nākamgad paredzēts šī ceļa 5,7 kilometros veikt divarpuskārtīgu virsmas apstrādi. Tādi paši darbi 5,4 kilometrus garā posmā būs ceļam Lembis – Drusti – Vecpiebalga. Pēc grants seguma pastiprināšanas un grāvju izrakšanas labāka braukšana būs arī pa ceļu Līgatnes stacija – Vildoga, kur darbi paredzēti vairāk nekā četros kilometros un vairāk nekā 3,5 kilometros ceļam Sigulda – Vildoga – Līgatnes papīrfabrika. Savukārt grāvju rakšanu un līdz ar to ūdens atvades sakārtošanu veiks ceļa Bikši – Annas – Kliģene – Medņukalns četros kilometros. Plānots nākamgad remontēt asfalta segumu gandrīz kilometra garumā ceļam Vecpiebalga – Ineši un gandrīz trīs kilometru ceļam Drabeši – Līvi. Ceļam Raiskums – Auciems vairāk nekā kilometra garumā tiks uzklāts asfalta segums.

2010.gadā turpināsies ceļa Liepa – Smiltene remonts gandrīz 14 kilometru kopgarumā dažādos posmos. Gan raks grāvjus, gan uzvedīs granti, gan vairāk nekā četriem kilometriem ceļa veiks divarpuskārtīgu virsmas apstrādi. Bet apmēram četriem kilometriem sakārtots asfalta segums. Ceļa Rauna – Taurene – Abrupe 22,5 kilometru posmā paredzēts izrakt grāvjus, pastiprināt segumu. Tādi paši darbi plānoti 11 kilometru garumā ceļam Līgatnes papīrfabrika – Asaru ezers un Dravnieki – Kaijas – Straupe – Līgatne vairāk nekā 13 kilometru posmā. Asfalta seguma virsmas apstrāde paredzēta pieciem kilometriem ceļā Jaunrauna – Veselava un vairākiem posmiem gandrīz astoņu kilometru garumā ceļam Drabeši – Līgatnes papīrfabrika – Līgatne.

”Autoceļu sakārtošanai valstī ir vairākas programmas. Šos ceļus paredzēts remontēt novadu atbalsta programmā. Tie nav vienīgie, kurus tuvākajos divos gados sakārtos,” uzsvēra Andris Kazāks un piebilda, ka ceļi izraudzīti pēc diskusijām ar pašvaldību vadītājiem.

To, ka pagastos daudzi ceļi sagādā lielas problēmas, vēlreiz sarunā atgādināja pašvaldību vadītāji. ”Uz Ģikšiem ved valsts ceļš. Septiņu gadu laikā valsts uz tā uzvedusi piecas kravas grants. Katru gadu pašvaldība atgādina, raksta ministrijai. Vecāki atsakās pa tādu ceļu braukt un vest bērnus uz bērnudārzu, ekskursanti negrib braukt uz trušu audzētavu. Un mēs runājam par lauku attīstību!” sacīja Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilda, ja

valsts nespēj sakārtot savu ceļu, lai atdod pašvaldībai. Tādu pašu variantu piedāvāja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš, uzsvērdams, ka pašvaldība vismaz tos nogreiderēs vairāk reižu, nekā pašreizējie ceļu uzturētāji.

Amatas novada pašvaldības vadītāja arī atgādināja par ceļu Kārļi – Zvārtes iezis – Līgatne, kas ir ļoti sliktā stāvoklī un tā remonts nav tuvāko gadu plānos. Vasarā tas ir viens no noslogotākajiem ceļiem novadā, pa to brauc velotūristi. Vai arī turpmāk brauks?

Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kamerāde pauda satraukumu par ceļu Dzērbene – Drusti. ””Latvijas valsts meži” cērt mežus un izved. Asfaltētais ceļa posms ir uz sabrukšanas robežas, tas ir bedru bedrēs. Drīz braukt nevarēs,” sacīja Anita Kamerāde un rosināja ceļu uzturētājiem un saimniekiem panākt ceļa apsaimniekošanā līdzdalību no ”Latvijas valsts mežiem”.

”Katrā pagastā ir ceļi, kuriem ļoti nepieciešams remonts. Ir pamats domāt, ka novadu atbalsta programmā paredzētais arī tiks izdarīts. Tas vismaz ir sākums,” uzsvēra rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
15

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
31

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
151

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
420
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
16
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi