Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Pastkartes no Balkāniem. Melnkalne (3)

Druva
23:00
26.09.2008
14

Melnkalne – vēl viena maza valstiņa Balkānos. Politiskā sistēma: republika, galvaspilsēta: Podgorica, valsts teritorija 13 812 km², iedzīvotāji 0,6 miljoni un par naudas vienību izvēlēts stabilais eiro.

Pēc bijušās Dienvidslāvijas sabrukšanas par Melnkalni varēja lasīt presē visai nelāgas ziņas par etniskajām tīrīšanām un kariem. Vēl nesen, 2006. gada maijā, notika referendums, kad viena no otras atdalījās Melnkalne un Serbija, iegūstot neatkarīgu valstu statusu. Tagad melnkalnieši cenšas piesaistīt pasaules uzmanību, pasludinot savu zemi par ekoloģisku valsti. Tomēr ne viss ir tā kā bukletos un reklāmu plakātos, kur Melnkalne visbiežāk asociējas ar mazo krāšņo Sveti Stefan salu Adrijas jūrā.

Slinkums kā reklāma

Beidzot braucienu pa krāčaino robežupi Taru, izkāpjam Melnkalnes pusē. Robežsargi paprasa grupai ekoloģisko nodokli 50 EUR. Ja vien būtu iespējams, es paaicinātu viņus turpat, aiz kantora uz upes krastu, kurš vismaz metru biezā slānī noklāts ar tūristu atstātajiem atkritumiem. Lūk, kur darba fronte!

Salīdzinot attieksmi pret mājas apkārtni un vidi, “lielāko miskastnieku” statusā ir albāņi, otrajā vietā melnkalnieši, trešajā serbi. Piedodiet, šo zemju patrioti, bet necieņa pret dabu, kas tik bagātīgi apveltījusi savus pavalstniekus ar dzidrām un tīrām upēm, mežainiem kalniem, augu daudzveidību un auglīgām ielejām, IR nosodāma. Protams, kūrorti tiek kopti, pucēti un spodrināti, bet pārējās teritorijās izpaužas iedzīvotāju patiesā attieksme. Pirmais, ko pamanu, ir nepārtrauktā joslā piemētātās ceļmalas un autostāvlaukumi. Tur vēl varētu vainot tūristus, jo gandrīz nekur nav trauku, kur izmest. Bet kā rodas neiedomājamie atkritumu dambji un vaļņi gravās, upēs, sarūsējuši lietoto automašīnu kalni ciematos un pilsētās? Savdabīgi, ka jaunās valsts Kosovas iedzīvotāji šo problēmu ir sapratuši un, lai radītu patīkamu iespaidu par savu zemi, vispirms ķērušies pie ceļmalu un izgāztuvju sakopšanas.

Vai Melnkalnē vērts par kaut ko satraukties? Nē taču! Var nopirkt pastkartes ar “Slinkuma kodeksu”. Piemēram: “Ja Tu redzi kādu atpūšamies, palīdzi viņam! Cilvēks piedzimst noguris, lai pēc tam visu mūžu atpūstos. Darbs padara slimu. Lai nenomirtu jaunībā, izvairies no darba jau kopš bērnības! Nestrādā – darbs bīstams dzīvībai!” Iepazīstot dabu un cilvēkus

Melnkalnieši var lepoties ar izcilām kalnu ainavām, ik aiz līkuma pārsteidzot autobraucējus. Par laimi, šosejas malā ir paplašinājumi, kur apstāties un fotoaparātus “padarīt smagākus”. Pa ceļam uz Adrijas jūras piekrasti, pāri Durmitoru kalnu masīvam var baudīt Taras kanjona galvu reibinošās klinšu sienas, HES aizsprostoto Pivu, kura līdzinās fjordam ar fantastiski tirkīzziliem ūdeņiem, ciprešu birzes un Kotoras līci, ko uzskata par vienu no pasaulē skaistākajiem.

Vasarā kalnos izceļas daudz ugunsgrēku. Citur hektāriem izdegusi zāle, krūmāji, mežs, citur vēl dūmo vai pat pašā ceļmalā deg ar liesmu. Vietējie atzīst, ka nodzēst grūti, un pat nepūlas kaut ko darīt. Lai daba pati tiek galā! Vakaros apkārtne smaržo pēc dūmiem un tumsā pakalnos spīguļo sīkas liesmiņas.

Piesardzīgi lavierējot pa serpentīniem, gaidot sastrēgumos un uzmanīgi bremzējot, pamanām, ka aiz mums brauc autobuss ar Melnkalnes numuru. Mūsu šoferis rāda, lai brauc garām. Melnkalnietis apdzen gan, bet strauji nobremzē, piespiežot apstāties arī mūs, un nāk runāties. Izrādās, šis kungs nav no “Slinkuma kodeksa” cienītājiem, jo temperamentīgi izlamā savā dzimtajā valodā. Mēs braucot par lēnu un par daudz bremzējot. “Tu neesi nekas, tu esi nulle!” atskan veltījums mūsu šoferim un niknais iezemietis aizbrauc tālāk savā stilā.

Daži našķi no virtuves

Īpašais melnkalniešu ēdiens, ko pasniedz viesiem, ir grilēta dažādu “kustoņu” gaļa vai lielas sviestmaizes ar vītināto šķiņķi. Ko piedzert klāt? Stiprākais ir lozovačs – vīnogu šņabis. Ieteicamākie vīni – “Vranac” un “Krstač”. Bet latviešu tūristiem vislabāk patika “Nikšičko pivo” – Nikšicas alus, ko ražo kopš 1896. gada.

Ja vēlas kaut ko ļoti nacionālu un vienkāršu, ko vietējie ēd mājās, tad var pasūtīt Kacamak biezputru, ko gatavo no kviešu vai griķu putraimiem, klāt pievienojot biezpienu un rūgušpienu (nez, vai tik nebūs skābputra?), Kikvaru – kartupeļu biezputru ar rūgušpienu vai Poparu – piena un izkausēta sviesta un biezpiena masā iedrupināti maizes gabaliņi. Brokastīs melnkalnieši ēd burekus – kārtainās mīklas pīrāgus ar sieru un gaļu vai baltmaizi ar sviestu un medu. Bieža piedeva pie otrajiem ēdieniem ir marinēti pipari, gurķi un pupiņu pākstis. Labu apetīti!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
25

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
51

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
134

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
581

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi