Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Izstrādāta attīstības programma

Druva
23:00
03.04.2008
1

Sabiedriskajai apspriešanai nākamnedēļ nodos Cēsu attīstības programmu. Jau rakstījām, ka pērn uzsāka 2003. gadā apstiprinātās attīstības programmas aktualizāciju. Tas bija nepieciešams, jo strauji mainījās sociālie un ekonomiskie procesi Latvijā un pilsētā. Vajadzēja izvērtēt Cēsu nozīmi rajona, reģiona un valsts mērogā, bija nepieciešams izstrādāt pašvaldības īstermiņa investīciju plānu. Turklāt trūka līdzšinējās attīstības programmas ieviešanas un uzraudzības sistēmas. Ar plašāku skatījumu

Cēsu domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Dita Trapenciere pastāstīja, ka pilsētas integrētā attīstības programma ir vidēja termiņa politisks dokuments, kas nosaka pilsētas attīstības vīziju, izvirza stratēģiskos mērķus, virzienus un nosaka konkrētus uzdevumus to sasniegšanai.

“Izstrādājot jauno attīstības programmu, paskatāmies ne tikai uz pilsētu, bet arī uz tās nozīmi rajonā, kas esam un gribam būt Vidzemē, arī uz Cēsīm Latvijas kontekstā.

Šajā versijā ir vairāki jauninājumi. Esam mainījuši pilsētas vīziju, nosakot, ka gribam būt nozīmīgākais radošās industrijas centrs Vidzemē, ar to saprotot visu, kas saistīts ar radošumu – kultūru, tūrisma pakalpojumiem, radošu uzņēmējdarbību, inovācijām.

Attīstības programmā ir iekļauts investīciju plāns, kas izstrādāts katram stratēģiskās attīstības virzienam. To regulāri aktualizēsim. Ja attīstības programma izstrādāta septiņiem gadiem, investīciju plāns – trim. Tajā iezīmēti galvenie projekti, kuros pilsēta iegulda naudu, finansējumu piesaistot no strukturālajiem fondiem, pilsētvides programmas, citiem avotiem. Tiesa, lai arī zināms, no kurienes iespējams saņemt finansējumu, nezinām, vai mūsu projektus apstiprinās, cik un kad saņemsim naudu. Tas apgrūtina pašvaldības finansējuma plānošanu, jo skaidri nezinām, cik būs nepieciešams līdzfinansējumam. Iedzīvotāji, iepazīstoties ar investīciju plānu, var redzēt, kas ir pilsētas prioritātes,” stāsta D.Trapenciere.

Pilsētas integrētajā attīstības programmā kā jauna sadaļa iestrādāta uzraudzības sistēma. Tajā būs skaidri definēts, kura domes nodaļa vai struktūrvienība par ko atbild. Katru gadu tiks sagatavotas atskaites, norādot, kas padarīts, kas ne, kāpēc ne. Dokuments būs pieejams sabiedrībai, lai iedzīvotāji redzētu, ko pašvaldība paveikusi.

Attīstīt radošo industriju

Attīstības programmas sadaļā par kultūrvides sakārtošanu un attīstību uzsvērts, ka viena no lielākajām Cēsu vērtībām ir senā vēsture, kultūrvēsturiskais mantojums un kultūras tradīcijas. Lai nostiprinātu pilsētas nozīmi Latvijas, Vidzemes un Cēsu novada kultūrvēstures saglabāšanā un kultūras dzīves attīstībā, kultūrvides sakārtošana un attīstība noteikta par vienu no prioritātēm.

Akcentēta ir pilsētvides attīstība. Uzsvērts, ka pilsētas vides sakārtotība ir viens no svarīgākajiem faktoriem, cilvēkiem izvēloties dzīves vietu. Ielu stāvoklis, sabiedriskais transports, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte, dabas teritoriju kvalitāte un pieejamība ir faktori, kas veicina pilsētvides pievilcību.

Starp pilsētas lielākajām vērtībām ir dabas pamatnes teritorijas: meži, Gauja ar senlejas gravām, pilsētas apstādījumi. Tas viss Cēsis veido par pievilcīgu vietu dzīvošanai un atpūtai. Lai paaugstinātu pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzlabotu Cēsu pilsētvidi, nepieciešams pievērst uzmanību publiskās telpas sakārtošanai, veidot to cilvēkiem draudzīgu un pieejamu.

Tā kā veiksmīgi attīstīta uzņēmējdarbība ir pamats pilsētas ekonomikai, attīstības programmā ietverta arī uzņēmējdarbības vides aktivizēšana. Vietējā līmenī ir iespēja radīt apstākļus, kas veicina Cēsīs veidot jaunus uzņēmumus, attīstīt reģiona darba tirgu, lai piedāvājums atbilstu pieprasījumam, veidot aktīvu sadarbību starp uzņēmējiem un citām iesaistītajām pusēm, kopīgi risinot uzņēmējdarbības problēmas un pilsētas attīstību. Programmā norādīts, ka pilsētas uzņēmējdarbības izaugsmē kā viena no perspektīvām ir jāintegrē radošo industriju nozare.

Cēsnieki jaunās pilsētas attīstības programmas sabiedriskajā apspriešanā varēs iesaistīties no 7.aprīļa. D.Trapenciere informē, ka visplašākā informācija būs pieejama domes mājas lapā, savukārt, pilsētas informatīvajos stendos būs pieejamas informatīvās lapiņas, kurās būs īss programmas kopsavilkums, vīzija, galvenie attīstības virzieni. Būs arī veidlapas, kurās ikviens varēs ierakstīt savus vērtējumus, iebildumus, ieteikumus, nogādājot atsauksmes domes iedzīvotāju apkalpošanas centrā. 16.aprīlī Cēsu domes zālē notiks informatīva sanāksme, kurā piedalīsies speciālisti, kas iesaistījās attīstības plāna izstrādē. Ikviens iedzīvotājs varēs noskaidrot interesējošo par attīstības programmu.

Vīzija. Cēsis ir nozīmīgākais radošo industriju centrs Vidzemē ar iedzīvotājiem pievilcīgu pilsētvidi.

Misija. Cēsis ir Vidzemes kultūras dzīves un tūrisma attīstības centrs, kurā jūtama gadsimtu elpa, kas, sakoptas un tīras vides ietverta, vilina viesus no visas pasaules. Dzīvojam drošā un dinamiskā Eiropas pilsētā, atvērtā jaunām idejām un radošai uzņēmējdarbībai. Bērni aug stiprās ģimenēs, ir lepni par šo pilsētu un vēlas dzīvot Cēsīs.

Cēsu pilsēta un tās funkcionālā zona. Pilsēta ir sociālās un ekonomiskās attīstības centrs, kas piedāvā rajona iedzīvotājiem darba vietas, augstas kvalitātes kultūras pasākumus, izglītības un veselības pakalpojumus. Cēsis ir administratīvas centrs, kas nodrošina plašu valsts, pašvaldības un privāto pakalpojumu klāstu.

Cēsis Vidzemes reģionā un Latvijā. Ir nozīmīgākais, apmeklētākais kultūras, aktīvās atpūtas un tūrisma centrs Vidzemē.

Cēsis ir nacionālas nozīmes centrs, kas attīstās par Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma, kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūras dzīves centru, konkurē tūrisma, kultūras, izglītības un jaunu tehnoloģiju jomā ar citiem Latvijas reģionu centriem resursu piesaistē un pakalpojumu sniegšanā.

Cēsu pilsēta Eiropā. Cēsis ir Eiropā pazīstams tūrisma kultūras un aktīvās atpūtas galamērķis, kas piesaista tūristus ar starptautiskiem kultūras pasākumiem un tūrisma objektiem un pakalpojumiem. No pilsētas attīstības programmas 2008. līdz 2014. gadam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
5

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
22

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
284

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
9
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi