Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Labākā vasara manā mūžā

Druva
23:00
04.09.2008
17

Liene Spilva, Ineši: „ Jūnijs sākās ar vienu no nozīmīgākajiem notikumiem manā dzīvē – izlaidumu. Šķīros no saviem klasesbiedriem, ar kuriem kopā pavadīju deviņus brīnišķīgus gadus. Jūlijs aizritēja strādājot. Otro gadu strādāju Inešu pašvaldībā apkārtnes sakopšanas darbos. Bija prieks strādāt ar apziņu, ka pati pelnu naudu. Ar ģimeni aizbraucām atpūsties uz Ainažiem. Tā mums kļuvusi par tradīciju.

Augustā nosvinēju dzimšanas dienu. Sešpadsmit kā nekā ir nozīmīgs skaitlis, vismaz man. Nu varēšu tikt pie pagaidu auto vadītājas apliecības. Šī bija viena no labākajām vasarām manā mūžā.”

Kristīne Misiņa, Cēsis: „ Devos uz laukiem satikt ilgi neredzētus radiniekus. Pat nenojautu, ka tur iet tik jautri. Mēs paši sev sarīkojām sporta spēles. Vakaros gājām uz ezeru, kur zvaigžņu spožā gaismiņa atmirdzēja ezera virsmā. Rāmajos vasaras vakaros ezers izskatījās kā tumsnējs spogulis. Vasarā man patīk paslinkot un gulēt līdz pusdienas laikam. Es izmantoju iespēju omītes dārzā pamieloties ar gardajām ogām. Izmēģināju arī grūto un atbildīgo darba pieredzi. Pašas pelnīto naudiņu centos tērēt apzinīgi, jo tā nāca ne visai viegli.”

Arta Ozoliņa, Straupe: „ Vecāku atvaļinājumā devāmies pie radiniekiem uz Adleru Krievijā. Tur redzēju daudz ko interesantu. Peldējos aukstā kalnu upē, izbaudīju Melno jūru, kurā ūdens ir sāļš un grūti ienirt. Jūrā peldēja medūzas, bet nav kaitīgas. Pa zemi līda mazi un lieli krabji. Tālumā varēja redzēt delfīnus. Krievija ir skaista zeme. Es tur gribētu aizbraukt vēl kādu reizi.”

Kristaps Folkmanis, Cēsis: „Līgo svētkus šogad pavadīju Amatas novada „Zīparos” kopā ar deju kolektīvu „Kande” un „Raitais solis” jauniešiem. Mēs dziedājām, dejojām un Latvijas viesus – poļu tūristus iepazīstinājām ar Līgo svētku tradīcijām. Īpaši izdevies bija gājiens pretī Saulei – ar lāpām Zīparu kalnā. Svētkos fiziski izjutu, kā visa dzīvā radība uzņem spēku, lai uzplauktu neparastā krāšņumā un tajā dalītos ar mums. Mēs, latvieši, varam būt lepni, ka līdz šai dienai turam godā Jāņu dienas tradīcijas.”

Sabīne Ikšele, Cēsis: „ Šī vasara man paliks atmiņā ar Jēkaba dienu – Maizes svētkiem Āraišos. Tur bija ko redzēt! Visvairāk mani piesaistīja bišu stropi no stikla, pilni ar čaklām bitītēm. Apbrīnas vērti bija izstrādājumi no koka, sākot no mazmazītiņām karotītēm, dakšiņām, svilpītēm, līdz krēsliem un skapjiem un divmetrīgai koka karotei, kas karājās pie šķūņa.

Ejot pa kukulīša taku, varēja bīdelēt miltus, veidot un cept graudu maizīti. Tūlīt to arī apēdām. Vēl varēja veidot no māla, klausīties pasakas, iet rotaļās.”

Mārtiņš Jurkāns, Cēsis: „Izvelkot pirmo lielo zivi savā lauku dīķī, mani pārņēmusi makšķerēšana. Tētim vairākas reizes sastādīju kompāniju laivā, pat braucu jūrā. Pirmajā reizē lielajos ūdeņos noķēru jūras slimību. Tas tāpēc, ka vējš bija pamatīgi aizrāvies un viļņi šļakstījās laivā. Biju pat nobijies. Otrā reizē bija lieliski – jūra mierīga un zivis arī ķērās. Trīs dienas ar ģimeni pavadījām pie jūras.

Tā bija brīnišķīga sajūta – atrauties no ikdienas, aizmirst visus pienākumus un gaidāmos uzdevumus.”

Dārta Dzenīte, Vaive :”Vasarā gribas piedzīvot ko īpašu, un man tas bija svētceļojums uz Aglonu. Negaidīju, ka tā laikā notiks brīnums, gāju prieka un intereses dēļ. Runājām, smējāmies, dziedājām, skaitījām rožukroni un lūdzām. Mans pirmais katoļu dievkalpojums notika baznīciņā Aizkalnē.

Nākamā dienā pa ceļam satikām kādu iereibušu vīru, aicinājām kopā lūgt, bet viņš atteicās. Sapratu, ka patiesībā viņam bija bail no Dieva. Daudziem tā ir, arī man bijis līdzīgi. Cilvēki uzdod sev jautājumu, vai ir cienīgi saskarties ar kaut ko svētu un labu. Pusgadu man bija kauns paskatīties uz krustu.

Aglonā notika dievkalpojumi un lūgšanas. Pēc dievkalpojuma visu nakti pavadījām pie altāra, dziedot ģitāras pavadījumā. Mācītājs sacīja lūgšanas. Bija sajūta, ka sēžu Dieva klēpī, stāstu viņam stāstus un arī savas nepatikšanas. Liku viņam vairākas reizes dzirdēt, par ko man ir kauns un pārmetumi sev.

Lai būtu kristietis, ir jāsāk runāt ar Dievu. Tas notika ar mani. Tagad varu arī sēdēt zem zvaigžņotām debesīm. Dievs mani „iebukņī” kā draugu, iedrošina un runā ar mani ik brīdi. „Celies! Ejam dzīvē, daudz kas vēl jāpaveic,” tā ir pirmā balss, ko pamostoties dzirdu.”

Anete Belousova, Rauna: “Šī vasara neaprobežojās ar klavieru taustiņu melnbalto rakstu. Kā koša varavīksne tā ar savām krāsām ļāvusi izbaudīt visdažādāko emociju notis. Man šī vasara saistīsies ar atklāsmēm un cilvēkiem, kuri man būs svarīgi vienmēr. Vasara man iemācīja, ka jāprot ne tikai runāt, bet arī klausīties, ne vienmēr jāmeklē sarežģīti risinājumi. Esmu sapratusi, ka viegli ir dot gudrus padomus, bet gandrīz neiespējami tos pielietot dzīvē. Vasara man atļāva atkal novērtēt īstu draugu esamību, saprast, ka savas domas un jūtas iespējams noslēpt no visiem, izņemot sevi. Vasara neapgrieza manu dzīvi otrādi, bet, vienalga, tā bija īpaša, jo daudz laika veltīju sev, bija daudz radošu domu un ideju, pieauga vēlme piepildīt sapņus un sasniegt mērķi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
25

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
51

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
134

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
581

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi