Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Iesaka saglabāt centralizēto siltumapgādi

Druva
23:00
19.06.2008
11

Cēsu domes sēdē apstiprināta pilsētas siltumapgādes koncepcija, ko pēc pašvaldības pasūtījuma izstrādāja firma “Datakom”. Uzņēmuma pārstāve Antra Kundziņa pirms pāris nedēļām ar to iepazīstināja tautsaimniecības komitejas deputātus un citus speciālistus.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs informēja, ka daudzus gadus pilsētas siltumapgāde bijis jūtīgs jautājums, valdījis uzskats, ka dominē viena uzņēmēja viedoklis, citus ignorējot. Tāpēc pašvaldība nolēmusi pasūtīt pētījumu, lai veiktu centralizētās siltumapgādes sistēmas novērtējumu un izvirzītu priekšlikumus tās tālākai attīstībai.

Siltumtīkli ir nolietoti

Uzņēmums rūpīgi analizējis situāciju Cēsu siltumapgādē un valstī kopumā, izstrādājot apjomīgu dokumentu. Cēsu siltumtīklu uzņēmuma direktors Jēkabs Blaus atzina, ka koncepcija izstrādāta profesionāli un augstā līmenī.

Siltumenerģijas ražošanu pilsētā nodrošina sešas katlu mājas, kurās kā kurināmo izmanto dabas gāzi un koksni. Gandrīz 80 procentus kopējā siltuma daudzuma saražo katlu mājā Rūpniecības ielā, koksnes īpatsvars 2006.gadā sastādīja vien deviņus procentus.

Pētījumā secināts, ka vidējā enerģijas ražošanas efektivitāte Cēsīs ir 84 procenti, kas uzskatāms par samērā zemu rādītāju, taču to iespējams paaugstināt, veicot atbilstošus pasākumus. Norādīts arī, ka Cēsu katlu mājās ir pietiekamas rezerves jaudas jaunu patērētāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju. Lai gan pēdējos gados jaunajos objektos labprātāk izbūvē lokālo apkuri, koncepcijas izstrādātāji norāda, ka siltuma patēriņa pieaugumu var sekmēt jaunu objektu būvniecība esošajās un jaunajās siltumapgādes zonās, kā arī objektu ar lokālo siltumapgādi pieslēgšanās centralizētai siltumapgādes sistēmai. Nepieciešams tikai pastiprināt patērētāju informēšanu, skaidrojot centralizētās un lokālās siltumapgādes priekšrocības un trūkumus.

Siltumtīklu kopējais garums ir aptuveni 21 km, tikai 24 procenti ir no rūpnieciski izolētām caurulēm. Kopējie siltumenerģijas zudumi uzņēmumā 2006.gadā bija 24 procenti, kas uzskatāmi par atbilstošiem šāda veida siltumtīkliem.

“Uzņēmuma tehniskie resursi, it īpaši siltumtīkli, ir diezgan nolietoti, tāpēc nepieciešama centrālo siltumpunktu un četrcauruļu sadales tīklu sistēmas likvidācija, katlu māju Zīļu un Turaidas ielā rekonstrukcija, kā arī esošo cauruļu maiņa siltumtrasēs ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Tas ļautu zudumus samazināt līdz 10-12 procentiem,” norādīts dokumentā, vienlaikus atzīstot, ka līdzšinējā Cēsu centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija ļāvusi veiksmīgi uzsākt siltumenerģijas ražošanas un pārvades jautājumu sakārtošanu. Siltumtīklu maiņas rezultātā četru gadu laikā siltumenerģijas zudumi samazinājušies par aptuveni 17 procentiem.”

Gāzes atkarība

Patērētājus visvairāk, protams, interesē tarifs, kas arvien kāpj, un allaž liekas, ka tas ir par augstu. Salīdzinot siltumenerģijas tarifus Latvijas pilsētās, secināts, ka tarifs Cēsīs ir viens no augstākajiem. Tiesa, diskusiju laikā norādīts, ka nav iespējams veikt pilnīgi objektīvu salīdzinājumu, jo Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā un vēl citās pilsētās gāzes cenas ir zemākas. Taču Liepājā ar zemākām gāzes cenām siltumenerģijas tarifs ir augstāks nekā Cēsīs.

Cēsu siltumenerģijas tarifā 86 procentus veido kurināmā izmaksas. Tā kā galvenais kurināmais ir gāze, esam atkarīgi no piegādātāja diktētajām cenām. Līdz ar to, pieaugot gāzes cenām, pieaug arī siltumenerģijas cenas.

Koncepcijā arī norādīts, ka samērā lielu īpatsvaru veido tā saucamās kapitāla izmaksas – nolietojums un aizdevumu samaksa, kopā aptuveni 5,5 procenti. Tas izskaidrojams ar lielajām, bet nepieciešamajām investīcijām koģenerācijas stacijās, kurās saražo aptuveni 85 procentus pilsētā patērētā siltuma.

Arvien pieaugot maksai par siltumu, pastāv iespēja, ka atsevišķas ēkas varētu atteikties no centralizētās siltumapgādes. Tomēr koncepcijā norādīts: „Sakarā ar dabas gāzes cenu diferencēšanos, kā rezultātā gāzes cena mazam patērētājam un siltumapgādes uzņēmumam var atšķirties 1,2 līdz pat gandrīz divas reizes (atkarībā no patēriņa grupas), maz ticams, ka patērētāji izvēlēsies lokālo siltumapgādi centralizētās vietā ekonomisku apsvērumu dēļ.”

Tautsaimniecības komitejā plašākās diskusijas notika par to, kas izdevīgāk, veidot lokālo apkuri vai izmantot centralizēto. Deputāts Jānis Beikmanis norādīja: „Ja salīdzina tikai tarifus, lokālā apkure ir lētāka. Bet jāņem vērā, ka nepieciešamas lielas investīcijas lokālās katlu mājas ierīkošanai, kam jāņem kredīts, arī gāzes cenas šai patērētāju grupai aug krietni vairāk. Rezultātā lokālajās tarifs būs lielāks nekā centralizētajai apkurei. Bieži cilvēki tikai parēķina, cik izmaksā gāze, un ir gatavi lokālajai apkurei, bet nedrīkst aizmirst, ka tā jāizbūvē, jāapkalpo.”

Citi sarunas dalībnieki citi norādīja, ka brīdī, kad kredīts nomaksāts, siltuma cena lokālajai apkurei varētu būt zemāka, bet nav zināms, kāda situācija energoresursu tirgū būs pēc šiem gadiem.

Siltināt un modernizēt

Pašlaik gāzes cenas Latvijā sasniegušas pasaules līmeni, tāpēc aktuālas kļuvušas ar siltuma patēriņu saistītās problēmas. „Datakom” speciālisti secinājuši, ka dzīvojamām ēkām Cēsīs, līdzīgi kā visā Latvijā, ir samērā zema energoefektivitāte. Uzbūvēto ēku siltuma zudumi ievērojami pārsniedz tos, kādi tiek pieļauti Rietumeiropas valstīs un Skandināvijā. Tāpēc nepieciešams likt lielāku akcentu uz energoefektivitātes paaugstināšanu. Veicot ēku siltināšanu, logu un durvju maiņu, kā arī siltumapgādes sistēmu modernizēšanu, iespējams ietaupīt daudz no pašreiz patērētās siltumenerģijas. Turklāt dzīvokļos tiks nodrošināts nepieciešamais komforts, pagarināsies ēkas kalpošanas laiks, uzlabosies fasādes izskats.

Koncepcijā atzinīgi novērtēta Cēsīs uzsāktā individuālo siltumpunktu uzstādīšanas programma, ko nepieciešams turpināt. Izbūvējot modernus, automatizētus patērētāju siltummezglus, iespējams pāriet no kvalitatīvās regulēšanas uz kvantitatīvo, kas ir ievērojami efektīvāka.

Dokumentā norādīts: „Moderniem siltummezgliem ir virkne priekšrocību. Būtisks faktors ir to darbības pilnīga automatizācija. Tas nozīmē, ka siltummezgla darbība var tikt vadīta stundas, diennakts, nedēļas laikā atkarībā no āra un telpas gaisa temperatūras, nepieļaujot siltuma pārtēriņu. Iespējams kvalitatīvi regulēt ēku apkures sistēmas, nodrošināt telpās optimālu, iedzīvotāju izvēlētu temperatūru. Dzīvokļi netiek pārkurināti, līdz ar to tiek ekonomēts kurināmais.” Ko tālāk

„Datakom” izstrādātajā pilsētas siltumapgādes koncepcijā norādīts arī turpmāk veicamais. Tostarp nepieciešams izstrādāt detalizētus tehniski ekonomiskos pamatojumus atsevišķiem pasākumiem: siltumtīklu posmu maiņai, koģenerācijas staciju attīstībai, jaunu siltumapgādes rajonu veidošanai un citiem.

Ieteikts arī saglabāt vienota uzņēmuma struktūru, kas aptver visas pilsētas centralizētās siltumapgādes zonas, kā arī siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales posmus.

Koncepcijā piedāvātas divas attīstības stratēģijas. Īstermiņa stratēģija (2008.-2010.) paredz centrālo siltumpunktu un četrcauruļu sadales shēmas likvidāciju, siltumavotu efektivitātes paaugstināšanu Turaidas ielas 7 un Zīļu ielas 10 katlu mājā, biomasas izmantošanas uzsākšanu Rūpniecības ielas katlu mājā, kā arī koģenerācijas iekārtu uzstādīšanu Turaidas ielas 7 katlu mājā.

Ilgtermiņa stratēģijā (līdz 2010.-2020.) ieteikts veikt ēku energoefektivitātes pasākumus. Tiesa, par to īstenošanu atbildīgi namu īpašnieki, bet darbība cieši saistīta ar siltumapgādes plānošanu, jo ietekmē siltumslodzes un patēriņu, tāpēc nepieciešams sekot šim procesam. Nepieciešams divcauruļu siltumtīklus pakāpeniski nomainīt ar rūpnieciski izolētām caurulēm, kā arī īstenot koģenerācijas iekārtu maiņu Rūpniecības ielā 13.

Šķiet, tomēr svarīgākais no secinājumiem: „Cēsīs ieteicams saglabāt centralizēto siltumapgādi esošajās apgādes zonās, veicot atbilstošos energoefektivitātes pasākumus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
13

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
29

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
149

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
420
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
16
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi