Pastkastīte ir vizītkarte. Ieejot daudzdzīvokļu mājā, pirmais, ko ieraugām, ir pastkastītes, tāpat pie privātmāju vārtiņiem vai ceļa galā. Pēc pastkastītes vērtējam saimniekus.
Pēc “Latvijas Pasta” ziņām apmēram 30 – 50 procenti pastkastīšu neatbilst noteikumiem. “Visā Latvijā problēmas ar pastkastītēm ir vienādas,” uzsver “Latvijas Pasta” sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga un piebilst, ka problēmas rodas arī ar tiem, kam pastkastītes nav, ja arī presi neabonē, vēstules taču saņem.
Mūsu rajonā 65 procenti pastkastīšu ir bojātas, bet Cēsīs – 35 procenti. Visnolaidīgākā attieksme pret pastkastītēm ir liepēniešiem, no visām 35 procenti ir bojātas, Līgatnes pagastā – 20 procenti. Kā pret savu īpašumu un vizītkarti pret pastkastītēm izturas Dzērbenes, Priekuļu, Raiskuma un Veselavas pagasta iedzīvotāji.
Saskaņā ar “Latvijas Pasta” noteikumiem, pastnieki apkalpo daudzdzīvokļu mājas pastkastītes, kuras novietotas pirmā stāva kāpņu telpā. Ja daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā nav kāpņu telpas vai tajā tehnisku iemeslu dēļ pastkastītes novietot nav iespējams, tās var atrasties otrā stāva kāpņu telpā. Tai jābūt apgaismotai, uz katras pastkastītes jānorāda labi saskatāms dzīvokļa numurs vai juridiskās personas nosaukums.
Pastkastītēm jābūt piestiprinātām pie privātmājām, ja tās atrodas ne tālāk par pieciem metriem no ielas, vai ārpusē pie žoga (sētas). Pastkastītei jābūt pieejamai pastniekam jebkurā laikā. Uz tās jābūt labi saskatāmam mājas numuram, mājas nosaukumam vai mājas īpašnieka uzvārdam.
Laukos, ja viensētas un privātmājas atrodas ārpus
centra un tālāk par 20 metriem no tuvākā valsts vai pašvaldības autoceļa, pastnieks apkalpo pastkastītes, kas ir novietotas ne tālāk par 10 metriem no tuvākā valsts vai pašvaldības autoceļa, no kura savukārt ved pievedceļš uz māju.
“Ar pastkastītēm problēmas bijušas vienmēr,” saka Cēsu pasta instruktore Malda Grabe un pastāsta, ka bieži vien sūdzības, ka nav saņemta prese, ir no cilvēkiem, kuru pastkastītes ir viegli pieejamas jebkuram, salauztas. “Pastnieki lūdz klientus sakārtot pastkastītes. Ja tās nav aizslēgtas, pastnieku nevar vainot, ka nav saņemta korespondence vai prese,” atgādina Malda Grabe.
Kādai jābūt pastkastītei? Tādai, lai tajā varētu ielikt avīzes, arī lielākus žurnālus, lai presi un vēstules neapskādē nokrišņi, lai klāt netiek kāds svešinieks. Nesen “Druvai”, ciemojoties Raiskuma pagastā, “Priedaiņu” saimniece Vizma Jurgenberga ar lepnumu rādīja dēla Māra uzdāvināto
pastkastīti – mājiņu. Tik pierastā pastkastīte kļuvusi par skaistu vides elementu un reizē ļoti praktisku. Tā piesaista arī garāmbraucēju uzmanību. Šur tur laukos ceļa galā var redzēt oriģinālas, ar apbrīnojamu izdomu gatavotas pastkastītes. Tās patiesi ir kā vīzītkarte uz kārtīgu saimnieku mājām. “Latvijas Pasts” piedāvā visdažādākās pastkastītes, katrs var izvēlēties gan lielumu, gan krāsu, ” saka Malda Grabe un uzsver, ka Cēsīs pēdējos gados daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji gādā, lai pastkastītes būtu tādas, kādām tām jābūt.
Komentāri