“Mūsu ģimenei ļoti negribētos atstāt Zosēnus. Tā ir mūsu vieta. Mums negribas pat par to domāt, bet ļoti svarīgs, lai ģimenei labi klātos, ir darbs. Ļoti daudzi cilvēki paliek bez darba. Arī mūs tas skāris. Domāju, ka vīram viss izdosies. Pati tagad audzinu mājās mazos. Bet kas notiks ar skolu, vai tā strādās Zosēnos? Vai man būs darbiņš pēc gada, kad mazais būs paaudzies?” vairāk jautājumu nekā atbilžu par dzīves iespējām Zosēnos un reizē vispār Latvijas laukos bija jaunajai māmiņai Sandai Pogulei. Kamēr meitiņa Agnija gulēja pusdienlaiku un janvārī dzimušais dēliņš Matīss rušinājās pa klēpi, Sanda aizdomājās arī par to, vai valsts vispār atbalsta jaunās ģimenes, vai to kaut nedaudz spēs pašvaldības, arī jaunie novadi.
“Budžetus taču visu laiku apgriež – darba vietās visur tikai taupīšana. Ja tā jātaupa arī Zosēnos, tad kāda mūsu galā var būt attīstība? Darba vietas taču tik daudz, cik pašvaldības iestādēs – pagastmājā, skolā. Jo mazāk darba vietu, jo mazāk nodokļu maksātāju. Ja Pēterskolas nebūs? Nu, pieņemsim. Tad 15 sievietes paliks bez darba, bet Zosēni ir un, es nezinu, bet man liekas, tāpat paliks nostūris,” sprieda Sanda un bija pārliecināta, ka mazajiem bērniem līdz piektajai klasītei vajadzētu savu un labu lauku skolu. Lielāki bērni var un varbūt viņiem pat vajag mācīties Jaunpiebalgā vai Vecpiebalgā un pēc pamatskolas izvēlēties apgūt arodu.
“Laukos esam pieraduši un ir ļoti labi dzīvot, bet vecākiem, kuriem nav lielu saimniecību, un te tādu faktiski nav, vajag strādāt algotu darbu. Ja darbs ir, tad par krīzi var arī nerunāt un nedomāt,” sacīja Sanda, kuras ģimenē aug četri bērni. Tikai lielākie jau padsmitnieki, mamma saka, ka arī gauži patstāvīgi, un mācās Vecpiebalgā.
“Mazie pa māju, un man ļoti patīk, ka varu būt blakus un redzēt, kā bērni aug. Bērniem kopā augot, ne brīdi nav garlaicīgi. Ar vīru ļoti priecājamies, ka mums ir divi mazi bērniņi, priecājas arī vecvecāki, jo bērni un krīze, tās ir nesavienojamas lietas. Kad mazo gaidījām, no krīzes vēl nebija ne vēsts. Matīss nāca pasaulē tieši juku laikā, bet tieši viņš mums liek par to aizmirst,” dalījās Sanda, bet reizē neizteica optimistiskas prognozes par to, ka vasaras viducī Zosēnu dzīve varētu krasi mainīties un vēl uz labo pusi. Vietējiem šķiet, ka novada deķi tāpat stiprākie vilks uz savu pusi un zosēniešiem nāksies vējos liekties un situācijām pielāgoties.
Komentāri