Pircēju un arī kontrolējošo iestāžu modrību no jauna pastiprināja nesenie notikumi ar viltotajiem produktu derīguma termiņiem. “Druva” vaicāja Pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes valsts pārtikas inspektorei Modrītei Ziedai – Ziediņai un Cēsu pārvaldes vadītājai Anitai Feldmanei, kas pircējiem jāņem vērā, iegādājoties produktus. Tāpat vaicājām, kā neapjukt piena, siera un krējuma produktos un to izstrādājumos.
Cēsu rajona tirdzniecības vietās situācija ir ievērojami uzlabojusies un nopietni pārkāpumi netiek konstatēti, vērtē M. Zieda – Ziediņa un A. Feldmane. Tomēr kļūmes un pārkāpumi gadās, tādēļ pircējiem jābūt uzmanīgiem
A. Feldmane atklāj – ne bieži, tomēr nākas konstatēt, ka tirgotāji pārdod produktus, kuriem derīguma termiņš beidzies. t Ik pa laikam PVD saņem arī pircēju sūdzības. Tomēr šī negatīvā tendence rajona tirdzniecības vietās tiek konstatēta aizvien retāk. “Reizēm gan pircēji, gan arī pārdevēji aizmirst paskatīties un pārbaudīt derīguma termiņu saldētiem produktiem. Pircējam šķiet, ka saldēts ir saldēts, tādēļ nepievērš uzmanību termiņam, tomēr to vajadzētu darīt,” skaidro A. Feldmane.
Nereti problēmas konstatētas saistībā ar nocenotajiem produktiem. M. Zieda – Ziediņa uzsver: „Produktus nocenot drīkst tikai derīguma termiņa ietvaros. Tātad, ja termiņš beidzas šodien, tad šodien to drīkst nocenot un pārdot, taču rīt produkts pārdošanā vairs nedrīkst būt.”
Gan iepērkoties tirgū, gan veikalā uzmanība jāpievērš arī temperatūrai vitrīnās, kurās uzglabājas piena produkti, gaļa un citi pārtikas produkti. Piemēram, piena produktiem jāuzglabājas apmēram plus 2 – 6 grādus vēsā vitrīnā, lai tie saglabātu raksturīgās īpašības un nekaitīgumu. M. Zieda – Ziediņa paskaidro: “Ja termometrs nav novietots redzamā vietā, pircējam ir tiesības pajautāt pārdevējam, cik grādu ir vitrīnā. Tās ir pircēja tiesības.” Turklāt jāņem vērā, ka pēc produkta iegādāšanās tas pēc iespējas ātrāk jānogādā vēsā vietā.
Iepērkoties jāatceras arī tas, ka uz importa produktiem obligāti jābūt marķējumam latviešu valodā, taču nereti šī informācija ir ļoti sīkiem burtiņiem. Marķējumi jālasa arī tādēļ, lai uzzinātu, vai produkts satur alergēnus, kā arī to, kādas krāsvielas, garšas pastiprinātāji un citas vielas pievienotas. Tātad iepērkoties līdzi jāņem brilles un drošības labad arī lupa.
Veroties veikalu plauktos, nereti nākas apjukt – ir piena, krējuma un siera produkti, bet ir arī piena, krējuma un siera izstrādājumi. Kas tad ir kas, un kas jāņem vērā, izvēloties vienu vai otru?
M. Zieda – Ziediņa atzīst, ka salīdzinājumā ar vēl nesenu pagātni, tagad skaidrība ir lielāka un stingri noteikts, ka produktu marķējumos jābūt norādītam, kas tas ir – piena, siera, sviesta vai krējuma produkts vai izstrādājums.
2003. gada 16. septembra Ministru kabineta noteikumi nr. 521 nosaka piena produktu, saliktu piena produktu un piena produktu izstrādājumu klasifikāciju, kā arī kvalitātes un marķējuma prasības. Noteikts, ka piena produkti tiek iegūti no termiski apstrādāta un neapstrādāta piena un to ražošanas procesā pievienotas tikai pārtikas piedevas un tehnoloģiskie pamatlīdzekļi. Vienkāršāk sakot – tas ir piens, kam nav pievienoti augu tauki. Taču, pērkot piena produktu izstrādājumus, jārēķinās, ka produktam ir pievienoti augu tauki. Tāpat arī krējums ir piena tauku produkts. Taču līdzko produktam ir pievienoti augu tauki, tā tas tiek klasificēts kā krējuma izstrādājums. Tāpat arī sviesta izstrādājumiem, piena tauku izstrādājumiem, piena tauku pastām pievienoti augu tauki. Tie ir mīkstāki un labāk smērējas uz maizes atšķirībā no tīra piena produkta –
sviesta.
Pagaidām nav noteikumu, kas noteiktu, kā atšķiras jogurti, tādēļ arī marķējumos jogurts ir jogurts. “Jogurts ir raudzēts piena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli, ar paaugstinātu sausnas saturu, kura ražošanā izmanto ieraugus. Jogurts patiesībā ir balts produkts bez cukura, bez piedevām. Tātad dažādie jogurti ar ogām būtībā ir piena deserti,” vērtē M. Zieda – Ziediņa. Nākamgad spēkā stāsies regula, kas noteiks arī atšķirību starp pienu un dzeramo pienu, kas būs piens ar zemāku tauku procentu.
M. Zieda – Ziediņa uzsver – uz iepakojuma noteikti jābūt norādei, ja produkts satur augu taukus. To ražotāji ievēro un pilda noteikumus, tomēr nereti tie atrod veiksmīgus mārketinga trikus, piemēram, piena tauku izstrādājumam dod nosaukumu, kas līdzīgs vārdam sviests vai kurš pat ietver šo vārdu. Tas ir atļauts, jo tas ir tikai nosaukums, turklāt uz iepakojuma norādīta informācija par augu taukiem produktā. Burtu lielums, kādā šai informācijai jābūt, gan nav noteikts, tādēļ arī to ražotāji izmanto un informāciju nereti uzdrukā ļoti sīkiem burtiem.
PVD inspektore atzīst, ka ir pienācis laiks, kad pircējam veikalā patiešām uzmanīgi ir jālasa marķējumi un norādes, lai iegādātos tieši to, kas ir iecerēts.
Mūsu rajona ražošanas uzņēmumi noteikumus ievērojot veiksmīgi. PVD turklāt regulāri veic produktu uzraudzību, mazumtirdzniecības tīklos ņemot paraugus un pārbaudot, vai piena produktiem nav pievienoti augu tauki, kā arī to, vai marķējums atbilst saturam.
Komentāri