Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Lati skan un ripo

Druva
23:00
10.04.2008
7

Vispārējos latviešu XXIV Dziesmu un XIV Deju svētkos viskuplāk pārstāvētais lauku rajons būs mūsējais – 56 kolektīvi ar 1600 dalībniekiem. Svētku gājienā Rīgas ielās cēsnieki nepaliks nepamanīti – 29 deju kolektīvi ar 629 dejotājiem, 23 koru 879 dziedātāji, desmit koklētājas, 15 folkloras ansambļu dalībnieces un 20 lietišķās mākslas meistari. Šajos svētkos mazāk dziedātāju un dejotāju, koklētāju un folkloras kopu dalībnieku būs kaimiņiem – Valmieras un Madonas rajonam, kuros allaž bijis vairāk amatiermākslas kolektīvu nekā mūsu rajonā.

”Svētdien ir skate koriem, ar lielu pārliecību domāju, ka visi kolektīvi tiks uz svētkiem. Visi, kuri gatavojušies, ieguldījuši lielu darbu un pelnījuši būt svētku dalībnieku vidū,” saka valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa un uzsver, ka mums tik daudz koru un deju kolektīvu ir tāpēc, ka par tiem rūpi tur pašvaldības, kuras nodrošina dalībniekus gan ar tautastērpiem, gan rod iespēju, lai kolektīvi varētu koncertēt, apmeklēt kopmēģinājumus.

Ilgi gaidītie Dziesmu un Deju svētki šovasar solās būs iespaidīgi un krāšņi. Tie sāksies ar gājienu un atklāšanas koncertu 6.jūlijā. Atklāšanas koncertā no mūsu rajona piedalīsies senioru, vīru un sievu, kā arī skolēnu un jauniešu kori – 408 dziedātāji. Atklāšanas koncertā uzaicināti dziedāt četri koristi – divas sievas, divi vīri – no katra kora. Visi rajona kori savus kvartetus pieteikuši, izņemot Līgatnes pagasta kori. Šiem dziedātājiem būs papildu slodze, mēģinājumi Mežaparkā pirms svētkiem. Protams, gājienā vēlas piedalīties katrs. Taču koriem svētku norises sākas tikai 9.jūlijā, tāpēc pēc gājiena uz divām dienām nāksies braukt mājās. Dejotāji gan, kā atbrauc uz gājienu, tā paliek.

Jau gatavojoties svētkiem, daudz runāts par to, cik tie izmaksās dalībniekiem, pašvaldībām, valstij. Kā pastāsta Ilze Kalniņa, valsts katram dalībniekam sedz īres maksu skolā – Ls 1,50, arī trīs latus piešķir ēdināšanai.

”To, ka ar trim latiem dienā ir par maz, saprot katrs. Rajona padome katram dalībniekam piemaksā tikpat, ” stāsta Ilze Kalniņa un piebilst, ka no rajona padomes budžeta ēdināšanas izdevumiem atvēlēti 29 295 lati.

Vislielākie izdevumi pašvaldībām būs par transportu. Atliek vien cerēt, ka jūlijā pēkšņi sakarā ar Dziesmu svētkiem un siena laiku degvielas cenas necelsies. No Jaunpiebalgas, Straupes, Līgatnes, Vecpiebalgas, Priekuļiem, protams, arī Cēsīm uz svētkiem brauc vairāki kolektīvi, un transporta izmaksas ir ļoti lielas. Rajona padome nolēma, ka katra pašvaldība pati pilnībā finansēs transportu vienam kolektīvam, bet pārējie saņems atbalstu no rajona padomes: katrs deju kolektīvs tūkstoš latu, koris – 700. Cēsu dome vien transporta izdevumiem no rajona padomes saņems 12 600 latu, bet 9786 latus ēdināšanai. ”Cēsis svētkos pārstāv 11 kolektīvi, kuri ir saistīti ar Cēsu kultūras namu, un desmit, tai skaitā skolēnu kori, kuri darbojas vai nu patstāvīgi, vai kādas iestādes paspārnē,” atgādina Ilze Kalniņa. No rajona padomes budžeta transporta nodrošināšanai rajona svētku

dalībniekiem

piešķirti

Ls 35 694.

Svētki, protams, saistās arī ar citiem izdevumiem. Mūsu rajona kolektīvi dzīvos trīs skolās, katrā strādās administrācija, būs mediķis, policists. Viņu algošanai paredzēti Ls 4322. Ne bez naudas varēs noformēt gājienu. Iepriekšējos svētkos mūsu rajona dalībnieki daudzu tūkstošu vidū vienmēr bijuši pamanāmi.

”Dziesmu svētki – tā ir Latvijas cilvēku kopības sajūta, kurā vieno dziesma un deja. Tie ir mūsu tautas lepnums un katra dziedātāja vai dejotāja ceļa mērķis,” uzsver rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilst, ka rajona padome vienmēr atbalstījusi amatiermākslu, tautas kultūras saglabāšanas pasākumus. ”No rajona padomes budžeta Dziesmu svētku dalībniekiem, lai viņi tiktu uz Rīgu un svētkos justos labi, esam atvēlējuši 85 tūkstošus latu,” stāsta Andris Neimanis un atgādina, ka arī katras pašvaldības ieguldījums nav mazs.

Dažādām kultūras norisēm un procesu nodrošināšanai rajona padome atvēlējusi 32 tūkstošus latu. Koru un deju kolektīvu kopmēģinājumiem, kurus vadīja svētku virsvadītāji, visām skatēm vajag telpas, par kurām maksā rajona padome. Kopmēģinājumi un skates lielākoties notiek Cēsu kultūras centrā, bet bijušas arī Priekuļu kultūras namā un Cēsu 2.pamatskolā. Skatēs un kopmēģinājumos jāīrē skaņu aparatūra, jāizgatavo diplomi, jāsagādā balvas – tas viss maksā. Dziesmu svētku skatēs žūrijas locekļiem nav jāmaksā honorāri, bet pārējās skatēs profesionāļiem pienākas honorāri. Rajona padome algo koru un deju kolektīvu virsvadītājus.

”Ceļš uz Dziesmu un Deju svētkiem – tas ir process. Katru sezonu tiek nopietni strādāts, kopā mēģināts. Var tikai apbrīnot amatiermākslas kolektīvu dalībniekus, viņi brīvo laiku velta tautas kultūras saglabāšanai un attīstībai,” atzīst Ilze Kalniņa.

Rajona padomes finansiālu atbalstu ik gadu saņem rajona un plašāka mēroga pasākumu, svētku rīkotāji, piemēram, ikgadējo Piebalgas novada svētku organizatori. ”Šos Dziesmu svētkus sagaidām neziņā par nākotni. Kā tiks nodrošināta amatiermākslas nepārtrauktība, kā rīkotas skates, kopmēģinājumi, semināri kultūras darbiniekiem pēc novadu izveidošanas? Kas to finansēs?” domās dalījās Ilze Kalniņa un piebilda, ka līdz šim neviens atbildi nav devis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi